Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka. Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim, norāda ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,3%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,3%.
Lai arī Covid-19 šoks pamazām noplok, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka apstrādes rūpniecības izlaide seko šādai dinamikai – pēc strauja krituma aprīlī maijā tā nedaudz uzlabojās un jūnijā ir augusi jau straujāk. Savukārt apgrozījums maijā vēl nedaudz turpināja slīdēt lejup, bet jūnijā arī redzam strauju uzlabojumu. Šo straujo uzlabojumu galvenokārt veido eksporta vērtības kāpums. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem pēdējos mēnešos, kritums ir bijis iespaidīgs un kopumā 2. ceturksnis ir vērtējams kā vājš.
"Atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Joprojām lielākais pozitīvs ieguldījums izaugsmē bija ķīmiskajai rūpniecībai (pieaugums par 25%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī pārtikas rūpniecības (+1,9%), kokapstrādes (+0,7%), elektrisko iekārtu (+4,5%) un poligrāfijas (+6.9%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūnijā gada griezumā turpināja ietekmēt automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-19,5%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-6,4%) un iekārtu un mehānismu (-12,6%) ražošanas apakšnozarēs," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs, atzīmējot, ka visi šie samazinājumi gada griezumā bija ievērojami mazāki nekā pirms mēneša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
