Viņš pauda, ka degvielas mazumtirdzniecībā, tāpat kā lielākajā daļā uzņēmējdarbības nozaru, Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi šogad atstāja ietekmi uz finanšu rādītājiem.
"Saprotams, ka iedzīvotāju mobilitātes kritums, robežu slēgšana ar kaimiņvalstīm, kā arī vispārēja ekonomikas atdzišana atstāja negatīvu ietekmi arī uz degvielas mazumtirdzniecības nozari, uz ko norāda degvielas realizācijas dati tirgū kopumā. Tā, piemēram, martā degvielas realizācija mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, Latvijas tirgū samazinājās par 5%, aprīlī - par 14% un maijā - par 9%," pauda Vība, uzsverot, ka tirgus samazinājuma sekas bija vēl asāka konkurence starp degvielas tirgotājiem, nelabvēlīgi ietekmējot degvielas nozares uzņēmumu rentabilitāti.
Vienlaikus viņš pauda, ka "Virši-A" ārkārtējās situācijas laikā turpināja palielināt tirgus daļu gan degvielas, gan pārējo preču segmentos, tādējādi vismaz daļēji kompensējot Covid-19 pandēmijas izraisīto negatīvo efektu uz uzņēmuma darbības rezultātiem.
Vība minēja, ka gada pirmajos piecos mēnešos degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā kopumā saruka par 5%, taču jūnijā un jūlijā tirgus sāka atveseļoties, lai gan vēl ir pāragri izteikt prognozes, vai šī būs noturīga tendence arī gada atlikušajos mēnešos.
Viņš atzina, ka degvielas nozari šogad negatīvi ietekmēja arī akcīzes nodokļa likmes palielinājums, daļai preču pārvadātāju dodot priekšroku degvielas iegādei Lietuvā. Vienlaikus Igaunija no maija ir būtiski samazinājusi akcīzes nodokli degvielai, tādējādi Latvija zaudē arī iepriekšējos gados iegūtos klientus no Igaunijas. Šobrīd Latvijā ir augstākās akcīzes nodokļu likmes dīzeļdegvielai Baltijas valstīs.
Vība norādīja, ka šogad, visticamāk, tāpat kā iepriekšējos gados, turpināsies tirgus konsolidācija, lielākajiem tirgus spēlētājiem turpinot palielināt tirgus daļu, ceļot jaunas degvielas uzpildes stacijas vai pārpērkot daļu no mazāko tirgus spēlētāju staciju tīkliem.
Tāpat viņš minēja, ka Eiropas klimata politikas rezultātā arvien aktuālāks nozarē kļūs tā saucamo alternatīvo jeb samazināto izmešu degvielas veidu jautājums, piemēram, saspiestā dabasgāze (CNG), sašķidrinātā dabasgāze (LNG), elektrība un nedaudz tālākā nākotnē arī ūdeņradis. Šo produktu segmentu ieviešanas virzienā pašlaik "Virši-A" aktīvi darbojas un redz arvien lielāku interesi no komercklientiem.
Jau vēstīts, ka "Virši-A" apgrozījums 2019. gadā bija 187,008 miljoni eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 5,1% un bija 3,989 miljoni eiro.
Kompānija "Virši-A" reģistrēta 1995. gadā, un tās pamatkapitāls ir 910 560 eiro. Šobrīd "Virši-A" tīklā ir vairāk nekā 60 degvielas uzpildes stacijas, no kurām 58 ir pilna servisa.