Ekonomisti: konservu un griķu pirkšanas histērija beigusies, uzplaukst 'Dari pats' segments  (6)

"Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%. Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Kā tas bieži notiek grūtos brīžos, rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada griezumā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%. Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējas, atgriežoties pie pirms vīrusa ražošanas jaudām un pieprasījuma. Tomēr ir arī jomas, kuras uztur jauni paradumi un idejas, piemēram, spēcīgs joprojām ir "Dari pats" (Do It Yourself) segments, kā Latvijā, tā pasaulē iedzīvotājiem vairāk pievēršoties dažādu remontdarbu un mājokļu labiekārtošanas jautājumiem. Attiecīgi ražotāji un tirgotāji, kas piedāvā produkciju šajā jomā – kokmateriālus, furnitūru, apdares krāsas utt., par pieprasījumu nesūdzas. Kamēr visas robežas nav atvērtas un brīva ceļošana ir ierobežota, cilvēki būs ieinteresēti gan sevi nodarbināt mājās, gan radīt tur papildu komfortu un atpūtas iespējas.

"Jūnijā Eiropas vasaras silto saules staru ietīta sāka pamazām atgūties arī eiro zonas lielo valstu apstrādes rūpniecība. Eirozonas iepirkumu menedžeru indeks (PMI) eirozonā liecina, ka noskaņojums apstrādes rūpniecībā turpina uzlaboties, sasniedzot labāko rezultātu kopš februāra, kad koronavīruss tikai sāka izplatīties Eiropā," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare. PMI aptauju rezultāti liecina, ka jūnijā, kaut gan jau ar mazāku sparu, izlaides apjomi vēl tomēr turpināja sarukt, kā arī bija novērots jauno pasūtījumu samazinājums. Savukārt Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka nākotnes gaidas par saražotajiem apjomiem starp Latvijas uzņēmējiem jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir kāpušas, kas vieš cerības par pakāpenisku situācijas normalizēšanos nozarē.

"Kas notiks tālāk, noteiks patēriņš. Ja pārdošanas apjomi atjaunosies, sekos arī apstrādes rūpniecība. Un šobrīd interese par jaunu auto un nekustamā īpašuma iegādi sparīgi atjaunojas, tai skaitā Latvijā. Tā, visticamāk, ļaus izlīdzināt iepriekšējā krituma negatīvo ietekmi, tomēr vīrusa plosīšanās pasaulē liek saglabāt nosvērtību prognozējot tuvākā gada ekonomikas un arī apstrādes rūpniecības perspektīvas. Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds noskaņojumam. Pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem rudenī," rezumē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Laura Stelmaka-Leja papildina, ka maijā apstrādes rūpniecības attīstībā jau otro mēnesi ir jūtama koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs zems ārējais pieprasījums.

Pirmie vēstneši situācijas uzlabojumam valstī bija ekonomiskā noskaņojuma rādītāji, kas liecināja, ka gan tirgotāji un rūpnieki, gan patērētāji, kopš maija par esošo situāciju un nākotni ir kļuvuši optimistiskāki. Pirms nedēļas uzlabojumu, turklāt pat negaidīti strauju, apliecināja dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu maijā – tātad veikalos aktivitāte aug un iedzīvotāji drošāk sper soļus ārpus mājas un atver maciņus.

Ar nepacietību gaidījām rūpniecības datus, kur arī bija cerēts uzlabojums, par ko jau iepriekš vēstīja rūpnieku noskaņojuma dati. Tomēr tik strauju uzlabojumu kā mazumtirdzniecībā, rūpniecībā nebija pamata gaidīt, jo līdzās vietējo iedzīvotāju tēriņiem, ražošanu nozīmīgāk ietekmē arī eksports.

