Krīzes rūdīti – šogad piedzīvojām straujāko ekonomikas kritumu kopš 2009. gada  (79)

IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%), atzīmē Ekonomikas ministrija. Lai gan tas ir straujākais IKP kritums kopš 2010. gada, Finanšu ministrijā norāda, ka ekonomikas sarukums bijis pat nedaudz mazāks nekā sākotnēji prognozēts, labāku noturību pret krīzi uzrādot ražošanas nozarēm un pakalpojumu nozarēm sākot atgūties straujāk nekā gaidīts. Ekonomikas krituma dziļums arī bijis daudz mazāks nekā iepriekšējā krīzē, kad 2009.-2010. gadā IKP kritums gada griezumā piecus ceturkšņus pēc kārtas pārsniedza 10% un atsevišķos ceturkšņos pietuvojās 16% līmenim.

"Esam salīdzinoši veiksmīgi tikuši galā ar Covid-19 pirmo vilni, un atšķirībā no iepriekšējās krīzes valstij šoreiz bija iespējas aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai. Tas noteikti ir palīdzējis mazināt ekonomikas krituma apmēru, un sākotnējā ekonomikas atkopšanās ir bijusi negaidīti strauja. Domāju, ka nedz jūnijā, nedz jūlijā par gandrīz 10% ekonomikas kritumu nevar runāt. Mazumtirdzniecība jau jūnijā atkal ir plusos, un Latvijas patēriņa dinamika šajā krīzē būtiski neatšķiras no Ziemeļvalstīm. Tādēļ visas oficiālās prognozes par 7-8% IKP kritumu šogad man šķiet pārāk pesimistiskas," atzīst bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas veiksmīgāk, tas ir, relatīvi pret to, kas tika prognozēts. Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi. Sava nozīme bija arī tam, ka Latvijas tautsaimniecība nebalstās nozarēs, kuras vīrusa triecienam tika pakļautas vissmagāk," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka jau tagad ir skaidrs, ka Baltijas valstu starpā šogad mazākais IKP kritums būs Lietuvā, par ko kaimiņvalsts var pateikties gan paveiktajam investīciju piesaistē, gan veiksmei. Dziļākā krīze varētu būt Igaunijā, kuras ekonomikā vislielāko lomu spēlē tūrisms un kuras rūpniecība ir cietusi vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula teic, ka ekonomiskās politikas pasākumi tautsaimniecības atbalstam Latvijā un ES kopumā pašlaik ir pieejami iepriekš nebijušā apmēra, tomēr jāņem vērā, ka tie nevar novērst pilnībā visas likstas. Ieguldījumi infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, kā arī pētniecībā un zinātnē tiešā veidā neradīs drīzu ārējā pieprasījuma atgūšanos ne preču ārējā tirdzniecībā, ne tūrismā. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu nozaru, piemēram, būvniecības kapacitāte – investīciju absorbēšanai var izrādīties nepietiekama. Taču ieguldījumu veikšana pētniecībā laikā, kad jaunu produktu virzīšana tirgū ir sarežģīta, atmaksāsies, kad tirgus iespējas uzlabosies.

"Valsts un ES fondu atbalsts uzturēs iekšējo pieprasījumu, bet, ņemot vērā šobrīd nepārliecinošo ekonomikas attīstību mūsu tirdzniecības partneros un vīrusa izplatību, eksporta atkopšanās var krietni atpalikt. Tādēļ, ja stimulējot ekonomiku, līdzekļus notrieksim, nevis gudri ieguldīsim, pastāv risks, ka ekonomikas izeja no krīzes nenotiek sabalansēti. Dalot ES fondus un balstot Latvijas tautsaimniecību, jāizvairās no "aiz ausīm pievilktiem" projektiem, kas īstermiņā stimulētu ekonomiku (vai drīzāk – iekšējo pieprasījumu), bet veicinātu burbuļu rašanos un ilgtermiņā nestu minimālus ieguvumus," uzskata "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti. Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) – kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7,5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9,8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Ražojošajās nozarēs apjomi sarukuši par 3,8% pret pagājušo gadu. Salīdzinoši nelielais kritums visdrīzāk reģistrēts, pateicoties būvniecībai. Šī nozare, spriežot gan pēc pirmā ceturkšņa rezultāta, gan pēc aptaujām par būvnieku noskaņojumu, no vīrusa cietusi mazāk, nekā, piemēram, apstrādes rūpniecība, kur aprīlī un maijā kritums bijis ap 10% pret pagājušo gadu.

