Ārējā tirdzniecība sit desmitgades antirekordu, vērtē ekonomisti  (24)

Finanšu ministrijā norāda, ka preču eksporta kritums maijā fiksēts visām preču grupām. Straujākais kritums ir satiksmes līdzekļiem, kopumā par 51,2%, ko negatīvi ietekmēja automobiļu reeksporta samazinājums. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports samazinājās par 19,3%, ko lielā mērā ietekmēja graudaugu eksporta kritums uz Saūda Arābiju un vairākām ES valstīm, kā arī alkoholisko dzērienu reeksporta samazinājums uz Krieviju.

"Maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 16,8%. Savukārt preču imports samazinājās daudz straujāk – par 29,6%. Līdz ar to gada griezumā ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Laura Stelmaka-Leja.

"Maijs vēl bija lielas nenoteiktības mēnesis, kad vairākās Eiropas valstīs daļēji atcēla ierobežojumus, bet tai pašā laikā vēl īsti netapa skaidrs, cik stabila saglabāsies situācija pēc šo ierobežojumu atcelšanas. Pagaidām ārējās tirdzniecības dati arī nebūt neliecina par situācijas uzlabojumu," vērtē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš spriež, ka izrādās, ka lielu pasaules satricinājumu laikā nav izdevīgi būt "pārāk gudram". Kritiskos brīžos cilvēkiem vajag salīdzinoši vienkāršas lietas. Tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jācenšas specializēties vienkāršu lietu ražošanā. Normālos apstākļos sarežģītāku, tehnoloģiski izsmalcinātāku preču ražošana augs straujāk, tā dos augstākus ienākumus. Taču paradoksiem pilnais pandēmijas laiks rāda, ka ne visu starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas globālās specializācijas devumu var izmērīt naudā.

"Lielas eksporta kritums, protams, nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Latvijas ekonomikā Covid-19 izraisītās krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un kopš tā brīža ir notikusi gana spēcīga ekonomikas atkopšanās. Straujās ekonomikas svārstības nozīmē arī to, ka liela daļa makroekonomikas rādītāju, kuri tiek publicēti dažus mēnešus vēlāk, joprojām atpaliek no realitātes. Tas noteikti attiecināms arī uz maija ārējās tirdzniecības rādītājiem," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šobrīd indeksi liecina par mērenu atgūšanos, kaut to turpinās bremzēt vājais pieprasījums. Papildu spriedzi tirdzniecībā uzturēs arī ASV un Ķīnas domstarpības. Tuvākajos mēnešos situācija eksportā nosacīti uzlabosies, kas pagaidām vēl nozīmēs uzrādīt mazākus krituma tempus. Tomēr tas, ka Latvijas eksportā brūces ir izrādījušās mazāk dziļas, ļauj cerēt, ka tas spēs ātrāk atgriezties pie izaugsmes," pauž "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, maijā Latvijas preču eksports samazinājās par 16,8% salīdzinājumā ar 2019. gada maiju, kas straujākais Latvijas eksporta kritums kopš 2009. gada. Lielas eksporta kritums, protams, nav laba ziņa Latvijas ekonomikai, tomēr tālejošus secinājumus no šī nevajadzētu izdarīt, jo tas iepriekš jau bija gaidāms un vasaras otrajā pusē Latvijas eksporta radītāji noteikti uzlabosies. Latvijas ekonomikā Covid-19 izraisītās krīzes zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un kopš tā brīža ir notikusi gana spēcīga ekonomikas atkopšanās. Straujās ekonomikas svārstības nozīmē arī to, ka liela daļa makroekonomikas rādītāju, kuri tiek publicēti dažus mēnešus vēlāk, joprojām atpaliek no realitātes. Tas noteikti attiecināms arī uz maija ārējās tirdzniecības rādītājiem.