Par eksporta sekmēm tik lielas pārliecības nebija, jo rūpnieku noskaņojuma datos eksporta pasūtījumu novērtējums neuzlabojās, vēl vairāk – tas jūnijā pat vēl pasliktinājās. Jūlijs Cēzars savulaik teica: "Labāk pirmais ciemā, nekā otrais Romā". Ņemot vērā noieta tirgu potenciālu, pelnītspēju, ražošanas jaudu paplašināšanas un ražīguma uzlabošanas iespējas, rūpniekiem nebūtu prātīgi sekot Cēzara priekšlikumam. Pat ja patlaban ciemā jeb pašmāju tirgū situācija atgūstas straujāk (ko gan šodien publicētie apgrozījuma dati īsti neapstiprina), tas ir īslaicīgs periods, un iespējas ārvalstu tirgos būs plašākas. Ne velti ilgtermiņā eksporta apgrozījums aug straujāk, un arī gada sākumā eksportētāji bija samērā tālu tikuši līdz Romai un citiem ārvalstu tirgiem. Jāpiebilst, ka redzamais uzlabojums mēneša laikā fiziskā apjoma indeksam un kritums apgrozījumam nav tulkojami kā pretruna, tas ir skaidrojams ar ražotājcenu kritumu.

Protams, ne katra ražotā prece ir eksportējama, tām ir atšķirīgi derīguma termiņi, pārvadāšanas izmaksas u.c. ekonomiski apsvērumi. Turklāt eksports var bremzēties gan vājāka kopējā ārējā pieprasījuma dēļ (arī citas valstis cieš krīzē), gan tādēļ, ka mūsu ražotās preces šobrīd nav pircējiem aktuālas (piemēram, krīzes periodā maz tiek pirkti automobiļi, tāpēc nav pieprasītas arī mūsu ražotās to komplektējošās daļas), gan cenu konkurētspējas pārmaiņu rezultātā un vēl dažādu iemeslu dēļ.

Kas vēl interesants vērojams pieprasīto preču klāstā? Ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējas, atgriežoties pie pirms vīrusa ražošanas jaudām un pieprasījuma. Tomēr ir arī jomas, kuras uztur jauni paradumi un idejas, piemēram, spēcīgs joprojām ir "Dari pats" (Do It Yourself) segments, kā Latvijā, tā pasaulē iedzīvotājiem vairāk pievēršoties dažādu remontdarbu un mājokļu labiekārtošanas jautājumiem. Attiecīgi ražotāji un tirgotāji, kas piedāvā produkciju šajā jomā – kokmateriālus, furnitūru, apdares krāsas utt., par pieprasījumu nesūdzas. Kamēr visas robežas nav atvērtas un brīva ceļošana ir ierobežota, cilvēki būs ieinteresēti gan sevi nodarbināt mājās, gan radīt tur papildu komfortu un atpūtas iespējas – mājās top sauna, tiek aprīkota jauna laiva makšķerēšanai vai uzstādītas stelles aušanai.

Domājams, ka jūnijā šī aina zīmēsies tālāka uzlabojuma virzienā. Ražotājiem joprojām būs svarīgs valdības atbalsts, jo par krīzes pārvarēšanu tik dziļa krituma gadījumā ar neskaidru vīrusa ietekmi pasaulē runāt ir pāragri.

Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%. Taču uzlabojumi rūpniecībā, kā arī eksportā pagaidām atpaliek no uzlabojumiem iekšējā patēriņā un, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums maijā samazinājās vien par 0,6%. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka Latvijai Covid-19 pandēmijas pirmo vilni ir izdevies pārvarēt salīdzinoši veiksmīgi un ar mazākiem ierobežojumiem ekonomikā nekā daudzās citās valstīs. Tomēr iekšējā patēriņa iespējas stabilizēt ekonomiku Latvijā noteikti ir ierobežotas un pilnvērtīga ekonomikas atkopšanās būs iespējam tikai, kad būs atkopušies mūsu eksporta tirgi.

