Pētījums: jo mazāks uzņēmums, jo lielāka varbūtība, ka tam ir finanšu grūtības  (22)

Līdz ar ārkārtējās situācijas pasludināšanu valstī Saeimā pieņemtajā likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" tika paredzētas izmaiņas gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā. Likums nosaka, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīgi gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš bija 30. aprīlis, 2020. gadā to varēja iesniegt līdz 31. jūlijam. Garāki gada pārskatu iesniegšanas termiņi tika minēti kā viens no atbalsta pasākumiem uzņēmējiem Covid-19 izraisītajā ekonomiskās krīzes laikā. "Lursoft" analizējis uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas aktivitāti un pirmos finanšu rezultātus.

Zemāka gada pārskatu iesniegšanas aktivitāte neatkarīgi no uzņēmuma apgrozījuma apjoma

Dati liecina, ka līdz ar gada pārskatu iesniegšanas termiņa pagarināšanu, samazinājusies arī pārskatu iesniegšanas aktivitāte, uzņēmējiem šo pienākumu atliekot uz vēlāku laiku. To vislabāk atspoguļo "Lursoft" apkopotie dati, kuri rāda, ka līdz pagājušā gada 23. jūlijam bija iesniegti 114 tūkstoši gada pārskatu par 2018. gadu, bet šogad šajā pašā periodā par aizvadīto gadu ir par 36,5% mazāk iesniegto pārskatu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējās dienās iesniegto gada pārskatu skaits ievērojami pieaudzis, vidēji dienā tiek iesniegti 2,5 tūkstoši finanšu pārskatu.

Mazāka gada pārskatu iesniegšanas aktivitāte bijusi visās uzņēmumu grupās, sākot no firmām, kuru apgrozījums ir mazāks par 200 tūkstošiem eiro, beidzot ar kompānijām, kuras pagājušajā gadā apgrozījušas 10 miljonus eiro un vairāk. Salīdzinoši vairāk gada pārskatu iesniegti par uzņēmumiem, kuru apgrozījums robežojas no diviem līdz 10 miljoniem eiro, kur ir par 29,6% mazāk iesniegto pārskatu nekā pērn. Savukārt tie uzņēmumi, kuri nav guvuši ieņēmumus no saimnieciskās darbības vai arī kuru apgrozījums bijis robežās līdz 200 tūkstošiem eiro, bijuši vieni no neaktīvākajiem, jo līdz 23. jūlijam iesniegts par 37,4% pārskatu mazāk nekā aizvadītajā gadā.

Vismazākā aktivitāte pārskatu iesniegšanā šogad reģistrēta starp uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro. Pārskatus par 2019. gadu iesnieguši 504 uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro. Tas ir par 43,5% pārskatu mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Tiesa, šajā grupā ietilpst daudzi uzņēmumi, kuri gatavo konsolidētos gada pārskatus, un arī to iesniegšanas termiņš ir pagarināts par trijiem mēnešiem, tātad līdz š.g. 31. oktobrim.

Jānorāda, ka lielākā daļa, t.i., 80,97% no visiem uzņēmumiem, kas iesnieguši pārskatus par 2019. gadu, ir ar apgrozījumu līdz 200 tūkstošiem eiro, bet vēl 15,43% – uzņēmumi, kuru apgrozījums pērn bijis robežās no 200 tūkstošiem eiro līdz diviem miljoniem eiro. Tikai 3,6% no visiem pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem pagājušajā gadā apgrozījuši vairāk nekā divus miljonus eiro.

43,92% uzņēmumu pērn zaudējumi

Pirmie dati liecina, ka 43,92% no visiem Latvijas uzņēmumiem 2019. gadā strādājuši ar zaudējumiem. Salīdzinot ar 2018. gada rezultātiem, to uzņēmumu īpatsvars, kas strādājuši ar mīnusa zīmi, aizvadītajā gadā samazinājies. Gadu iepriekš tādi bijuši 47,95% uzņēmumu.