Tikmēr aktivitāte pakalpojumu sektorā, kas vistiešāk cieta no vīrusa apkarošanas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, kritusi par 11%. Visticamāk, sarukušas lielākā daļa nozaru. Būtisks samazinājums varētu būt bijis mākslā un izklaidē, ar tūrismu un ēdināšanu saistītajās nozarēs un transportā. Arī tirdzniecība visdrīzāk sarukusi, jo, lai gan mazumtirdzniecībā 2. ceturksnī kritums nav bijis liels, vairumtirdzniecībā, spriežot pēc importa un eksporta datiem, visdrīzāk, gājis grūtāk. Iespējams, pat veselības aprūpes nozarē bijis aktivitātes samazinājums, jo pandēmijas laikā veselības aprūpes pakalpojumi tika daļēji ierobežoti.

Daudzos aspektos sākotnējā atkopšanās vērtējama kā strauja. Mazumtirdzniecība jau jūnijā pārsniegusi pagājušā gada rezultātu. "Swedbank" karšu dati liecina, ka norēķini restorānos jūlija vidū beidzot sasnieguši pagājušā gada līmeni. Noskaņojuma rādītāji gan būvniecībā, gan rūpniecībā ir vēl zem pagājušā gada līmeņa, bet jau teju atpakaļ ilgtermiņa vidējā līmenī. Bezdarba kāpums pagājušajā ceturksnī gan bijis ievērojams, bet, pateicoties atbalsta mēriem, ne tik straujš kā varētu gaidīt, un šobrīd jau vairs būtiski nepalielinās.

Taču citās nozarēs no bedres vēl ilgi būs jākārpās ārā, un,diemžēl šīs nozares pārsvarā ir saistītas ar eksportu. Transportā un tūrismā aina ir visdrūmākā. Apstrādes rūpniecībā situācija uzlabojas, bet, piemēram, eksporta pasūtījumos strauju atgūšanos pagaidām neredz. Tas saskan ar drūmajām ziņām par eiro zonas IKP, kas 2. ceturksnī kritis par 12,1% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni, un 15,0% pret iepriekšējo gadu. Atkopšanās gan notiek arī Eiropā, taču vīruss nekur nav pazudis, un ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem.

Redzot 2. ceturkšņa krituma apmērus, skaidrs, ka vīrusa ietekme uz ekonomiku kopumā bijusi ļoti nozīmīga, taču ļaunākās prognozes nav piepildījušās. Ja Latvijai un galvenajiem tirdzniecības partneriem izdosies izvairīties no nopietna Covid-19 otrā viļņa, varam runāt par IKP rādītāju uzlabošanos nākamajos ceturkšņos.

Valsts un ES fondu atbalsts uzturēs iekšējo pieprasījumu, bet, ņemot vērā šobrīd nepārliecinošo ekonomikas attīstību mūsu tirdzniecības partneros un vīrusa izplatību, eksporta atkopšanās var krietni atpalikt. Tādēļ, ja stimulējot ekonomiku, līdzekļus notrieksim, nevis gudri ieguldīsim, pastāv risks, ka ekonomikas izeja no krīzes nenotiek sabalansēti. Dalot ES fondus un balstot Latvijas tautsaimniecību, jāizvairās no "aiz ausīm pievilktiem" projektiem, kas īstermiņā stimulētu ekonomiku (vai drīzāk – iekšējo pieprasījumu), bet veicinātu burbuļu rašanos un ilgtermiņā nestu minimālus ieguvumus.

Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās, un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu. Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% pret iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%. Vienlaikus visi īstermiņa ekonomikas indikatori rāda, ka zemākais punkts ekonomikā bija aprīļa vidū un situācija šobrīd uzlabojas.