Ražošanas apjomu kritums maijā vērojams lielākajā daļā no apstrādes rūpniecības nozarēm un pieaugums fiksēts tikai poligrāfijā (+8% pret iepriekšējo gadu), ķīmisko produktu (+9,3%), kā arī koka izstrādājumu (+2,6%) ražošanā. Pieaugums šajās nozarē, visticamāk, saistīts ar lielajām patēriņa izmaiņām Covid-19 krīzes laikā, jo pieauga pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt brīvo laiku cilvēki varēja izmantot maziem būvdarbiem un mājokļa labiekārtošanai, kā arī grāmatu lasīšanai. Tikmēr visās citās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi maijā ir samazinājušies un visvairāk cietušas auto detaļu (-45,2%), apģērbu (-22,9%), kā arī mēbeļu ražošana (-21,6%).

Labā ziņa ir tā, ka jauno pasūtījumu apjoms pasaulē ir sācis pieaugt un ekonomikas noskaņojums mūsu eksporta tirgos pakāpeniski atgūstas atgūties, tomēr tuvākajos mēnešos uzlabojumi, visticamāk, būs pakāpeniski. Elektroenerģijas patēriņš liek domāt, ka jūnijā kritums rūpniecībā joprojām būs nozīmīgs un par gana sarežģītu situācija rūpniecībā liecina arī dīkstāves pabalstu statistika. No nedaudz vairāk kā 900 ražošanas uzņēmumiem Latvijā ar vismaz 25 darbiniekiem, dīkstāves pabalstus ir saņēmuši aptuveni 170, no kuriem 110 tos turpināja saņemt arī jūnijā.

Apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka situācija rūpniecībā, visticamāk, uzlabosies trešajā ceturksnī, taču tā varētu būt nepilnīga. Krīzes ietekmē daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir bijuši spiesti atlikt vai pārskatīt investīciju plānus un tas negatīvi ietekmēs investīciju preču ražošanu, tādēļ, piemēram, mašīnbūves un metālapstrādes nozarē atkopšanās varētu prasīt ilgāku laiku. Tas nozīme, ka rūpniecības izlaide Latvijā šogad kopumā, visticamāk, samazināsies par 3-5%, taču tas lielā mērā būs atkarīgs Covid-19 pandēmijas tālākās attīstības gaitas.

Apstrādes rūpniecības apjomi maijā turpināja samazināties. Kritums bija nedaudz mazāks nekā pirms mēneša – 7,4% vērts, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Visstraujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – nozarei, kurai ir sarežģītas un plašas piegāžu ķēdes, un tā visdrīzāk seko tendencēm Eiropā, t.i. gala tirgos. Šīs nozares saražotās produkcijas apmēri gada laikā krita teju pat par 50%. Savukārt, vislielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai. Šī ir sestā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā, un maijā tā piedzīvoja 36% vērtu kritumu. Arī gandrīz visas pārējās apakšnozares uzrādīja mīnusu, un tikai trīs nozares varēja lepoties ar ražošanas apjomu kāpināšanu. Pozitīvu rezultātu ir uzrādījusi vislielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde. Tā palielināja savu izlaidi par 2,6%. Kokrūpnieki aptaujās norāda, ka pasūtījumi gan maijā, gan jūnijā bija kāpuši. Tomēr vidēji pēdējos piecos mēnešos izlaides apjomi gan ir samazinājušies.

Jau jūnijā Eiropas vasaras silto saules staru ietīta sāka pamazām atgūties arī eiro zonas lielo valstu apstrādes rūpniecība. Eirozonas iepirkumu menedžeru indeks (PMI) eirozonā liecina, ka noskaņojums apstrādes rūpniecībā turpina uzlaboties, sasniedzot labāko rezultātu kopš februāra, kad koronavīruss tikai sāka izplatīties Eiropā. PMI aptauju rezultāti liecina, ka jūnijā, kaut gan jau ar mazāku sparu, izlaides apjomi vēl tomēr turpināja sarukt, kā arī bija novērots jauno pasūtījumu samazinājums. Savukārt Eiropas Komisijas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka nākotnes gaidas par saražotajiem apjomiem starp Latvijas uzņēmējiem jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir kāpušas, kas vieš cerības par pakāpenisku situācijas normalizēšanos nozarē.

