Deflācijas zīmē varam dzīvot līdz gada beigām, lēš ekonomisti  (24)

"Nepārtikas preču cenām bija vislielākais gada inflāciju lejup velkošais spēks, kuru galvenokārt noteica zemākas degvielas cenas nekā pērn. Tomēr mēneša laikā degvielas cenas ir strauji kāpušas. Jūnijā bākas uzpildīšana izmaksāja par 9,2% vairāk nekā maijā. Neskatoties uz šo kāpumu, degviela jūnijā maksāja vidēji par 16% mazāk nekā 2019. gada jūnijā. Jūlijā pasaules "Brent" naftas cena pārsniedz 40 dolārus par barelu, kas ir divreiz vairāk nekā zemākajā punktā šogad, bet joprojām krietni zem pagājušā gada līmeņa," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Līdz ar to "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka tuvākajos mēnešos cenu līmeņa dinamiku visvairāk ietekmēs naftas cenas atgūšanās, kas nedaudz atdzīvinās inflāciju. Šis faktors spēcīgāk izpaudīsies nākamgad, līdz ar pārliecinošāku globālās ekonomikas augšupeju. Ierobežojumu noņemšana ļaus arī atgūties noteiktiem sektoriem un attiecīgi arī to cenu līmeņiem, piemēram, ēdināšanā, ar tūrismu saistītajām precēm un pakalpojumiem. Taču tas daudz nemainīs kopējo situāciju, kur būs jūtama vājāka pieprasījuma ietekme.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka sezonālu faktoru dēļ cenu līmenis atkal samazināsies jūlijā un augustā, vēl vairākus mēnešus līdzīgā līmenī pašreizējam būs arī gada deflācijas rādītājs, tas varētu sākt samazināties 4. ceturksnī. Gada vidējais patēriņa cenu līmenis šogad būs ļoti līdzīgs pērnajam, visdrīzāk, pavisam nedaudz pieaugot, taču pesimistiskā pasaules ekonomikas attīstības scenārijā iespējama arī deflācija gadā kopumā.

Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere norāda, ka ministrija prognozē, ka šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.

Jūnijā reģistrēta deflācija 0,7% apmērā, kas nozīmē, ka šī gada jūnijā cenas bija par 0,7% mazākas nekā pirms gada. Preču cenas samazinājās par 1,6% – tāpat kā pirms mēneša. Savukārt pakalpojumu cenas pieauga, bet jau ar mazāku sparu – vien par 1,3%.

Nepārtikas preču cenām bija vislielākais gada inflāciju lejup velkošais spēks, kuru galvenokārt noteica zemākas degvielas cenas nekā pērn. Tomēr mēneša laikā degvielas cenas ir strauji kāpušas. Jūnijā bākas uzpildīšana izmaksāja par 9,2% vairāk nekā maijā. Neskatoties uz šo kāpumu, degviela jūnijā maksāja vidēji par 16% mazāk nekā 2019. gada jūnijā. Jūlijā pasaules "Brent" naftas cena pārsniedz 40 dolārus par barelu, kas ir divreiz vairāk nekā zemākajā punktā šogad, bet joprojām krietni zem pagājušā gada līmeņa.

Nepārtikas preču cenu samazinājumu 2020. gada jūnijā ietekmēja arī apģērbu un apavu cenas. Vēl maijā abu šo kategoriju cenas mēneša griezumā mainījās neraksturīgi ierastajām sezonālajām pārmaiņām, bet jūnijā izmaiņas bijušas tuvu ierastajām. Tomēr tas ir atstājis nospiedumu gada inflācijā, ka rezultātā, jūnijā varēja izdevīgi papildināt savu garderobi, jo vidēji tas izmaksāja par teju 3% mazāk nekā pirms gada.