Apjomīgs eksporta kritums maijā gandrīz visās preču grupās noteikti nav negaidīts. Covid-19 izplatības ierobežošanai mūsu galvenajos eksporta tirgos bija noteikti daudz būtiskāki ierobežojumi nekā Latvijā un dīkstāves pabalstos jau kopš maija parādījās nozīmīgi Latvijas rūpniecības uzņēmumi. Vienlaikus ir pamats domāt, ka eksportā maijs, visticamāk, būs bijis šīs krīzes sliktākais mēnesis. Pasaulē jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā aug un mūsu eksporta tirgi sāk atgūties, taču elektroenerģijas patēriņš jūnijā joprojām bija zem iepriekšējo divu gadu līmeņa un dīkstāves pabalstus joprojām saņēma liels skaits rūpniecības uzņēmumu. Tas liek domāt, ka arī jūnijā rūpniecībā turpinājās kritums un būtiskāki uzlabojumi eksportā, visticamāk, gaidāmi sākot ar jūliju. Papildus tam, ja tuvākajās nedēļās paveiksies ar laika apstākļiem, tad rudenī Latvijas eksportu varētu uzlabot laba graudu raža.

Maija eksporta apjoma kritums par gandrīz 17% arī ļoti spēcīgi kontrastē ar mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas maijā saruka vien par 0,6%. Tas apstiprina, ka ekonomikas atkopšanās šobrīd ir saistīta ar negaidīti spēcīgu un noturīgu patēriņu. Taču tikai ar iekšējo patēriņu ilgtspējīga ekonomikas izaugsmes Latvijā nav iespējama. Labā ziņa gan ir tā, ka eksporta kritums šobrīd ir mazāks nekā 2009. gadā, un tā apjoms maijā joprojām pārsniedza 900 miljonus eiro mēnesī. Papildus tam līdz ar zemajām naftas cenām aprīlī un maijā Latvijas tirdzniecības bilance ir uzlabojusies par gandrīz 470 miljoniem eiro jeb 1,5% no pilna gada IKP. Īstermiņā tas dod pozitīvu devumu ekonomikai, taču investīciju preču importa samazināšanās var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa izaugsmi.

Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Ja aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, tad maijā rezultāti bija vēl zemāki. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību 2020. gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība gada laikā samazinājās par 16,8%, bet preču importa vērtība gandrīz par 30%.

Visstraujākais kritums eksportā bija satiksmes līdzekļiem un to aprīkojumam – šajā grupā maijā eksportējām uz pusi mazāk nekā pirms gada. Satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksporta nedienas ir cieši saistītas ar situāciju Rietumeiropā, kur, sākoties pandēmijai, tika slēgtas automašīnu ražotnes. Rezultātā stipri cietis un vēl joprojām nav atlabis pieprasījums pēc transportlīdzekļu detaļām. Piemēram, Vācijā arī jūnijā turpinājis samazināties saražoto pasažieru automobiļu skaits gada griezumā, kaut arī vairs ne tik strauji kā iepriekš. Latvijas ražotāji aptaujās ziņoja, ka eksporta pasūtījumi turpināja krist arī vasaras sākumā. Tādēļ visdrīzāk, pieprasījums saglabāsies zems, un vēl kādu laiku redzēsim ievērojamu kritumu šīs nozares produkcijas eksportā un importā.

Koka un tā izstrādājumu eksports maijā uzrādīja 7% kritumu, tomēr cieta jau mazāk nekā pirms mēneša. Eksporta krituma sarukumu varētu saistīt ar ierobežojumu atcelšanu eksporta tirgos kā rezultātā durvis atkal vēra vaļā, piemēram, DIY (do-it-yourself) veikali. Šie veikali kalpo kā garlaicības kliedētājs mājās sēdošajiem iedzīvotājiem un pieprasījuma cerības malks uzņēmējiem. Ražotāju aptauju rezultāti jau liecināja, ka eksporta pasūtījumi kāpuši maijā, bet jūnijā tie atkal piedzīvojuši nelielu samazinājumu.

Pēc neliela krituma aprīlī, eksporta kāpumu piedzīvoja elektroierīces un elektroiekārtas. Šī preču kategorija var lepoties ar gandrīz 4% eksporta pieaugumu maijā, kas uz lielo zaudējumu fona citās nozarēs varētu būt veiksmes stāsts. Elektrisko iekārtu eksporta pasūtījumi rūpniecībā gan neliecina par būtisku uzlabojumu turpmāk, tādēļ, ja nebūs strauju reeksporta plūsmu pieauguma, drīzāk nozarē straujš tālāks kāpums nav gaidāms.