Neskatoties uz to, ka jūnijā Latvijā beidzās ārkārtējā situācija un uzņēmēju noskaņojums sāka uzlaboties, der atcerēties, ka vīruss nekur nav pazudis. Pasaulē vīrusa izplatība sasniedz jaunus rekordus, bet Eiropā tiek novēroti lokāli uzliesmojumi, piemēram, Vācijā šāds uzliesmojums notika gaļas pārstrādes uzņēmumā. Līdzīga situācija novērota arī ASV, kur trijos gaļas pārstrādes uzņēmumos tika konstatēti vairāk nekā 11 tūkstoši Covid-19 gadījumi. Rezultātā slēgtas ražotnes un darbiniekiem noteikta karantīna. ASV parādījās bažas par gaļas deficītu, jo pārtikas veikalos bija ierobežotas iespējas iegādāties gaļu – pircējiem noteikts produktu iegādes limits. Šī situācija atspoguļo to, cik jutīga ir apstrādes rūpniecība, un, cik svarīga ir tās nepārtraukta darbība. Par laimi Latvijā koronavīrusa izplatība šobrīd tiek labi kontrolēta, un mūsu uzņēmējiem nav nācies slēgt ražotnes, kā to darīja rietumu kaimiņi. Bet tomēr ir jāatceras, ka riski vēl joprojām pastāv.

Martā un aprīlī apstrādes rūpniecības apjomi eirozonā burtiski sabruka. Vācijā, Francijā un Spānijā ražošana samazinājās par 30–35%, Zviedrijā un ASV par 15%. Eirozonā aprīlī kritums veidoja 17%. Kopumā ražošana maijā atguvās lēnāk nekā mazumtirdzniecība, galvenokārt tāpēc, ka darbības atjaunošana atsākās vien ap mēneša vidu. Taču piegāžu ķēžu problēmas varētu sarežģīt ražošanas atgriešanos pirmspandēmijas pozīcijās.

Neskatoties uz joprojām sarežģīto situāciju, visā pasaulē turpina mazināt ieviesto ierobežojumu apmēru. Tādēļ likumsakarīgi, ka globālās apstrādes rūpniecības PMI indekss jūnijā pieauga no 42,4 maijā līdz 47,8. Tas apliecina, ka nozare strauji atgūstas no izraisītā trieciena, kaut PMI indekss joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Lai arī uzlabojas, pašreizējais līmenis norāda, ka lejupslīde turpinās, kaut būtiski lēnākos tempos kā maijā.

Centrāleiropas ekonomikas, kur apstrādes rūpniecība ieņem nozīmīgu lomu, arī piedzīvoja jūtamu noskaņojuma uzlabošanos, kas atguva lielu daļu no martā un aprīlī uzrādītā krituma. Ļoti spēcīgi valstis izjuta autobūves nozares apstāšanos. Sentiments visspēcīgāk atguvās Slovākijā, kaut Čehijā tas turpināja slīdēt lejup. Taču tendences eirozonā ļauj sagaidīt arī atgūšanos tur. Kopumā ESI (ekonomiskā noskaņojuma indekss) liecina, ka rūpniecības noskaņojums ir atguvies straujāk nekā noskaņojums pakalpojumos. Jūnijā turpināja mazināties smagā lejupslīde eirozonas apstrādes rūpniecībā. Eirozonas ražošanas PMI indekss ir palielinājies līdz četru mēnešu augstākajam līmenim – 47,4, salīdzinot ar 39,4 maijā. Situācija rūpniecībā uzlabojas, jo rūpnīcu produkcijas izlaides pakāpeniski normalizējas. Patlaban ir sarežģīti novērtēt apsteidzošo rādītāju signālus, īpaši attiecībā uz to, kad atsāksies izaugsme. Katrā ziņā ir pozitīvi redzēt atgūšanās tendenci. Aptaujas apstiprina, ka ārējais pieprasījums un cenu spiediens ir vājš. Globālās apstrādes rūpniecības PMI indeksa jauno eksporta pasūtījumu sadaļa norāda uz visai būtisku globālās tirdzniecības krituma saglabāšanos. Tikmēr izlaides cenu indekss saglabājās zem 50, kas norāda uz to, ka vājais pieprasījums kompensē piegāžu ķēžu problēmu ietekmi uz cenu kāpumu.