Kopējo cenu līmeni turpina vilkt uz leju arī ar mājokli saistītās izmaksas, t.i. komunālie maksājumi. No 1. jūnijā AS "Rīgas siltums" ieviesa jaunu siltumenerģijas tarifu. Visdrīzāk, ka lielākā daļa patērētāju to varēs novērot ar apkures sezonas sākumu, bet statistiski šīs pārmaiņas jau fiksētas kā 2% samazinājums. Iespējams, ka jūlijā elektrības rēķini būs mazāki tiem patērētājiem, kuriem ir izvēlēta mainīgas biržas cenas opcija, jo 6. jūlijā Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena.

Vēl arī jūnijā statistikā līdz galam neparādās visi dati par cenu pārmaiņām, kuras būtu ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Piemēram, vēl joprojām nav pieejami dati par pasažieru aviopārvadājumiem, kinoteātru un teātru pakalpojumiem un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem. Tomēr mēs jau redzam, ka, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, par teju 22% kritušas viesnīcu un viesu māju pakalpojumu cenas.

Pateicoties tam, ka koronavīrusa izplatība Latvijā tiek labi kontrolēta un martā ieviestie ierobežojumi tika visai ātri mīkstināti, situācija ar cenu pārmaiņām sāk stabilizēties. Mēs varam novērot korekcijas pakalpojumu sektorā, kur kaut gan vidēji cenas aug, bet tomēr novērojams straujš cenu kritums atsevišķiem pakalpojumiem. Ar degvielu "importētais" cenu kritums mazinās. Vienīgi komunālo pakalpojumu cenas pagaidām noturēsies gana zemu. Visticamāk, inflācija Latvijā atgriezīsies jau uz šī gada beigām.

Jūnijā patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,3%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, veselības aprūpei, atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem, kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Tuvākajos mēnešos cenu līmeņa dinamiku visvairāk ietekmēs naftas cenas atgūšanās, kas nedaudz atdzīvinās inflāciju. Šis faktors spēcīgāk izpaudīsies nākamgad, līdz ar pārliecinošāku globālās ekonomikas augšupeju. Ierobežojumu noņemšana ļaus arī atgūties noteiktiem sektoriem un attiecīgi arī to cenu līmeņiem, piemēram, ēdināšanā, ar tūrismu saistītajām precēm un pakalpojumiem. Taču tas daudz nemainīs kopējo situāciju, kur būs jūtama vājāka pieprasījuma ietekme. Pietiekami liela daļa patērētāju saglabās piesardzību savos tēriņos, gan vērtējot ekonomikas tālāko attīstības gaitu, gan piedomājot par savu veselību. Sagaidāms, ka mērenā tempā turpinās sadārdzināties pārtika. Situācija pasaulē saistībā ar ierobežojumu radītajiem saspīlējumiem norimst. Taču naftas cenu atgūšanās uzturēs spiedienu. Arī situācija darba tirgū nozīmē, ka īstermiņā algu spiediens uz cenām nedaudz atslābs. Jau nākamgad tas varētu visai strauji atgūties. Pēdējā laikā nereti izskan bažas par milzīgo naudas drukāšanas pasākumu, kuru ietekmē ievērojami pieaudzis naudas piedāvājums, ietekmi uz inflāciju. Pašreizējā ekonomiskajā vidē stimulējošās politikas ietekme uz inflāciju ir ļoti ierobežota. Tā drīzāk ir spējusi izslēgt deflācijas iesakņošanos. Ekonomikas vājums pasaulē ir pazeminājis arī inflācijas gaidas. Prognozes sola inflācijas atgūšanos, taču zemākos līmeņos kā tas bija pirms pandēmijas aizsākšanās. Latvijā turpmākajos mēnešos būs raksturīga deflācija, kas varētu noslēgties uz gada beigām. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,3%, bet nākamgad tā pakāpsies līdz 2%.

