Ražošanas apjomu kritums maijā bija gaidāms, bet ekonomistus priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī. Situācija apstrādes rūpniecībā noteikti ir labāka par pandēmijas sākuma brīža prognozēm. Rūpniecības stiprākais atbalsta punkts bijusi kokapstrāde, savukārt ažiotāža ap zivju konservu, griķu un makaronu pirkšanu ir beigusies, un situācija pārtikas ražošanā pamazām normalizējusies. Jāatgādina, ka šā gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, un to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 7,4%. Savukārt neliels produkcijas apjoma pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,3%.
"Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%. Ražošanas apjomu kritums maijā jau bija gaidāms, bet priecē, ka tas bijis nedaudz mazāks nekā aprīlī, kad izlaide saruka par 9%," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Kā tas bieži notiek grūtos brīžos, rūpniecības stiprākais atbalsta punkts ir kokapstrāde, kur maijā gada griezumā reģistrēts pat pieaugums par 2,6%. Attaisnojas krīzes sākumposmā izteiktie vērtējumi, ka celtniecība un tai piegādājošās nozares vismaz krīzes sākumposmu varētu pārdzīvot samērā labi. Tālākais ļoti lielā mērā būs atkarīgs no valsts atbalsta pasākumiem, jo ir skaidrs, ka daļa privātā sektora projektu pandēmijas dēļ tiks atlikti," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