Noskaņojums Latvijas rūpniecībā aprīlī sasniedza savu zemāko punktu -18,8 punkti, taču jūnijā tas ir uzlabojies līdz -12,1 punktam. Salīdzinot ar citiem sektoriem, noskaņojums aprīlī pasliktinājās vismazāk un jūnijā signalizē par relatīvi labākiem apstākļiem kā citās nozarēs. Maijā Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 6,4%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 7,4 %. Izlaide samazinājās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, tai skaitā divās no trim, pēc īpatsvara nozīmīgākajās nozarēs: pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, attiecīgi par 2% un 6,8%. Vislielākais ražošanas apjoma kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (automobiļu detaļu un piederumu ražošana, kas ietver dažādas auto daļas) un nozares, kas izjuta tirdzniecības ierobežojumus – tekstila, mēbeļu, dzērienu, apģērbu un apavu ražošana. Ierobežojumu noņemšana ļaus nozarēm atgūties. Savukārt auto tirdzniecības atjaunošanās ļaus atjaunoties arī ar autobūvi saistītajām nozarēm.

Kas notiks tālāk, noteiks patēriņš. Ja pārdošanas apjomi atjaunosies, sekos arī apstrādes rūpniecība. Un šobrīd interese par jaunu auto un nekustamā īpašuma iegādi sparīgi atjaunojas, tai skaitā Latvijā. Tā, visticamāk, ļaus izlīdzināt iepriekšējā krituma negatīvo ietekmi, tomēr vīrusa plosīšanās pasaulē liek saglabāt nosvērtību prognozējot tuvākā gada ekonomikas un arī apstrādes rūpniecības perspektīvas. Vīruss joprojām ir galvenais īstermiņa drauds noskaņojumam. Pagaidu ienākumu aizsardzības shēmu izbeigšanās var radīt bažas par patērētāju noskaņojumu un tēriņiem rudenī.

Koronavīrusa pandēmija vairāk ietekmē ekonomikas nozares, kas ir atkarīgas no tiešas cilvēku komunikācijas, tātad – pakalpojumus, kas kopumā pasaulē šobrīd arī cietuši vairāk. Taču Latviju un pārējo Baltiju šobrīd pandēmija skar maz, bet jūtam, ka eksporta tirgos situācija kopumā ir sliktāka nekā šeit.

Covid-19 kulminācijā jeb aprīlī apstrādes rūpniecība un tirdzniecība gada griezumā saruka vienādi – par 9%. Mazumtirdzniecība gandrīz pilnīgi atguvās jau maijā, rūpniecībai tas prasīs vairāk laika un pūļu, sarežģījumi turpināsies, kaut maija datos jau redzam būtisku uzlabojumu un arī nenoteiktība par nākotni samazinās, lai gan joprojām ir ļoti ievērojama.

Situācija apstrādes rūpniecībā noteikti ir labāka par pandēmijas sākuma brīža prognozēm. Maijā ražošana gada griezumā samazinājās par 7,4%, ir ļoti ticami, ka aprīļa -9,0% izrādīsies zemākais punkts. Salīdzinājumā ar aprīli ražošana pieauga par 1,7%. Taču nenoteiktība ir liela, citējot Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, nozare brauc pa miglu ar 80 kilometriem stundā, lai gan redzamība ir tikai 100 metri. Arī metālapstrādes un mašīnbūves asociācija norāda uz īsu plānošanas horizontu – parasti šīs nozares lielie klienti izvieto pasūtījumus pusgadu uz priekšu, tagad var nojaust labi ja turpmākā ceturkšņa ražošanas apjomus. Visās nozarēs ir liels spiediens uz cenu samazināšanu. Labi, ka nodrošinājums ar darbu ir visumā pietiekams.