Jūnijā Latvijā turpinājās deflācija, cenas bija par 0,7% zemākas nekā pērn jūnijā. Šo cenu kritumu vairāk nekā pilnībā izskaidro transporta izmaksu samazināšanās, tātad pārējo produktu cenas kopumā ir kāpušas. Vislielākā augšupvērstā ietekme bija pārtikai, šai produktu grupai sadārdzinoties par 1%, kas nozīmē, ka tās ietekme uz kopējo indeksu bija procentpunkta piektdaļa, atbilstoši tās daļai patēriņa grozā. Preces jūnijā bija par 1,6% lētākas nekā pirms gada, bet nepārtikas preces – pat par 3,4%. Par degvielu bija jāmaksā par 16% mazāk. Globāla pieprasījuma krituma dēļ jūnijā apģērbi bija par 2,7% lētāki nekā pirms gada. Pārtikas cenu inflācija ir strauji noplakusi, vēl februārī tā bija 4,8%, lielā mērā tāpēc, ka piebremzējās iepriekš ļoti straujais cūkgaļas cenu kāpums.

Pakalpojumu cenas mēdz būt noturīgākas, tā tas ir arī šoreiz. Taču pārmaiņas notikušas arī šajā jomā. Pakalpojumu gada inflācija ir zemākā piecos gados, tā jūnijā bija 1,3%, kamēr līdz pandēmijas sākumam tā vairākus gadus tā svārstījās ap 3% atzīmi. Ļoti strauji mainījusies īres cenu dinamika – no 5% kāpuma februārī līdz 5,6% kritumam jūnijā.

Salīdzinājumā ar maiju, cenas jūnijā pieauga par 0,2%. Arī šajā gadījumā kopējā indeksa izmaiņas vairāk nekā pilnībā izskaidro transports, tikai šoreiz pretējā virzienā. Citiem vārdiem, kājāmgājējiem dzīve jūnijā kļuva lētāka arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi! Lielākā lejupvērstā ietekme bija pārtikai, tās cenām salīdzinājumā ar maiju sarūkot par 1,4%.

Sezonālu faktoru dēļ cenu līmenis atkal samazināsies jūlijā un augustā, vēl vairākus mēnešus līdzīgā līmenī pašreizējam būs arī gada deflācijas rādītājs, tas varētu sākt samazināties 4. ceturksnī. Gada vidējais patēriņa cenu līmenis šogad būs ļoti līdzīgs pērnajam, visdrīzāk, pavisam nedaudz pieaugot, taču pesimistiskā pasaules ekonomikas attīstības scenārijā iespējama arī deflācija gadā kopumā.

Varētu būt radies iespaids, ka šogad ekonomisko procesu vērotāji cieš no uzmācīgās idejas fenomena, visu laiku rakstot par vienu un to pašu tēmu. Ko lai dara, runājot par saimnieciskajām norisēm tuvāko mēnešu laikā, izšķiroša būs koronavīrusa pandēmijas turpmākā gaita, visam pārējam ir maza nozīme.

Ekonomikas atgūšanās no marta – aprīļa zemā punkta sākotnēji notika ļoti strauji. Piemēram, maijā reģistrēts visu laiku straujākais mazumtirdzniecības kāpums Eiropā. Taču tālāka atgūšanās būs vājāka. Bezdarba pieaugums ir bijis mērens, piemēram, Latvijā maijā tas sasniedza 2016. gada līmeni, varēja būt ļaunāk. Taču bezdarbu samazināt tuvākajā nākotnē būs grūti, vairākas izteikti darba intensīvas nozares turpina darboties ar ļoti samazinātu jaudu.

Tam būs pašsaprotama ietekme uz inflāciju. Konkurence par darbiniekiem vēl ilgi būs vājāka nekā 2020. gada sākumā. Deflāciju veicina arī zemās izejvielu cenas. Gan "Bloomberg", gan "S&P" izejvielu cenu indeksu līmenis ir vien apmēram puse no tā, kas bija augsto cenu periodā pirms 2014. gada vidus. Latvijai globālais izejvielu cenu "komplekts" šobrīd ir izdevīgs. Vienīgā biržās tirgotā izejviela, ko eksportējam nozīmīgā daudzumā, ir kvieši. To cena turpina šūpoties jau vairākus gadus iecienītajā 175-200 eiro par tonnu diapazonā. Taču naftas cena ir ~2/3 no pērnā gada vidējā līmeņa, kad tā bija 64 dolāri par barelu, tā jau mēnesi svārstās tuvu 40 dolāru atzīmei pēc divkāršošanās no koronavīrusa krīzes zemākā punkta. Lētāki nekā pirms gada ir arī metāli.

Šobrīd uzmanības centrā ir epidēmijas otrā viļņa risks Baltijā un cituviet Eiropas Savienībā, kā arī pirmā viļņa turpināšanās ASV, kā arī jaunattīstības valstīs. Iespējams, pie mums nebūs viena liela otrā viļņa, bet būs vairāki mazāki kāpumi un kritumi. No tīri savtīga skatupunkta indivīdiem nav jēgas sevi ierobežot brīdī, kad inficēšanās risks ir ļoti zems. Taču vīruss šo modrības zudumu izmantos, iespējams, tas jau notiek. Savukārt jauno gadījumu skaitam pieaugot, cilvēki atkal mainīs uzvedību un bīstamās kaites izplatība tiks piebremzēta. Pēc brīža viss sāksies no jauna un tā līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana.

Igaunijā cenu līmenis jūnijā mēneša griezumā pieauga par 0,9%, kas ir ļoti liela mēneša inflācija jūnijam, taču izmaiņas gada griezumā palika mīnusu zonā (-1,0%). Provizoriskā gada inflācija Lietuvā jūnijā bija 0,8%, bet mēneša: 0,4%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,5 procentiem.

Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, ko tradicionāli nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai. Šā gada jūnijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, tomēr pārtikas cenām šogad jūnijā bija lielākā samazinošā ietekme. Inflāciju ietekmēja pieprasījuma pieaugums saistībā ar Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu un straujš cenu kāpums degvielai, kam jūnijā bija lielākā palielinošā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu.

Pēc krituma iepriekšējos mēnešos, Latvijā jūnijā degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 9,2% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. To ietekmēja pasaules naftas cenu kāpums kopš aprīļa beigām. Jūnijā pasaules naftas cenas vidēji mēneša laikā pieauga par 26%, mēneša otrajā pusē pat sasniedzot 43 ASV dolāri par barelu. Naftas cenu pieaugumu turpināja veicināt Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un cerības par pieprasījuma atjaunošanos, neskatoties uz joprojām augsto saslimstību vairākās valstīs pasaulē. Naftas cenu kāpumu veicināja arī naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru vienošanās par naftas ieguves ierobežošanu vēl uz vienu mēnesi līdz jūlija beigām.

Liela palielinoša ietekme jūnijā bija cenu pieaugumam pakalpojumiem par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija vērojama pasažieru aviopārvadājumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ko noteica robežu atvēršana un starptautisko lidojumu atsākšana.

Lielākā samazinošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam pārtikai par 1,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem un gaļai, un cenu kāpumam kartupeļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jūnijā bija vērojams pirmais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopš gada sākuma. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, tās pieauga par 2,4%. Neskatoties uz nenoteiktību tirgū, ko izraisīja Covid-19, augu eļļu, cukura un piena produktu cenas atjaunojās līdz vairāku mēnešu augstākajam līmenim pēc straujā krituma, kas tika reģistrēts maijā, savukārt labības un gaļas tirgos lielākajai daļai cenu saglabājās lejupvērsts spiediens. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām un cukuram, ko ietekmēja pieprasījuma atjaunošanās pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu atvieglošanas un augstākas cenas naftai, novirzot vairāk produkcijas biodegvielas ražošanai.

Jūnijā turpinājās arī ar mājokļa uzturēšanu saistīto cenu kritums par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai un atkritumu savākšanai. Tāpat par 0,1 procentpunktu kopējo patēriņa cenu līmeni maijā akciju ietekmē samazināja cenu kritums apģērbiem un apaviem.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas samazinājās par 0,7%. Gada vidējā inflācija bija 1,6 procenti.

Prognozējam, ka šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.