Esam salīdzinoši veiksmīgi tikuši galā ar Covid-19 pirmo vilni, un atšķirībā no iepriekšējās krīzes valstij šoreiz bija iespējas aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai. Tas noteikti ir palīdzējis mazināt ekonomikas krituma apmēru, un sākotnējā ekonomikas atkopšanās ir bijusi negaidīti strauja. Domāju, ka nedz jūnijā, nedz jūlijā par gandrīz 10% ekonomikas kritumu nevar runāt. Mazumtirdzniecība jau jūnijā atkal ir plusos, un Latvijas patēriņa dinamika šajā krīzē būtiski neatšķiras no Ziemeļvalstīm. Tādēļ visas oficiālās prognozes par 7-8% IKP kritumu šogad man šķiet pārāk pesimistiskas. Pirmajā pusgadā kopumā Latvijas IKP ir samazinājies par 5,5% un gada otrajā pusē IKP rādītāji noteikti uzlabosies. Jūlijā elektroenerģijas patēriņš jau ir tuvu pērnā gada līmenim, kas ir labs signāls par rūpniecības atkopšanas un arī vakances darba tirgū aug.

Tādēļ tuvākajos mēnešos Latvijas izaugsmes prognozes, visticamāk, tiks pārskatītas uz augšu. Pēc manā prognozēm, Latvijas IKP 2020. gadā varētu samazināties par 4-5%. Tomēr ekonomikas atkopšanās turpmākajos ceturkšņos būs tikai daļēja. No maksājumu karšu datiem redzam, ka patēriņā iepriekšējais līmenis vēl nav sasniegts un kopš jūnija vidus uzlabojumi ir kļuvuši gausāki. Arī Covid-19 vīruss pasaulē turpina izplatīties, un Latvijā nav izslēgts otrais vilnis. Tāpēc tūrisms un izklaide, visticamāk, vēl ilgāku laiku nespēs atgriezties pie iepriekšējā līmeņa. Tāpat krīze būs jūtami pabojājusi uzņēmumu bilances, un tas negatīvi ietekmēs investīcijas, kā arī būvniecību gada otrajā pusē. Tādēļ 2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt 3-5% robežās, bet iepriekšējo līmeni, visticamāk, nākamgad vēl nesasniegsim.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī Covid-19 krīzes ietekmē samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Lai gan tas ir straujākais kritums kopš 2010. gada, ekonomikas sarukums bijis pat nedaudz mazāks nekā sākotnēji prognozēts, labāku noturību pret krīzi uzrādot ražošanas nozarēm un pakalpojumu nozarēm sākot atgūties straujāk nekā gaidīts. Ekonomikas krituma dziļums arī bijis daudz mazāks nekā iepriekšējā krīzē, kad 2009.-2010. gadā IKP kritums gada griezumā piecus ceturkšņus pēc kārtas pārsniedza 10% un atsevišķos ceturkšņos pietuvojās 16% līmenim. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem šā gada otrajā ceturksnī ir samazinājies par 7,5%.

Ekonomikas straujo sabremzēšanos otrajā ceturksnī noteica jaunā koronavīrusa straujā izplatīšanās pasaulē un infekcijas apturēšanai ieviestie ierobežojumi, attiecīgi straujākais kritums otrajā ceturksnī bijis tieši pakalpojumu nozarēs – par 11,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, kamēr ražošanas nozares kopumā uzrādījušas visai stabilu attīstību, samazinoties tikai par 3,8%. Detalizēta informācija par nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek sniegta, bet skaidrs, ka lielākie kritumi otrajā ceturksnī bijuši izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izlaides un atpūtas un profesionālo pakalpojumu nozarēs, uz kurām tieši attiecās ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darbības ierobežojumi. Spēcīgs kritums bijis arī transportā, kuru līdzās starptautisko pasažieru pārvadājumu apturēšanai un iekšzemes pieprasījuma kritumam skāra arī Krievijas kravu tranzīta samazināšanās, ostu kravu apgrozījumam otrajā ceturksnī krītoties par vairāk nekā 30% un pārvadājumu apjomam dzelzceļā samazinoties par 45%.

Savukārt ražošanas nozarēs attīstība bijusi daudz stabilāka, un rūpniecībā ražošanas apjomu samazinājums arī krīzes smagākajos mēnešos aprīlī un maijā nepārsniedza 10%, un jūnijā kritums varētu būt vēl mazinājies. Apstrādes rūpniecības noturību pret krīzi lielā mērā nodrošināja nozares struktūra, kur lielākajās apakšnozarēs pieprasījums globālas krīzes laikā saglabājas stabilāks, kā arī augošie ķīmijas, farmācijas un elektrisko iekārtu ražošanas apjomi. Apstrādes rūpniecību Latvijā arī atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm arī tieši neskāra darbības ierobežošana vai apturēšana. Līdzīgi arī būvniecības nozarē otrajā ceturksnī saglabājusies salīdzinoši augsta aktivitāte, turpinoties jau iesākto investīciju projektu realizācijai.