Visaugstākais īpatsvars ar uzņēmumiem, kas 2019. gadā strādājuši ar zaudējumiem, ir starp firmām, kuru apgrozījums pērn nav pārsniedzis 200 tūkstošu eiro robežu. "Lursoft" aprēķinājis, ka no šīs grupas uzņēmumiem zaudējumi pagājušajā gadā bijuši pusei. "Lursoft" apkopotā informācija uzskatāmi parāda – jo lielāks uzņēmumu apgrozījums, jo mazāk to vidū uzņēmumu ar zaudējumiem.

Starp uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 200 tūkstošiem eiro gana lielu īpatsvaru, t.i., 17,2% veido arī firmas, kuras pagājušajā gadā nopelnījušas līdz diviem tūkstošiem eiro, savukārt atsevišķi uzņēmumi (0,4% no visiem, kuru apgrozījums 2019. gadā bijis līdz 200 tūkstošiem eiro) pagājušajā gadā spējuši nopelnīt vairāk nekā apgrozījuši, proti, to peļņa pārsniegusi 200 tūkstošus eiro.

Pusei no visiem uzņēmumiem ar apgrozījumu robežās no 200 tūkstošiem eiro līdz diviem miljoniem eiro peļņa pagājušajā gadā bijusi no diviem līdz 200 tūkstošiem eiro, savukārt ar katru nākamo apgrozījuma slieksni peļņa augusi, kas sekmējusies ar to, ka 57,7% no uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 10 miljoniem eiro peļņa pērn pārsniegusi 500 tūkstošus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, lielo uzņēmumu grupā to kompāniju īpatsvars, kas nopelnījušas vairāk nekā 500 tūkstošus eiro, šajā gadā ir audzis.

Jo mazāks uzņēmums, jo lielāka varbūtība, ka tam ir finanšu grūtības

Jo mazāks ir uzņēmuma apgrozījums, jo lielāka iespējamība, ka tam pastāv finanšu grūtības, liecina "Lursoft" statistikas dati par uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par 2019. gadu. Dati rāda, ka no visām firmām, kuru apgrozījums pagājušajā gadā bijis līdz 200 tūkstošiem eiro, negatīvs pašu kapitāls bijis 42,36%, savukārt starp uzņēmumiem ar apgrozījumu no 200 tūkstošiem eiro līdz diviem miljoniem eiro tādi bijuši 12,61%, bet starp kompānijām, kas 2019. gadā apgrozījušas vairāk nekā 10 miljonus eiro, – vien 3,97%.

Jāpiebilst, ka negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas liecina par uzņēmumu finanšu grūtībām, ir 36,42% no visiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatu par 2019. gadu, savukārt starp 2018. gada pārskatu iesniegušajiem uzņēmumiem šādu kompāniju īpatsvars bijis lielāks – 40,64%. Salīdzināšanai jānorāda, ka ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā negatīvs pašu kapitāls bija reģistrēts 41,68% uzņēmumu.

Šo desmit gadu laikā negatīva pašu kapitāla īpatsvars sarucis visās uzņēmumu grupās, taču visievērojamākie uzlabojumi reģistrēti starp uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir robežās no 200 tūkstošiem eiro līdz diviem miljoniem eiro, kā arī starp tiem, kuri apgrozījuši divus līdz 10 miljonus eiro. "Lursoft" aprēķinājis, ka no visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums 2009. gadā bija robežās no 200 tūkstošiem eiro līdz diviem miljoniem eiro, negatīvs pašu kapitāls bija 27,22% uzņēmumu, bet kompānijām ar apgrozījumu no diviem līdz 10 miljoniem eiro, negatīvs pašu kapitāls bijis 16,72%. Pērn šajās grupās ar negatīvu pašu kapitālu bijuši attiecīgi 12,61% un 5,13% uzņēmumu.

Jānorāda, ka negatīvs pašu kapitāls liecina, ka uzņēmums nespēj segt savas saistības, kas ir viena no maksātnespējas pazīmēm. Tas uzskatāmi atspoguļojas datos par uzņēmumiem, kuriem negatīvs pašu kapitāls bijis 2009. gadā, – par maksātnespējīgiem turpmākajos gados pasludināti 16,06%, bet likvidēti – 51,5% uzņēmumu.

Pētījumā analizēti uzņēmumu finanšu dati, kas bija iesniegti līdz 23.07.2020.