Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies par 180 grādiem  (99)

Lauvas tiesa no dzīvokļu darījumiem fiksēta Rīgā (70% no dzīvokļu darījumu kopsummas, 48% no visiem darījumiem). Nākamais aktīvais darījumu reģions ir Pierīga (19% no darījumu summas). No kopējā darījumu skaita ar dzīvokļiem galvaspilsētā 47% bijuši mājokļa pirkumi sērijveida projektos, 25% – jaunajos projektos (jaunbūvēs). Lielākā daļa no sērijveida projekta dzīvokļu pirkumiem notikusi Daugavas labajā krastā, un pieprasīti bijuši dzīvokļi platībā no 36 līdz 56 m². Īpaši pieprasītas apkaimes Rīgā bija Imanta un Ķengarags. Pircēji visvairāk pirkuši divu istabu dzīvokļus sērijveida projektos. Vidējā cena par sērijveida projekta dzīvokli sasniedza 935 eiro/m².

Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies par 180 grādiem. Kā galveno iezīmi dzīvokļu tirgū Rīgā šogad "Latio" darījuma vadītāji atzīmē pircēja profila un vajadzību maiņu. Gada sākumā bija liela potenciālo pircēju interese par investīciju dzīvokļiem, ko varētu piedāvāt īstermiņa īrei, bet šobrīd šāda pieprasījuma praktiski nav. Tūrisms ir ierobežots, tāpēc "Airbnb" paredzētie dzīvokļi stāv tukši vai ir izīrēti ilgtermiņā. Taču pilnībā pieprasījums pēc mazākiem dzīvokļiem (aptuveni 30 m² platībā) nav izzudis, jo tiek uzskatīts, ka šī brīža problēmas ir īstermiņa. Jaunie pircēji šobrīd ir ģimene, kura vēlas iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, paredzot tajā papildu istabu. Pieaugot pieprasījumam pēc lielākiem dzīvokļiem, bija jūtams trīs istabu dzīvokļu trūkums populārākajos mikrorajonos.

Jaunajos projektos Rīgā šogad pusgadā kopumā notikuši 1190 darījumi. Vairāk nekā puse jeb 52% no visiem jauno projektu dzīvokļu darījumiem Rīgā notikuši pirmreizējā tirgū – jaunbūvēs, vidējā dzīvokļa platība centrā sasniedza 83 m², bet citviet Rīgā – 59 m². Visdārgākie jauno projektu jaunbūvju dzīvokļi ir Rīgas centrā (vidējā cena: 2540 eiro/m²), mikrorajonos Daugavas labajā krastā vidējā cena bija 1840, bet kreisajā krastā – 1900 eiro/m². Daugavas labā krasta jaunajos projektos dzīvokļa cenas pieaugums sasniedza pat 12%. Citviet valstī vidējā cena, ko sludinājumos prasīja par dzīvokli jaunajos projektos, bijusi šāda: Jūrmalā 2020 eiro/m², Jelgavā – 765 eiro/m², Liepājā – 760 eiro/m².

Dzīvokļu tirgus valstī ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Piemēram, Liepājā pēdējo divu mēnešu laikā dzīvokļu tirgus ir gandrīz atgriezies tai līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Savukārt aktivitāte dzīvokļu tirgū Zemgales pilsētās Covid-19 ietekmē samazinājās, ir jūtams piedāvājuma trūkums. Lēmumu ietekmē arī iespēja iegādāties māju, nevis dzīvokli. Latgales pilsētās pieprasījums pēc izremontētiem dzīvokļiem, kuros var uzreiz sākt dzīvot, ir tik liels, ka tos lielākoties pārdod, neizmantojot sludinājumu portālus. Savukārt, tie, kas ievieto sludinājumu, dzīvokli pārdod vienas dienas laikā. Rēzeknē cenas pēdējā gada laikā augušas, taču Daugavpilī tās nav mainījušās. Tā kā cenas, salīdzinot ar Rīgu, ir ievērojami zemākas, nepieciešamības gadījumā dzīvokļa iegādei tiek izmantots patēriņa kredīts nevis hipotekārais kredīts.