Līdz ar Latviju otrā ceturkšņa IKP datus publiskojušas vēl vairākas citas Eiropas Savienības (ES) valstis, un redzams, ka šajā krīzē Latvijas ekonomikas struktūra un kopējā ekonomiskā situācija ir bijusi daudz labvēlīgāka nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā. No ES valstīm, kas publicējušas otrā ceturkšņa rādītājus, mazāks IKP samazinājums bijis tikai Lietuvā – par 3,7%, savukārt Spānijā un Francijā IKP kritums sasniedzis pat 20% gada griezumā, kamēr ES kopumā IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, samazinājies par 14,4%.

Jau otrā ceturkšņa dati, kā arī situācijas attīstība jūlijā un jaunākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji apstiprina, ka krīzes zemākais punkts otrajā ceturksnī jau ir pārvarēts un nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme atsāksies, lai gan pret pagājušo gadu atsevišķās nozarēs vēl būs vērojami samazinājumi. Eiropas Komisijas veidotais ESI konfidences indekss jau kopš maija pastāvīgi paaugstinās gan Latvijā, gan ES kopumā, lai gan joprojām vēl nav atgriezies ilgtermiņa vidējā līmenī. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka pēdējos mēnešos piedzīvotais straujais bezdarba pieaugums praktiski ir apstājies un no jūlija vidus bezdarbnieku skaits sācis nedaudz samazināties. Jūnijā jau bijis visai spēcīgs mazumtirdzniecības pieaugums, kas labvēlīgas situācijas apstākļos varētu saglabāties arī nākamajos mēnešos. Kopumā pēdējo mēnešu attīstība rāda, ka arī 2020. gadā kopā ekonomikas lejupslīde var izrādīties nedaudz lēnāka nekā Finanšu ministrija prognozēja jūnija sākumā, sagaidot, ka IKP 2020.gadā samazināsies par 7%.

Vienlaikus jāuzsver, ka ekonomikas attīstību pašlaik visbūtiskāk ietekmē epidemioloģiskā situācija Latvijā un pasaulē, un, lai gan līdz šim Latvijai izdevies ļoti sekmīgi ierobežot Covid-19 izplatību, pēdējā mēneša dati par situācijas attīstību pasaulē un arī Eiropā nav iepriecinoši. Līdzās straujajai vīrusa izplatībai ASV un Latīņamerikā ir vērojama arī visaptveroša infekcijas palielināšanās Eiropas valstīs un Āzijā, tajā skaitā valstīs, kas vīrusu iepriekš jau bija visai sekmīgi ierobežojušas. Līdz ar to nav izslēgts straujš infekcijas uzliesmojums arī Latvijā, vēlreiz krasi sabremzējot ekonomikas attīstību un liekot noteikt jaunus, daudz smagākus biznesa un pārvietošanās ierobežojumus.

Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%. Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%. 2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja ekonomisko aktivitāti, noteiktās, tūrismu, ēdināšanu un izklaidi saistītajās nozarēs pat līdz minimumam.

Tā kā īstu precedentu notikušajam nav, novērtējumi par ekonomikas veikumu un ilgtermiņa ietekmi šajā laika posmā pagaidām var būt ļoti aptuveni. Visumā gan redzams, ka ir valstu grupas, kas šo periodu ir pārdzīvojušas veiksmīgāk, tas ir, relatīvi pret to, kas tika prognozēts. Pateicoties savlaicīgajiem ierobežojumiem, uzņēmēju elastībai un iepriekšējās krīzes rūdījumam, Latvijas ekonomiku vīrusa vilnis ir skāris vidēji smagi. Sava nozīme bija arī tam, ka Latvijas tautsaimniecība nebalstās nozarēs, kuras vīrusa triecienam tika pakļautas vissmagāk.