Maijs vēl bija lielas nenoteiktības mēnesis, kad vairākās Eiropas valstīs daļēji atcēla ierobežojumus, bet tai pašā laikā vēl īsti netapa skaidrs, cik stabila saglabāsies situācija pēc šo ierobežojumu atcelšanas. Pagaidām ārējās tirdzniecības dati arī nebūt neliecina par situācijas uzlabojumu. Kaut gan kopējais noskaņojums gan Baltijas valstīs, gan eiro zonā jūnijā pakāpās augstāk, tomēr eksporta pasūtījumi liecina, ka ārējai tirdzniecībai rodeļu trases finišs varētu būt vēl priekšā.

Maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 24,1%, eksportam krītot par 16,8%, bet importam par 29,6%. Eksports uz ES saruka par 16,4% (eirozonu -16,8%), NVS par 31,2%, bet pārējām valstīm par 8,9%. Krituma apmērs eksportā atbilst prognozētajam, spējot izvairīties no dramatiskākiem scenārijiem, kas vērojams citu valstu eksporta rādītājos. Piemēram, Igaunijas eksports maijā krities par 25%, bet Lietuvas par 21,8%. Vienīgā preču grupa, kas spēja uzrādīt kāpumu, bija elektroierīces un elektroiekārtas, kuras preču eksports gada laikā ir pieaudzis par 3,7%. Turpmākais eksportā būs pilnā mērā atkarīgs no globālajām tendencēm un situācijas galvenajos eksporta tirgos.

Pasaules tirdzniecības dati par aprīli, jo pienāk ar lielāku kavēšanos, apstiprina, ka koronavīrusu ierobežojumi ir ļoti smagi skāruši globālās tirdzniecības plūsmas. CPB Nīderlandes dati liecina, ka pasaules tirdzniecības apjoms mēneša laikā saruka par 12,1%, bet trīs mēnešu vidējais gada pieauguma temps bija -7,9%. Vissmagāk situācija izvērsusies eirozonā, ASV un Latīņamerikā, kur eksports samazinājies par vairāk nekā 20%. Neskatoties uz to, pašreizējais kritums ir izrādījies mazāks nekā tika prognozēts, par pamatu ņemot globālās ekonomikas lejupslīdes mērogu. Primāri tas varētu būt saistīts ar krīzes raksturu, kas lielā mērā skāra pakalpojumus un ne tik daudz apstrādes rūpniecību kā ierastu krīžu apstākļos. Tāpat krīze strauji palielināja pieprasījumu pēc daudzām precēm, kas daudzviet kompensēja kritumu citu preču grupās. Šobrīd indeksi liecina par mērenu atgūšanos, kaut to turpinās bremzēt vājais pieprasījums. Papildu spriedzi tirdzniecībā uzturēs arī ASV un Ķīnas domstarpības. Tuvākajos mēnešos situācija eksportā nosacīti uzlabosies, kas pagaidām vēl nozīmēs uzrādīt mazākus krituma tempus. Tomēr tas, ka Latvijas eksportā brūces ir izrādījušās mazāk dziļas, ļauj cerēt, ka tas spēs ātrāk atgriezties pie izaugsmes.

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 miljonu eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati.

Šā gada martā, kad jau vairākas pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu. Pandēmijas izraisītās sekas, proti, ekonomikas aktivitātes un patēriņa kritums, izejvielu cenu samazinājums tiešā veidā ietekmē arī preču eksportu vērtību ne tikai Latvijā, bet arī pārējās pasaules valstīs, un lielākā ietekme sagaidāma tieši šā gada otrajā ceturksnī kopumā. Tādējādi sagaidāms, ka preču eksporta vērtības kritums jūnijā būs līdzvērtīgs maija kritumam.

Pasaulē saglabājas liela nenoteiktība, kas negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Eiropas Komisijas jūlijā atjaunotajās makroekonomiskajās prognozēs brīdina par būtiskiem lejupvērstiem riskiem un kopumā prognozē, ka 2020.gadā IKP un importa kritums būs absolūti visām ES dalībvalstīm, kā arī Lielbritānijā. ES dalībvalstis un Lielbritānija ir lielākie Latvijas preču eksporta noieta tirgi, līdz ar to būtiski mazinoties importa apjomiem šajās valstīs jeb ārējam pieprasījumam, mazināsies arī Latvijas eksporta apjomi. Eiropas Komisija prognozē, ka lielākais ES ekonomikas aktivitātes kritums būs tieši šā gada otrajā ceturksnī, IKP samazinoties par 13,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Savukārt 2020. gadā otrajā pusē ES atjaunosies ekonomikas izaugsme.