Ilgtermiņa īres tirgus: īpašnieki cenas nesteidz nolaist

Ilgtermiņa īres tirgu, kurā toni galvenokārt nosaka aktivitāte galvaspilsētā, šobrīd papildinājuši dzīvokļi, kas agrāk tika piedāvāti īstermiņa īrei, jo daļa izīrētāju, pielāgojoties situācijai, izvēlējušies dzīvokļus izīrēt ilgākam termiņam. Ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieki cenas nav mainījuši. Ārkārtas situācijā daudzi īrnieki lūdza izīrētājiem samazināt īres maksas, jo bija sarukuši ienākumi vai tika zaudēts darbs. Solidaritātes nolūkos daļa izīrētāju nāca pretī īrniekiem. Īres cena, piemēram, jaunā projekta divu istabu dzīvoklim šajā pusgadā bija 550 eiro/mēnesī, Daugavas labajā krastā dzīvokļa īres cena bija 260-350 eiro/mēnesī, kreisajā krastā – no 280 līdz 325 eiro/mēnesī.

Privātmāja – alternatīva šaurajiem dzīvokļiem

Daudziem šajos ārkārtējās situācijas mēnešos mājokļi vairs nebija tikai vieta, kur pārnakšņot un glabāt mantas. Tādējādi mazie dzīvokļi, kas tika iegādāti šādam nolūkam, kļuva par šauru. Būtiski pieauga interese par gatavu privātmāju iegādi, jo zemes iegāde un mājas celtniecība ir ilgs process.

Vispieprasītākās bija 50-149 m² plašas 1-2 stāvu mājas, kas būvētas līdz 2000. gadam. Analizējot privātmāju darījumus visā valstī, secināms, ka notiek tādi darījumi, kas iepriekš nenotika, jo pircējiem ir vēlme atrasties brīvā dabā. Kurzemē būtiski palielinājies pieprasījums pēc lauku īpašumiem, arī Zemgales pilsētās, īpaši Jelgavā un Iecavā, audzis pieprasījums pēc privātmājām. Fiksēta lielāka interese par vasarnīcām dārza māju rajonos. Latgalē, tāpat kā pirms Covid-19, pieprasījums ir pēc labām un izremontētām mājām. Interesanti, ka pircēji bija gatavi iegādāties mājas par cenu, kas ir augstāka par sertificētu vērtētāju noteikto tirgus vērtību.

Vidējās darījumu summas par mājām, kuru platība ir 50-150 m² un kas celtas līdz 1999. gadam, liecina, ka reģionos ir pieprasītas ēkas par vidēji 30 000 – 50 000 eiro. Savukārt t.s. aktīvajā Pierīgā pieprasītākās privātmāju platības ir 100-230 m². Piedāvājumā esošas labas mājas Pierīgā cena pārsniedz 250 tūkst. eiro, un lielākā daļa darījumu notiek, izmantojot banku finansējumu (t.sk. ar "Altum" starpniecību).

Trūkst zemes gabalu par pircējiem pieņemamām cenām

Privātās apbūves zemes tirgū Latvijā vairāk nekā puse darījumu (55%) šai pusgadā notikuši Pierīgā, kam seko Zemgale (14% no visiem zemes darījumiem). T.s. aktīvajā Pierīgā visvairāk zemes pirkumu fiksēts Mārupē, Ķekavas un Babītes novadā, bet, analizējot datus pēc lielākās kopējās darījumu summas, zemes darījumi Jūrmalā bijuši visdārgākie (sasniedz 36% no kopējās aktīvās Pierīgas darījumu summas), tai seko Mārupes novads (18%) un Ķekavas novads (10%). Biežāk reģistrētās pārdošanas summas privātās apbūves zemei Rīgā šogad pusgadā bija 30-50 EUR/m² , Pierīgā 5-11 eiro/m², Vidzemē un Zemgalē 4-7 eiro/m², Latgalē 3-6 eiro/m², bet Kurzemē 3-7 eiro/m². Aktīvākajā tirgū – Pierīgā – pircēji zemes iegādei bija gatavi atvēlēt lielāku naudas summu nekā pirms pandēmijas (agrāk tie bija aptuveni 35 tūkst. eiro, šobrīd līdz 50 tūkst. eiro). Pierīgā bieži nākas saskarties ar situāciju, ka pieprasījums ir, bet nav piedāvājuma. Šāda situācija izveidojusies, piemēram, Mārupē un Berģos.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais – ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.