Īpaši smagu kritumu piedzīvojuši Eiropas dienvidi. Ceturkšņa laikā eirozonas ekonomika ir nokritusi par 12,1%, gada laikā par 15%. Tādas valstis kā Francija, Itālija, Spānija šobrīd piedzīvo līdzīgu ekonomikas sarukumu, ko Latvija piedzīvoja Globālās finanšu krīzes laikā. Arī Vācijas ekonomiskās aktivitātes sarukums ir bijis lielākais daudzu desmitgažu laikā. Šobrīd gan skarto nozaru, valstu ekonomiskajos datos redzam atgūšanās tendences. 3. ceturksnī, ņemot vērā ražošanas un patēriņa atgūšanos, turpinās pienākt pozitīvas ziņas. Taču vīruss ir uz palikšanu vai vismaz ilgāk kā gribētos. Tādēļ šur tur jau nomanāms panīkums pārliecībā, ka turpināsies "V veida" atveseļošanās. Izteiktāk tas vērojams valstīs, kur Covid-19 izplatība atkal uzņem apgriezienus. Uz rudens pusi bezdarbs varētu pieaugt un situācija kļūt atkal nenoteiktāka, kas varētu ietekmēt patēriņa aktivitāti. Mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kuri, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu, kļūs piesardzīgāki, varētu pieaugt.

Pasaulē atveseļošanās un panākumi cīņā ar vīrusu ritēs nevienmērīgi. Iespējami jauni uzplaiksnījumi arī Latvijā, kas var likt atkal ierobežojumus pastiprināt. Vīruss no īstermiņa kļūst jau par vidēja termiņa risku Latvijas un arī globālajai ekonomikai. Atspaids būs milzīgie fiskālie stimuli, kas mīkstinājuši kritumu un uzlabojuši atgūšanās iespējas. Taču būtiskākais izaicinājums ir pareizi izmantot šos resursus ilgtspējīgi, ne tik daudz fokusējoties uz īstermiņa aktivitātes noturēšanu. Ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanas paātrināšana, nosacījumu un infrastruktūras izveide, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana ir primārie mērķi. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma rudenī. Šajos dažos mēnešos pasaules un Eiropas ekonomika ir iekritusi ļoti dziļā bedrē, no kuras izrāpšanās rādās būt ilgstoša. Ņemot vērā vīrusa faktoru, uz nākamo gadu būtu jāskatās bez sakāpināta optimisma. Var izrādīties, ka daudzie sociālās distancēšanās pasākumi ir uz ilgāku palikšanu, īstermiņa pielāgošanās nestrādā un jāmeklē jauni risinājumi.

Pieejamie dati par atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu izaugsmi šā gada 2. ceturksnī saskaņā ar ātrajiem novērtējumiem Latviju ierindo starp valstīm ar mazāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, rādot nedaudz optimistiskāku ekonomiskās attīstības ainu, nekā gaidīts. Turklāt valdība lēmusi par labu būtiskiem tautsaimniecības atbalsta pasākumiem. Vienlaikus cīņa ar Covid-19 vēl nav galā ne Latvijā, ne pasaulē, atsevišķiem reģioniem liekot no jauna ķerties pie sociālajiem ierobežojumiem. Tādējādi savā ziņā lejupvērstie šā gada izaugsmes prognozes riski nav nozuduši no skatuves, tomēr daļa ienākošo datu ļauj raudzīties arī optimistiskākā virzienā. Tostarp jaunāko ekonomiskā noskaņojuma aptauju rezultāti rāda, ka Latvijas uzņēmēji attīstību bremzējošo faktoru smagumu izjūt nedaudz mazākā mērā nekā iepriekšējos mēnešos.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums rāda, ka prāvo IKP samazinājumu par 7,5% salīdzinājumā ar 1. ceturksni galvenokārt noteikusi pakalpojumu nozaru attīstība. To vidū mazumtirdzniecībai klājies salīdzinoši labāk, un to varētu skaidrot ar izteiktāku orientēšanos uz iekšzemes tirgu, nekā tas būtu tūrisma vai pārvadājumu jomās, kur pieejamie mēnešu dati vēl arvien nevieš pozitīvu ainu. Apstrādes rūpniecības izlaide pēc strauja krituma aprīlī jau maijā nedaudz uzlabojās un, spriežot pēc rūpnieku noskaņojuma aptaujām, pakāpeniska uzlabojuma tendence varētu būt saglabājusies arī jūnijā un jūlijā (dati par rūpniecības izlaidi jūnijā vēl tikai gaidāmi). Tomēr 2. ceturksnī kritums izlaidei un pievienotajai vērtībai vēl bija neizbēgams.

