Ekonomisti par ražošanu: vēl 'astīte' un atkal varam būt plusos  (15)

Lai arī Covid-19 šoks pamazām noplok, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka apstrādes rūpniecības izlaide seko šādai dinamikai – pēc strauja krituma aprīlī maijā tā nedaudz uzlabojās un jūnijā ir augusi jau straujāk. Savukārt apgrozījums maijā vēl nedaudz turpināja slīdēt lejup, bet jūnijā arī redzam strauju uzlabojumu. Šo straujo uzlabojumu galvenokārt veido eksporta vērtības kāpums. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem pēdējos mēnešos, kritums ir bijis iespaidīgs un kopumā 2. ceturksnis ir vērtējams kā vājš.

"Atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Joprojām lielākais pozitīvs ieguldījums izaugsmē bija ķīmiskajai rūpniecībai (pieaugums par 25%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī pārtikas rūpniecības (+1,9%), kokapstrādes (+0,7%), elektrisko iekārtu (+4,5%) un poligrāfijas (+6.9%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūnijā gada griezumā turpināja ietekmēt automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-19,5%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-6,4%) un iekārtu un mehānismu (-12,6%) ražošanas apakšnozarēs," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs, atzīmējot, ka visi šie samazinājumi gada griezumā bija ievērojami mazāki nekā pirms mēneša.

"Tomēr kopumā rūpniecībai tiešām klājies labāk nekā varēja gaidīt krīzes sākumposmā. Tuvāko mēnešu ražošanas apjomu prognoze Latvijā veiktajās aptaujās pēc trīs mēnešu "salnas" jūlijā kļuva pozitīva. Par pāreju no lejupslīdes uz izaugsmi kopš jūlija signalizē arī eirozonas PMI indekss," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis papildina, ka apstrādes rūpniecības PMI indeksa pieaugums Eiropā jūlijā ir uzmundrinoša ziņa, signalizējot par ekonomikas atveseļošanos. PMI indekss turpināja strauji uzlaboties, jo daudzie ierobežošanas pasākumi tika mazināti un lielie ražotāji spēja atjaunot darbību. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga gan Centrāleiropas valstīs, gan tādās kā Vācija, Francija un Itālija, izlienot virs 50 punktu atzīmes. Taču tas joprojām ir zem vidējā vēsturiskā līmeņa. Ķīnas "Caixin" indekss norādīja, ka rūpniecības izaugsmes tempi pagājušajā mēnesī bija spēcīgākie pēdējo desmit gadu laikā.

"Īstermiņa indikatori liek domāt, ka arī jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties un nozarē, iespējams, redzēsim pat nelielu pieaugumu. Elektroenerģijas patēriņš pēc 4-5% krituma aprīlī un maijā, jūlijā jau pietuvojos iepriekšējā gada līmenim, jauno pasūtījumu apjoms aug un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits rūpniecība ir pieaudzis no 2,6 mēnešiem aprīlī līdz četriem jūlijā. Tāpat būtiski uzlabojušās nodarbinātības gaidas, un, neskatoties uz dīkstāves pabalstu pārtraukšanu, arī straujš bezdarba kāpums vairs nav vērojams," tā bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pat ja Covid-19 Latviju saudzē arī turpmāk, Eiropas nedienas atspoguļosies mūsu izaugsmē. Tirdzniecības partneru vājums Latvijai nenāk par labu, jo daudziem eksportējošiem uzņēmumiem būs mērojams ilgāks ceļš līdz ražošanas apjomi sasniegs pirmskrīzes līmeņus. Šobrīd vājš pieprasījums saglabājas kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, un eksporta pasūtījumi, kaut gan kāpuši jūlijā, tomēr vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Atvērtajai apstrādes rūpniecībai galvenais izaugsmes noteicējs būs Eiropas spēja kontrolēt vīrusu un mazināt tā radītās sekas. Latvijai vienai ir ierobežotas iespējas kļūt par "veiksmes stāstu"," secina "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 0,3%. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,3%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+9,3%) un elektroenerģijas un gāzes apgādē (+8,3%).

