Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, bet maijā rezultāti bija vēl sliktāki, norāda ekonomisti. Vienlaikus labā ziņa ir tā, ka eksporta kritums šobrīd ir mazāks nekā 2009. gadā. Turklāt vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Jāatgādina, ka šā gada maijā Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,93 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,1% mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Finanšu ministrijā norāda, ka preču eksporta kritums maijā fiksēts visām preču grupām. Straujākais kritums ir satiksmes līdzekļiem, kopumā par 51,2%, ko negatīvi ietekmēja automobiļu reeksporta samazinājums. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports samazinājās par 19,3%, ko lielā mērā ietekmēja graudaugu eksporta kritums uz Saūda Arābiju un vairākām ES valstīm, kā arī alkoholisko dzērienu reeksporta samazinājums uz Krieviju.
"Maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 16,8%. Savukārt preču imports samazinājās daudz straujāk – par 29,6%. Līdz ar to gada griezumā ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Laura Stelmaka-Leja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