Kā tas bieži notiek grūtos brīžos, rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada griezumā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%. Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti. Taču pagaidām vismaz zāģmateriālu ražotājiem klājas diezgan labi. Sliktāk klājas taras ražotājiem, saistībā ar vispārējo patēriņa vājumu Eiropā. Jau ilgstoši ļoti sarežģīta situācija ir augstas kvalitātes granulu tirgū. Meža nozarē šobrīd vairāk cieš vērtības ķēdes pirmais posms jeb mežsaimniecība.

Situācija iepriekšējo piecu gadu rūpniecības izaugsmes enkurnozarēs – metālapstrādē un mašīnbūvē šobrīd ir sliktāka nekā ražošanā kopumā, bet labāka nekā metālu nozarēs vidēji Eiropā. Joprojām vislabāk klājas elektrisko iekārtu ražotājiem, tomēr arī šī nozare ir "iebraukusi" mīnusos gada griezumā (-2,5%). Pretēja galējība šobrīd ir autorūpniecība, kur notiek ekstrēmas noieta tirgu svārstības. Tajā redzam Covid-19 ēras patiesi cienīgus datus – maijā reģistrēts gan pieaugums mēneša griezumā par 55,5%, gan kritums gada griezumā par 45,2%, tātad milzīgs kāpums no ļoti zemas bāzes. Diezgan braši turas metālapstrāde (-6,7% pret pērno maiju), kurā strādājošie uzņēmumi gūst labumu gan no celtniecības produktu tirgiem, gan iespējām pārslēgties starp dažādiem mašīnbūves tirgiem, kuros šobrīd klājas ļoti dažādi.

Kā jau ierasts, krasu svārstību periodos rūpniecības līknes līdzina stabilā pārtikas rūpniecība. Prieku par kritumu pret pērno maiju tikai par 2,0% mazina apziņa, ka šeit nebija spēcīgas izaugsmes pirms krīzes, atšķirībā no divām iepriekš aprakstītajām jomām. Taču pieaugums mēneša griezumā ir varens: 4,0%, tā varētu būt reakcija uz noliktavu tukšošanu pandēmijas sākumposmā, daļai ražotāju atrodot iespējas palielināt ražošanas jaudas.

Divās no mazajām nozarēm maija rezultāti ir patiesi izcili, tās ir poligrāfija (+8,0%) un ķīmijas rūpniecība (+9,3%). Acīmredzot mājās pavadītais laiks ir veltīts gan grāmatu lasīšanai, gan cītīgai roku dezinfekcijai. Ļoti iespējams, ka labus rezultātus mēs redzētu arī farmācijā un elektronikā, kuru dati diemžēl ir konfidenciāli. Pusnopietni sakot, mūsu statistiķiem vispār ir tieksme slēpt informāciju par visu labo, kas Latvijā notiek.

Par nozaru nākotnes izredzēm ziņas var meklēt noskaņojuma datos, kuri apstiprina ražotāju pārstāvju pausto – darbs ir, bet nav pārliecības, ka būs pēc dažiem mēnešiem. Ļoti strauji ir uzlabojies tuvākās nākotnes ražošanas gaidu indikators, kas parasti labi signalizē par īslaicīgajām svārstībām – tas kāpis no -30,2 punktiem aprīlī līdz -4,1 punktam jūnijā. Savukārt vērtējums par pasūtījumiem, kas labi raksturo ilglaicīgās tendences, kopš aprīļa gandrīz nav mainījies (-31,8 un -33,7 punkti).

Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss maijā bija -12,1 punkts. Salīdzinājumam - vēsturiski vidējais līmenis ir -3,0, bet antirekords ir -36,3 punkti (2009. gada februārī). Zemākais punkts vīruskrīzes laikā bija aprīļa -18,8. Salīdzinājumam, ES vidējais līmenis jūnijā bija 21,5 punkti.

Par iepirkumu vadītāju indeksiem (PMI) runājot, to līknes gan eirozonā, gan ASV šī gada pirmajā pusē zīmē gandrīz perfektu V burtu. Eirozonā rūpniecības PMI bija nedaudz zem 50 punktu līnijas gada sākumā, un jūnijā tas tur ir atgriezies. Problēma – šāds līmenis it kā signalizē, ka ražošana turpina samazināties, salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Taču situācija iepriekšējo mēnešu laikā ir mainījusies tik strauji, ka uzņēmējiem ir grūti saprast, kas ir atskaites punkts. Skaidrs ir tikai tas, ka nekas nav skaidrs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada maijā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 12,2% mazāki nekā pirms gada. Kopumā gada janvārī-maijā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 5,5% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā maijā gada griezumā, ir ķīmiskās rūpniecības apakšnozare (pieaugums par 3,8%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību maijā būtiski ietekmēja automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-47,6%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Latvijas uzņēmumi pamatā ir detaļu ražotāji, un transportlīdzekļu ražošana Eiropā ir viena no smagāk cietušajām nozarēm. Samazinājās arī lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozaru – pārtikas rūpniecības un kokapstrādes ražošanas apjomi (attiecīgi – -5,7% un -2,7%). Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-11,7%) un dzērienu ražošanā (-28,8%), kā arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.

Maijā par 12,6% samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Lēnāks kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt straujāk samazinājās eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -10,7% un -13,6 procenti.

Maijā apstrādes rūpniecības attīstībā jau otro mēnesi ir jūtama koronavīrusa un valstī noteiktās ārkārtējās situācijas epidēmijas negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Arī tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecību negatīvi ietekmēs zems ārējais pieprasījums.

Šā gada maijā rūpniecības nozare uzrādīja ražošanas apjomu kritumu, kas esošajos apstākļos nav vērtējams tik slikti, ņemot vērā, ka sarukuma temps ir kļuvis lēnāks, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša rezultātiem. Ja 2020. gada aprīlī rūpniecības izlaide gada griezumā bija sarukusi par 9,2%, maijā šis kritums samazinājās līdz 6,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinot ar aprīli, maijā kopējie ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā uzrādīja būtisku pieaugumu – par 4,9%.

Šā gada piecos mēnešos kopā rūpniecībā joprojām bija vērojams izlaides kritums, 4,6% apmērā. To noteica ne tikai Covid-19 izraisītie satricinājumi un pārmaiņas, kas ietekmējuši rūpniecības rezultātus pēdējos mēnešos, bet arī ne visai veiksmīgais gada sākums gan apstrādes rūpniecībā, gan elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Jaunākie dati rāda, ka maijā rūpniecības izlaides sarukumu noteica kritums apstrādes rūpniecībā, kamēr ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē tika reģistrēti nelieli apjomu kāpumi, attiecīgi par 0,6% un 0,3%. Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada maijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, sarukusi par 7,4%. Šo kritumu ietekmēja ražošanas apjomu samazinājums virknē apstrādes rūpniecības apakšnozaru, taču lielāko negatīvo ietekmi radīja izlaides kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā par 36%, kam sekoja automobiļu un piekabju ražošana ar 45,2% sarukumu. Arī aprīlī būtiskāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības rezultātiem radīja tieši šīs divas apakšnozares, kad tās bija sarukušas vēl straujāk nekā maijā.

