Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sarucis par 24%  (1)

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,76 miljardus eiro – par 1,08 miljardiem eiro jeb 9,1% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,07 miljardus eiro (samazinājums par 217,7 milj. eiro jeb 4,1%), bet importa – 5,69 miljardus eiro (samazinājums par 861,6 milj. eiro jeb 13,1%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada maijā salīdzinājumā ar 2019. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 12% un importa par 26,5% mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,5% un importa vērtība – par 3,6%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (XVII) eksports mazāks par 38 milj. eiro jeb 51,2%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu (IV) eksports mazāks par 22,4 milj. eiro jeb 23%,
- parasto metālu un to izstrādājumu (XV) eksports mazāks par 21,6 milj. eiro jeb 21%,
- minerālproduktu (V) eksports mazāks par 17 milj. eiro jeb 29,7%,
- koka un tā izstrādājumu (IX) eksports mazāks par 14,7 milj. eiro jeb 7,7%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (XVII) imports mazāks par 204,9 milj. eiro jeb 75,3%,
- minerālproduktu (V) imports mazāks par 58,5 milj. eiro jeb 41,5%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (VI) imports mazāks par 29 milj. eiro jeb 21,1%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (XVI) imports mazāks par 26,8 milj. eiro jeb 10,1%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu (IV) imports mazāks par 23,8 milj. eiro jeb 20,3%.

2020. gada maijā mutes un deguna aizsardzības līdzekļi importēti par 9,7 milj. eiro (salīdzinājumā ar aprīli, samazinājums par 1,6 milj. eiro jeb 13,8%), tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas – 86,9% jeb 8,4 milj. eiro vērtībā. Kopš Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes sākuma, joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc šīm precēm.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1%), Vācija (7,6%) un Zviedrija (7,1%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,1% no importa kopapjoma), Polija (10,3 %), Vācija (9,4%) un Igaunija (8,6%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 6,7%, bet importā – 6,5%.

2020. gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada maiju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 6,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,2 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 0,2 procentpunktiem.

2020. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 110 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.

Elektroierīču un elektroiekārtu eksporta kāpumu 2020. gada maijā salīdzinājumā ar 2019. gada maiju visvairāk ietekmēja monitoru un projektoru; televīzijas uztvērējaparatūras eksporta pieaugums par 5 milj. eiro jeb 52,2%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksports samazinājās, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 17,5 milj. eiro jeb 60,7%.

Arī importā elektroierīču un elektroiekārtu kāpumu 2020. gada maijā salīdzinājumā ar 2019. gada maiju visvairāk ietekmēja monitoru un projektoru; televīzijas uztvērējaparatūras importa pieaugums par 3,7 milj. eiro jeb 42,4%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 46,5 milj. eiro jeb 72,8%.