Apstrādes rūpniecības PMI indeksa pieaugums Eiropā jūlijā ir uzmundrinoša ziņa, signalizējot par ekonomikas atveseļošanos. PMI indekss turpināja strauji uzlaboties, jo daudzie ierobežošanas pasākumi tika mazināti un lielie ražotāji spēja atjaunot darbību. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga gan Centrāleiropas valstīs, gan tādās kā Vācija, Francija un Itālija, izlienot virs 50 punktu atzīmes. Taču tas joprojām ir zem vidējā vēsturiskā līmeņa. Ķīnas "Caixin" indekss norādīja, ka rūpniecības izaugsmes tempi pagājušajā mēnesī bija spēcīgākie pēdējo desmit gadu laikā. Pārsteidzošā kārtā turpina pozitīvi pārsteigt uzņēmumu darbības ziņojumi – ASV 90% no uzņēmumiem.

Jūlijā saruka mīnusi arī Latvijas apstrādes rūpniecības noskaņojumā, parāpjoties no -12,1 jūnijā līdz -7. Straujāk uzlabojās noskaņojums mazumtirdzniecībā, kas jūlijā pakāpās līdz -5,6. Kopējais pacēluma vilnis nesīs uz augšu arī Latvijas rūpniecību un ļaus strauji kompensēt iepriekšējo mēnešu kritumu, pietuvojoties pirmskrīzes pozīcijām. Protams, ekonomikas atbalsta pasākumi sniegs nozīmīgu stimulu ekonomiskajai aktivitātei, taču jautājums, vai tie spēs nokompensēt uzņēmēju atliktās investīcijas.

Šī iemesla dēļ potenciāls lēnāk atgūties no krituma varētu nākties iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (jūlijā -34,9%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-8,9%). Autobūves un mazumtirdzniecības atjaunošanās ļaus turpināt deldēt mīnusus gan automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-20,7%), gan apģērbu (-19,4%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (-16,4%). Tomēr ar autobūvi saistītājās nozarēs līdz pirmskrīzes līmenim aizsniegties varētu prasīt ilgāku laiku kā citās. Augstais pieprasījums pēc kokmateriāliem varētu sniegt labas iespējas jau drīzumā atsākt izaugsmi kokrūpniecībā. ASV un citviet pieprasījums ātri atjaunojas, bet sociālās distancēšanās pasākumu dēļ piedāvājums netiek līdzi, kas uztur augstu resursa cenu. Visticamāk, izaugsmi turpinās poligrāfijas un ķīmijas, bet uzsāks arī pārtikas nozare. Redzot pozitīvās tendences, ļoti iespējams, ka apstrādes rūpniecība jau jūlijā varētu izkāpt nelielos plusos. Tomēr rudens perspektīvas joprojām ir neskaidras. Šobrīd ticamākais scenārijs ir, ka pašreizējais atkopšanās vilnis nedaudz noplaks, bet tik smagi atkritieni nesekos.

Covid-19 šoks pamazām noplok, un apstrādes rūpniecības izlaide seko šādai dinamikai – pēc strauja krituma aprīlī maijā tā nedaudz uzlabojās un jūnijā ir augusi jau straujāk. Savukārt apgrozījums maijā vēl nedaudz turpināja slīdēt lejup, bet jūnijā arī redzam strauju uzlabojumu (1. attēls). Šo straujo uzlabojumu galvenokārt veido eksporta vērtības kāpums. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem pēdējos mēnešos, kritums ir bijis iespaidīgs un kopumā 2. ceturksnis ir vērtējams kā vājš: -5,1% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un -6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2015=100%

Rūpnieku noskaņojuma aptaujas uzrāda tālāku uzlabojumu arī jūlijā, aug gan nodarbinātības, gan izlaides un eksporta pasūtījumu novērtējumi (2. attēls). Tomēr noskaņojuma rādītāji joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa.

2. attēls. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %

Arī 3. ceturkšņa rūpniecības jaudu noslodzes rādītāji uzrāda kāpumu salīdzinājumā ar 2. ceturksni, bet joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. 3. attēlā redzams salīdzinājums ar ražošanas jaudām pērnā gada 3. ceturksnī – kritums vērojams teju visās nozarēs. Visnozīmīgāk poligrāfijai, tekstilam un apģērbiem, kā arī augsto tehnoloģiju nozarēm, jo īpaši elektriskajām iekārtām.

3. attēli. Jaudu noslodze 2020.g.3.cet./2019.g.3.cet. (c/c, pp) un to variācija kopš 2004.g (2019.g. svari)

Nenoteiktība saglabājas – joprojām pastāv dažādi ierobežojumi, un daudzās valstīs redzami jauni vīrusa uzplaiksnījumi, turklāt vēl pat nav sākusies rudens vīrusu sezona. Visticamāk, uz pirmskrīzes līmeņa atgūšanu apstrādes rūpniecībā šogad nav nekādu cerību.