Maijā izlaides kritumi tika reģistrēti arī ar metālapstrādi un mašīnbūvi saistītajās nozarēs. Tā, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana vēl Covid-19 krīzes sākumā uzrādījusi ļoti atzinīgus izaugsmes tempus, taču maijā tās izlaide gada griezumā samazinājusies par 2,5%. Savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana sarūk jau trešo mēnesi pēc kārtas, maijā uzrādot kritumu par 6,8%. Ievērojami straujāks izlaides kritums reģistrēts iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,7%. Šajā apakšnozarē tāpat kā iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā negatīvas tendences bija vērojamas jau kopš pērnā gada vidus, un šobrīd ar Covid-19 saistītie sarežģījumi rada tikai papildus izaicinājumus to darbībai.

Maijā straujš, taču nedaudz lēnāks nekā aprīlī, ražošanas apjomu kritums turpinājās vieglās rūpniecības apakšnozarēs – apģērbu ražošana gada griezumā sarukusi par 22,9% un tekstilizstrādājumu ražošana – par 28,9%. Līdzīgā tempā samazinājās arī dzērienu ražošanas apjomi (par 24,9%), kamēr apjomu kritums pārtikas produktu ražošanā kļuva mērenāks, maijā samazinoties par 2% (salīdzinājumam – aprīlī pārtikas produktu ražošana bija sarukusi par 7,7%).

Savukārt iedrošinošus rezultātus maijā uzrādīja lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares veikums – salīdzinājumā ar pērnā gada maiju kokrūpniecības izlaide bija palielinājusies par 2,6%. To veicināja fakts, ka lielā daļā tirdzniecības partnervalstu Eiropā ar Covid-19 saistītie ierobežojumi maijā tika mīkstināti, kā rezultātā pamazām atjaunojas ārējais pieprasījums arī pēc koksnes izstrādājumiem. Taču apakšnozari joprojām negatīvi ietekmē krītošās koksnes cenas, jo maijā kopējais apgrozījums kokrūpniecībā bija samazinājies par 4,4%.

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī ražošanas apjomu kāpums maijā tika fiksēts arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+8%) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+9,3%). Ja izlaides pieaugumu ķīmiskajā rūpniecībā veicinājis pieprasījuma kāpums pēc roku un virsmu dezinfekcijas līdzekļiem, tad pozitīvais ietekmes kanāls no Covid-19 uz poligrāfijas apakšnozari pagaidām nav tik viegli identificējams.

Š.g. jūnijā patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītājs gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā turpināja uzlaboties, lai gan tas joprojām atrodas zem vidējā līmeņa, kāds tas bija vērojams pirms Covid-19 krīzes. Augšupvērstas izmaiņas tika reģistrēts arī Latvijas ražotāju noskaņojumā, liecina Eiropas Komisijas apkopotā ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) dati par jūniju. Aptaujāto apstrādes rūpnieku vērtējums par sagaidāmajiem ražošanas apjomiem turpmākajos periodos jau otro mēnesi pēc kārtas uzrāda straujus uzlabojumus, tajā pašā laikā vērtējums par pasūtījumu apjomiem uzņēmumā ražotajai produkcijai ir kļuvis pat zemāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Šie pretrunīgie rezultāti nesniedz skaidru priekšstatu par nozares turpmākajām perspektīvām, tomēr jaunākie dati par ražošanas apjomiem liecina, ka apstrādes rūpniecība, lai gan joprojām uzrādījusi izlaides kritumu, pamazām atgūstas.

Optimismu par nozares attīstību vieš arī rūpnieku vērtējums par sagaidāmajām nodarbinātības tendencēm, kas otro mēnesi pēc kārtas uzrādīja uzlabojumus. Valsts ieņēmumu dienesta statistika rāda, ka līdz maija beigām dīkstāves pabalsti tika izmaksāti nedaudz vairāk kā 7 tūkstošiem darba ņēmēju (aptuveni 6% no kopējā apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita) no 596 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Jādomā, ka jūnijā daļa no šiem darbiniekiem bija atgriezušies savā darba vietā un tas atspoguļosies jau nākamā mēneša rūpniecības rezultātos.