Ekonomiskās politikas pasākumi tautsaimniecības atbalstam Latvijā un ES kopumā pašlaik ir pieejami iepriekš nebijušā apmēra, tomēr jāņem vērā, ka tie nevar novērst pilnībā visas likstas. Ieguldījumi infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, kā arī pētniecībā un zinātnē tiešā veidā neradīs drīzu ārējā pieprasījuma atgūšanos ne preču ārējā tirdzniecībā, ne tūrismā. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu nozaru, piemēram, būvniecības kapacitāte – investīciju absorbēšanai var izrādīties nepietiekama. Taču ieguldījumu veikšana pētniecībā laikā, kad jaunu produktu virzīšana tirgū ir sarežģīta, atmaksāsies, kad tirgus iespējas uzlabosies.

Šobrīd redzamas iezīmes gan no vieglākā prognožu scenārija plašu ekonomiskās politikas atbalsta pasākumu veidā, gan no pesimistiskā scenārija: pandēmijas attīstība pasaulē no ārējā pieprasījuma atgūšanās viedokļa vēl neļauj stingri iezīmēt strauju Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos 3. ceturksnī. Detalizētāk IKP nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā varēsim analizēt pēc mēneša.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela. Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronavīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Savukārt situācija preču nozarēs ir samērā laba, statistiķi vēstī, ka to pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 3,8%. Jau ar lielu ticamību var runāt par vēl vienu veiksmīgu gadu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā gan ir iespējams apjomu kritums. Savukārt rūpniecības sniegums globālās krīzes laikā ir drīzāk patīkams pārsteigums. Turklāt jaunākajos pieejamajos (jūlija) noskaņojuma datos Latvijas rūpnieki jau sagaida, ka ražošana tuvāko mēnešu gaitā pieaugs.

Jau ir skaidrs, ka Baltijas valstu starpā šogad mazākais IKP kritums būs Lietuvā, par ko kaimiņvalsts var pateikties gan paveiktajam investīciju piesaistē, gan veiksmei. Dziļākā krīze varētu būt Igaunijā, kuras ekonomikā vislielāko lomu spēlē tūrisms un kuras rūpniecība ir cietusi vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Domājams, ka Latvijas IKP šogad samazināsies apmēram par 5,5%. Tā ir apmēram puse no krituma, ko varēja ticami sagaidīt marta beigās, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju. Tā joprojām ir SVF prognoze par eirozonas vidējo rādītāju šogad. Kopš lielāko baiļu brīža ir strauji uzlabojies priekšstats par rūpniecību un tirdzniecību šogad. Transporta nozarē turpretim attīstās sliktākais scenārijs. Tranzītā ir dziļš sasalums bez cerībām uz strauju atgūšanos, savukārt aviācijā ir cerības uz gaišu nākotni, bet līdz tai vēl ir jānodzīvo. Tirdzniecībā tuvākās nākotnes ir pat ļoti labas. Celtniecībā šis gads būs sarežģīts, bet nākamie "draud" būt izcili, tai skaitā ar visiem no tā izrietošajiem sarežģījumiem. Būs ieguldījumi iepriekšējā un nākamā "regulārā" ES budžeta ietvaros, būs Eiropas granti koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, būs "RailBaltica".

Provizoriskais vērtējums par visas Eiropas Savienības IKP izmaiņām 2. ceturksnī ir kritums par 14,4%. Signāli par tuvāko nākotni ir pretrunīgi. Biznesa noskaņojuma indekss (PMI) rāda spēcīgas atgūšanās turpināšanos, bet patērētāju noskaņojums jau atkal sāk signalizēt piesardzību. Eirozonas provizoriskais PMI indekss jūlijā kāpa no 48,5 līdz 54,8. Tātad mēneša laikā veica ceļu no līmeņa, kas indicē mērenu lejupslīdi līdz diezgan spēcīgai izaugsmei. Salīdzinājumam – ja 50 punkti ir robeža starp izaugsmi un stagnāciju, tad 60 punkti raksturo ļoti lielu optimismu, šis līmenis tiek pārsniegts ļoti reti.

Taču šobrīd šis indekss ir ļoti grūti interpretējams. Tam vajadzētu norādīt izmaiņas pēdējā mēneša laikā. Jūnijā tas vēl bija recesijas zonā, taču nav šaubu, ka tobrīd eirozonas ekonomika mēneša griezumā jau auga. Svārstības ir tik straujas, ka cilvēku galvās rodas putra, viņiem ir sajukuši atskaites punkti.

Uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma kopējais ESI indekss jūlijā Latvijā bija 87,6 punkti. Salīdzinājumam – vēsturiski vidējais līmenis ir 100 punkti, vēsturiskais minimums 61,9, bet koronavīrusa krīzes minimums aprīlī bija 77,7 punkti. Stipri atšķirīgi ir rezultāti nozarēs. Rūpniecības noskaņojuma indekss bija 4 punkti zem vēsturiski vidējā, pakalpojumu 28,4 punkti, patērētāju 11,4 punkti, mazumtirdzniecības 10,5 punkti, bet celtniecības noskaņojums bija 6,1 punkts zem vidējā. Tas varētu šķist dīvaini, zinot, ka eksporta tirgi, kur aiziet ap ¾ rūpniecības produktu, ir cietuši smagāk nekā Latvijas ekonomika. Taču šoreiz mums ir veicies ar eksporta produktu struktūru – pārtikas un koksnes produktus joprojām pērk diezgan labi.

Ir bieži atkārtots, ka lielie satricinājumi un ES atbalsta pakete ir veids, kā pārstartēt Latvijas ekonomiku jaunā līmenī, tam var piekrist. Turklāt epidēmija arī ir paātrinājusi jau notiekošās strukturālās pārmaiņas ekonomikā. Pakalpojumu eksporta struktūra nākamgad būs ļoti atšķirīga no 2019. gada, transporta daļa būs mazāka, bet programmēšanas un biznesa pakalpojumu daļa – lielāka. Turklāt ir jāskatās tālāk par dalījumu starp lielajām nozarēm un eksporta preču kategorijām. "Luminor" pētījums par eksporta nozaru radīto ienākumu dinamiku 2014.-2019. gadā rāda, ka, piemēram, kokapstrādes nozarē palešu un iepakojuma ražošanas sektorā algu fonds audzis par 179%, būvgaldniecībā par 105%, bet zāģmateriālu ražošanā par 60%. Tātad straujāk aug sektori, kas rada lielākus ienākumus no viena koksnes kubikmetra.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 2. ceturksnī IKP bija par 9,8% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%).

"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās Eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2. ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem" norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

To apstiprina jaunākie statistikas dati. Mazumtirdzniecības apgrozījums pēc martā, aprīlī un maijā vērojamā samazinājuma, jūnijā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Bezdarba kāpums ir apstājies. Nozaru un uzņēmumu konjunktūras apsekojumu dati liecina, ka nākotnes vērtējums palēnām uzlabojas. Sarežģītāka situācija ir eksportētājiem, kas ir atkarīgi no pieprasījuma preču un pakalpojumu noieta tirgos. Saskaņā ar operatīvajiem datiem, eirozonā, kas ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris, IKP kritums gada griezumā 2. ceturksnī sasniedza 15%.

"Paredzams, ka nozaru griezumā ekonomikas lejupslīde netiks pārvarēta vienmērīgi. Atsevišķās nozarēs, piemēram, ēdināšana, izmitināšana, māksla, izklaide, aviotransports u.c. atgriešanās pirmskrīzes līmenī prasīs ilgāku laiku. Līdz ar to pašreizējā situācijā svarīgi ir valdības pieņemtie lēmumi par ekonomikas stabilizācijas pasākumiem. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī par nākotnes attīstību – svarīgi ir celt Latvijas eksportspējīgo uzņēmumu kapacitāti un konkurētspēju", norāda Vitenbergs.

Ņemot vērā esošo situāciju un aktuālākos statistikas datus, Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2020. gadā IKP var sarukt par 4%, salīdzinot ar 2019. gadu. Pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem ekonomika varētu atgriezties gada beigās. Vienlaikus nenoteiktība joprojām ir ļoti liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug, un līdz ar to arī saglabājas negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku. Pastāv riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var nonākt arī dziļākā recesijā.