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka. Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē. Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

No nozaru viedokļa jūnijā joprojām lielākais vairums apstrādes rūpniecības apakšnozaru bija mīnusos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tikai poligrāfijā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā tika fiksēts neliels pieaugums par attiecīgi 3,0% un 1,6%. Taču daudzās nozarēs šie mīnusi ir kļuvuši krietni mazāki un tikai iekārtu uzstādīšanas, kā arī remonta nozarē kritums joprojām būtiski pārsniedz 20%, kas gan vairāk ir saistīts ar tranzīta nozares problēmām. Salīdzinājumā ar aprīli situācija visstraujāk uzlabojusies auto detaļu, būvmateriālu, kā arī mēbeļu ražošanā.

Īstermiņa indikatori liek domāt, ka arī jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties un nozarē, iespējams, redzēsim pat nelielu pieaugumu. Elektroenerģijas patēriņš pēc 4-5% krituma aprīlī un maijā, jūlijā jau pietuvojos iepriekšējā gada līmenim, jauno pasūtījumu apjoms aug un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits rūpniecība ir pieaudzis no 2,6 mēnešiem aprīlī līdz četriem jūlijā. Tāpat būtiski uzlabojušās nodarbinātības gaidas, un, neskatoties uz dīkstāves pabalstu pārtraukšanu, arī straujš bezdarba kāpums vairs nav vērojams. Te gan jāpiebilst, ka pēc dīkstāves pabalstu saņemšanas darba devēji mēnesi nevarēja atbrīvot darbiniekus no darba, tādēļ augustā situācija vēl varētu mainīties.

Krīzes smagākā fāze šobrīd mums noteikti ir aiz muguras, un šogad kopumā kritums rūpniecībā, visticamāk, būs mazāks nekā gaidīts un varētu būt 2-4% robežās. Tomēr riski joprojām ir gana būtiski un krīze noteikti vēl nav galā. Pasaulē Covid-19 vīruss turpina izplatīties, politiskie riski ir lieli, un ekonomikā nav izslēgti jauni satricinājumi, it īpaši ja pārāk strauji tiktu pārtraukti apjomīgie ekonomikas atbalsta pasākumi.

Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2,3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt iepriekšējos divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.

Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gādā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0,3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1,9%.

Izskatās, ka uz šo brīdi 9% kritums aprīlī ir bijis zemākais punkts. Raugoties uz noskaņojuma rādītājiem, var spriest, ka gan Latvijas uzņēmēji, gan arī kolēģi eiro zonā kļūst optimistiskāki. Jūnijā eiro zonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) pietuvojās 50 atzīmei, bet jau jūlijā šo barjeru pārsniedza, kas nozīmē, ka sektora uzņēmumos aktivitāte beidzot sākusi augt. Šīs ziņas liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā varam gaidīt veiksmīgāku attīstību turpmākajos mēnešos – esam ekonomiskās atveseļošanās ceļa sākumā.

Līdz šim Latvijai ir izdevies turēties pretī vīrusam ar ievērojami mazāku upuru skaitu nekā Eiropā, un valdība varēja atļauties ieviest salīdzinoši maigus ierobežojumus. Daudzās citās Eiropas Savienības valstīs koronakrīze ir atstājusi ievērojami dziļāku robu nekā Latvijā, turklāt atsevišķās valstīs vēl joprojām turpinās uzliesmojumi. Pat ja Covid-19 Latviju saudzē arī turpmāk, Eiropas nedienas atspoguļosies mūsu izaugsmē. Tirdzniecības partneru vājums Latvijai nenāk par labu, jo daudziem eksportējošiem uzņēmumiem būs mērojams ilgāks ceļš līdz ražošanas apjomi sasniegs pirmskrīzes līmeņus. Šobrīd vājš pieprasījums saglabājas kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, un eksporta pasūtījumi, kaut gan kāpuši jūlijā, tomēr vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Atvērtajai apstrādes rūpniecībai galvenais izaugsmes noteicējs būs Eiropas spēja kontrolēt vīrusu un mazināt tā radītās sekas. Latvijai vienai ir ierobežotas iespējas kļūt par "veiksmes stāstu". Mūsu turpmākā attīstība ir atkarīga no kopējās saimes labklājības.