Pozitīvi vērtējams ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums par turpmāko ekonomikas attīstību. Balstoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES pēc spēcīga krituma aprīlī, maijā uzrādīja nelielu pieaugumu. Savukārt jūnijā indeksa vērtība turpināja palielināties, kas norāda uz to, ka ES ekonomikā zemākais punkts tika sasniegts aprīlī un šobrīd vērojama pakāpeniska ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Tajā pašā laikā svarīgi norādīt, ka situācija ar Covid-19 izplatību attīstās dinamiski, līdz ar to prognozēt gan ES, gan pasaules ekonomikas attīstību joprojām ir grūti. Nevar arī izslēgt pandēmijas otro vilni gada otrajā pusē.

Preču eksporta kritums maijā fiksēts visām preču grupām. Straujākais kritums ir satiksmes līdzekļiem, kopumā par 51,2%, ko negatīvi ietekmēja automobiļu reeksporta samazinājums. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports samazinājās par 19,3%, ko lielā mērā ietekmēja graudaugu eksporta kritums uz Saūda Arābiju un vairākām ES valstīm, kā arī alkoholisko dzērienu reeksporta samazinājums uz Krieviju.

Minerālproduktu eksports ir samazinājies par 29,7%. Eksporta kritumu šajā preču grupā noteica elektroenerģijas eksporta samazinājums par 55,0%, kā arī naftas pārstrādes produktu eksporta samazinājums par 78,9%. Elektroenerģijas eksportu negatīvi ietekmēja elektroenerģijas cenu samazinājums visos "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos saistībā ar elektroenerģijas patēriņa kritumu silto laika apstākļu dēļ, kā arī zemākas ekonomiskās aktivitātes ārkārtas situācijas laikā. Savukārt, naftas pārstrādes produktu eksporta kritumu ietekmēja naftas cenu kritums pasaules biržās, gan mazāk pārvadāto naftas produktu apjoms Latvijas ostās.

Pandēmija ir radījusi gan sazvērestības teoriju popularitātes vilni, gan atdzīvinājusi bažas par civilizācijas vēstures nelabvēlīgu iznākumu. Civilizācijas sabrukumu ekonomikas datos šobrīd redzēt nevar, taču civilizācijas vienkāršošanos – noteikti!

Gan maija ražošanas dati, gan šodien publicētie ārējās tirdzniecības dati rāda, ka koronavīrusa krīzē noturīgākas ir ekonomikas nozares, kuras rada salīdzinoši vienkāršas preces. Ja kopējais preču eksports maijā gada griezumā samazinājās par 16,8%, tad koksnes izstrādājumu eksports par 7,8%, bet pārtikas – par 12,6%. Arī metālapstrādes un mašīnbūves produktu eksports ir samazinājies, taču šajā produktu grupā salīdzinoši labāk ir klājies metālu izstrādājumiem, kuru eksports ir samazinājies par 5,9%, kamēr mašīnu, iekārtu un to daļu eksports kopumā ir samazinājies par 16,6%. Turpretim automašīnu un to detaļu pārdošana pāri robežām samazinājās pat vairāk nekā uz pusi. Līdzīga aina redzama arī pirmdien publicētajos rūpniecības datos. Koksnes izstrādājumu ražošana pat pieauga, bet mašīnbūves nozarēs kopumā ir dziļi mīnusi.

Turklāt rūpniecības nozaru noskaņojuma dati rāda, ka arī uzņēmēju sajūtas par notiekošo "vienkāršajās" nozarēs ir labākas, līdz ar to arī tuvākās nākotnes prognozes. Pārtikas rūpniecībā noskaņojuma indekss jūnijā bija -8 punkti, kokapstrādē -14 punkti. Turpretim farmācijā tas bija -22 punkti, bet četrās mašīnbūves nozarēs vidēji -18,5 punkti.

Izrādās, ka lielu pasaules satricinājumu laikā nav izdevīgi būt "pārāk gudram". Kritiskos brīžos cilvēkiem vajag salīdzinoši vienkāršas lietas. Tas nenozīmē, ka Latvijai būtu jācenšas specializēties vienkāršu lietu ražošanā. Normālos apstākļos sarežģītāku, tehnoloģiski izsmalcinātāku preču ražošana augs straujāk, tā dos augstākus ienākumus. Taču paradoksiem pilnais pandēmijas laiks rāda, ka ne visu starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas globālās specializācijas devumu var izmērīt naudā. Piegādes ķēžu traucējumi, apgrūtinājumi transporta darbībai ir daudzās valstīs radījuši dziļu diskomfortu par to atkarību no pasaules tirgiem pirmās nepieciešamības preču ieguvē. Tas, ka Latvija ir pārtikas neto eksportētāja, rēķinot kaloriju izteiksmē (pateicoties lielam graudu un piena eksportam), noteikti ļauj justies komfortablāk.

Atgriežoties pie naudā izmērāmiem ārējās tirdzniecības ieguvumiem, Latvijas situācija uz Eiropas fona ir samērā laba, bet to nevar saukt par spožu. Maijā preču eksporta kopsumma bija vismazākā koronavīrusa ērā, mēneša griezumā tas samazinājās vēl par 2,3%. Jūnija un jūlija dati droši vien būs labāki, taču uzlabošanās būs pakāpeniskāka nekā pakalpojumos. Īstermiņā pasaules ekonomikā viss ir ļoti neprognozējami, to kārtējo reizi apliecina ziņas par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu pasaulē kopumā un arī valstīs, kurās ar riskiem līdz šim tikušas galā labi. Taču tālākā nākotnē izmaiņu virziens ir skaidrs. Tiek strādāts pie vairāk nekā 100 dažādiem vakcīnu projektiem, arī daudziem ārstēšanas risinājumiem, un būtu grūti noticēt iespējamībai, ka visi šie centieni būtu neveiksmīgi. Sarunas no tā "vai būs" pārgājušas uz "kurš dabūs pirmais" – ārsti, ārkārtas dienestos strādājošie, pakalpojumu jomas darbinieki. Latvijas rūpnieki strādā, lai izmantotu pēc-Covid pasaules iespējas, turpina pienākt ziņas par jaunām investīcijām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 16,8%. Savukārt preču imports samazinājās daudz straujāk – par 29,6%.

Līdz ar to gada griezumā ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts. Eksporta samazinājumu maijā gada griezumā ietekmēja gandrīz visas preču grupas. Būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, dzelzs un tērauda, minerālo kurināmo un naftas produktu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtība. Samazinājumu daļēji kompensēja elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtība.

Maijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm¹ samazinājās par 16,4%. Eksports samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi), Igauniju (transportlīdzekļi, dzelzs un tērauds, farmaceitiskie produkti), Zviedriju (koksne, apģērbs, transportlīdzekļi) un Vāciju (elektroierīces un elektroiekārtas, dzelzs un tērauds, koksne). Savukārt pieauga eksports uz Luksemburgu un Kipru, tomēr to ieguldījums bija minimāls.

Straujāk samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 31,2%. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Krieviju (dzērieni), mērenāk – uz Kazahstānu (dzērieni), Uzbekistānu un Tadžikistānu (abām – farmācijas produkti). Eksporta vērtība nedaudz pieauga uz Kirgizstānu un Turkmenistānu, tomēr to ieguldījums bija minimāls.

Maijā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 8,9%. Saruka eksporta vērtība uz Turciju (dzelzs un tērauds), Norvēģiju (transportlīdzekļi, mēbeles), ASV (dzērieni, elektroierīces), bet palielinājās uz Nigēriju un Ganu (uz abām – graudaugi).

Preču importa samazinājumu maijā būtiski ietekmēja sauszemes transportlīdzekļu, minerālo produktu, ķīmiskās rūpniecības preču, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu importa samazinājums.

Kopumā gada piecos mēnešos eksports bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 1,8%.

Maijā eksporta vērtības samazinājums galvenokārt bija saistīts ar tālākās koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem dažādās pasaules valstīs. Turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras Covid-19 pandēmijas dēļ. Prognozējams, ka arī nākamajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs ārēja pieprasījuma samazinājums.

1 Sākot ar 2020.gada 1.februāri, Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.