Foto: Pixabay
Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežojošie pasākumi ieviesuši savas korekcijas arī maksātnespēju statistikas dinamikā. To ietekmējis 2020. gada 21. martā izsludinātais likums* "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas cita starpā arī nosaka, ka līdz šā gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm. "Lursoft" pētījums liecina, ka ārkārtējās situācijas laikā būtiski samazinājies maksātnespēju skaits. Šobrīd, kad maksātnespēju var pieteikt tikai pats uzņēmums, jauno procesu skaits ir sarucis, bet aktuāls ir jautājums, vai pēc 2020. gada 1. septembra maksātnespēju skaits atkal strauji nepieaugs.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaits š.g. aprīlī, maijā un arī jūnijā bijis ievērojami mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, vēsta "Lursoft" apkopotie statistikas dati. 2018. gada pirmajā pusgadā kopumā ierosināti 973 maksātnespējas procesi, bet pērn šajā pašā periodā – 906. Šogad pirmajos sešos mēnešos tie bijuši tikai 633 maksātnespējas procesi, no tiem 28,75% – juridiskajām personām. Jānorāda, ka iepriekšējos gados bijis augstāks ne tikai kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits, bet arī lielāku īpatsvaru no kopējā skaita veidojušas tieši juridisko personu maksātnespējas. Dati parāda, ka vēl šī gada martā ierosinātas 44 juridisko personu maksātnespējas, bet turpmākajos mēnešos to skaits samazinājies.

Pēc "Lursoft" pētījuma datiem, uzņēmumu, kuriem šogad ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums ir astoņi gadi un visbiežāk starp maksātnespējīgajiem uzņēmumiem nonākušas firmas, kas nodarbojas ar būvniecību un tirdzniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!