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi – gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

1. pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs – virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Nozaru salīdzinošās sekmes ir līdzīgas kā iepriekšējos mēnešos. Labāk par vidējo klājas nozarēm, kuras mēdz vienkāršoti un daļēji maldinoši pieskaitīt pie zemas pievienotās vērtības nozarēm – pārtika un kokapstrāde, arī nemetāliskie minerāli (būvmateriāli un stikla šķiedra). Izcili labi klājas ķīmiskajai rūpniecībai, plusos turas arī elektrotehniskā nozare. Krīzes dēļ nepārprotami cieš divas mašīnbūves nozares, ko ir viegli izskaidrot ar situāciju pasaules tirgos. Mašīnu un iekārtu ražošanā jūnijā kritums gada griezumā bija 15,2%, kas ir vairāk nekā 1. pusgadā vidēji (-12,7%), ražošana turpināja samazināties arī salīdzinājumā ar maiju (-10,2%). Autorūpniecība maijā un jūnijā ir palielinājusi izlaidi par desmitiem procentu, tomēr tā jūnijā vēl ražoja par 20,7% mazāk nekā pirms gada, jo martā un aprīlī piedzīvotā "avārija" bija patiesi dramatiska.

Šodien publiskotie dati turpina zīmēt nemainīgi bēdīgu ainu vieglajā rūpniecībā. CSP ziņo, ka ražošana tekstila un apģērbu ražošanā jūnijā gada griezumā saruka attiecīgi par 16,4% un 19,4%, nedaudz vairāk nekā 1. pusgadā kopumā. Taču turpinās arī nebeidzamās domstarpības starp nozares asociāciju un statistiķiem. Pirmā piekrīt, ka ir kritums tekstila ražošanā, bet apgalvo, ka saskaņā ar tās datiem apģērbu ražošanā (ieskaitot arī sejas maskas un vienreizējos apģērbus) pirmajos piecos mēnešos bijis pieaugums par 10%. Intriga arvien pieaug, būtu jauki to atrisināt, jo šķiet, ka šai valdībai, atšķirībā no dažām citām Latvijas vēsturē, tiešām rūp rūpniecības liktenis, taču ir grūti pieņemt lēmumus, īsti nesaprotot, kas notiek. Ir tiešām grūti iedomāties, kā nozares pārstāvji varētu tik ļoti maldīties. Taču arī no ražotāju skatu punkta tuvākās nākotnes izredzes apģērbu tirgū ir nepievilcīgas, jo noliktavas ir pilnas ar nepārdotām precēm, kuras varbūt mēģinās tirgot arī vēl nākamgad, bet no septembra rūpnīcās vajadzētu sākties nākamā pavasara un vasaras apģērbu ražošanai.

Taču kopumā rūpniecībai tiešām klājies labāk nekā varēja gaidīt krīzes sākumposmā. Tuvāko mēnešu ražošanas apjomu prognoze Latvijā veiktajās aptaujās pēc trīs mēnešu "salnas" jūlijā kļuva pozitīva. Par pāreju no lejupslīdes uz izaugsmi kopš jūlija signalizē arī eirozonas PMI indekss. Gan eirozonas, gan Latvijas indeksi it kā rāda pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, vismaz tādi ir aptaujātajiem uzdotie jautājumi. Taču faktiski tie līdz šim signalizējuši par izmaiņām gada griezumā, jo mēneša griezumā izaugsme atsākās jau maijā. Tāpēc var lolot cerību, ka jūlijā turpinājies kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet gada griezumā izmaiņu virziens kļuvis augšupvērsts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada jūnijā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 0,3% lielāki nekā pirms gada. Kopumā pusgadā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 4,3% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Joprojām lielākais pozitīvs ieguldījums izaugsmē bija ķīmiskajai rūpniecībai (pieaugums par 25%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī pārtikas rūpniecības (+1,9%), kokapstrādes (+0,7%), elektrisko iekārtu (+4,5%) un poligrāfijas (+6.9%) apakšnozaru ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūnijā gada griezumā turpināja ietekmēt automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-19,5%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-6,4%) un iekārtu un mehānismu (-12,6%) ražošanas apakšnozarēs. Jāatzīmē, ka visi šie samazinājumi gada griezumā bija ievērojami mazāki nekā pirms mēneša.

Jūnijā par 2,7% pieauga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Neliels kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt pieauga eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -0,9% un +4,8%.

Apstrādes rūpniecības attīstībā joprojām ir jūtama koronavīrusa negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Lai arī turpmākajos mēnešos arvien vairāk nozarēs atgriezīsies izaugsme, tomēr apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums.