'airBaltic' pamatkapitāls palielināts līdz 506 miljoniem eiro  (9)

Lidsabiedrības pamatkapitālā otrdien, 4.augustā, reģistrēta iemaksa 250 miljonu eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta.

Iepriekš "airBaltic" pamatkapitāls bija 256,473 miljoni eiro.

Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos teikts, ka valsts ieguldījums ir uzskatāms par "rekapitalizācijas pasākumu" un tāpēc tam ir jāatbilst konkrētiem priekšnoteikumiem. Rekapitalizācijas pasākumā nepieciešams ietvert progresivitātes mehānismu, ar ko palielina atlīdzību valstij, lai tādējādi stimulētu atbalsta saņēmēju atpirkt valsts Covid-19 kapitāla ieguldījumu vai arī veicinātu šāda ieguldījuma pārdošanu trešajai pusei. Progresivitātes mehānisms paredz atlīdzības piešķiršanu valstij vismaz 10% apmērā no ieguldījuma, kurš nav pārdots noteiktajā laika posmā pēc ieguldījuma veikšanas.

Progresivitātes mehānisms tiek sākotnēji piemērots 10% apmērā, ja vismaz 40% no valsts veiktajiem ieguldījumiem nav pārdoti piecu gadu laikā. Šis pats mehānisms atkārtoti tiek piemērots, ja valsts ieguldījumi nav pilnībā pārdoti arī septiņu gadu laikā pēc kapitāla ieguldīšanas.

Līdzšinējais pamatkapitāls 256 472 824 eiro sastāv no tāda paša skaita vienas kategorijas dematerializētām vārda akcijām. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro.

Pamatkapitāls tiek palielināts par 250 miljoniem eiro, un tagad tas sastāvēs no triju veidu akcijām. Esošās 256 472 824 akcijas tiek konvertētas par A kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir viens eiro. Savukārt jaunās akcijas ietver līdz 715 681 616 B kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir 0,30 eiro, un līdz 352 955 152 C kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir 0,10 eiro. Sabiedrības pamatkapitāls pēc palielināšanas sastāvēs no ne vairāk kā 1 325 109 592 trīs kategoriju nematerializētām vārda akcijām.

Visas A, B un C kategoriju akcijas dod tiesības uz vienu balsi akcionāru sapulcē, neatkarīgi no akcijas nominālvērtības.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," viņa uzsvēra.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka valsts atbalsts palīdzēs sekmīgāk pārvarēt Covid-19 izraisīto negatīvo ietekmi uz aviokompāniju un stabilizēt nacionālo aviācijas nozari. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka ir gandarīts par EK ieņemto lēmumu. ""airBaltic" ir un būs Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Lēmums apliecina, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies savlaicīgu un atbilstošu instrumentāriju uzņēmuma atbalstam, " norādīja ministrs.

Valdības lēmuma pamatā bija "airBaltic" izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt būtiskus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.

Vienlaikus Linkaits iepriekš norādīja, ka EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu "airBaltic"," teica ministrs. Latvijai plāns EK ir jāiesniedz pēc gada.

Lidsabiedrības mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums "Aircraft Leasing 1" pamatkapitāla palielināšanā nolēmis nepiedalīties.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018. gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Aviokompānija prognozē, ka šogad tās apgrozījums būs mazāks nekā 200 miljoni eiro.