Covid-19: Valsts atbalstu varēs saņemt arī krīzes skartās mežsaimniecības un cūkkopji  (26)

Jaunie noteikumi ļaus sniegt finansiālu atbalstu atzītām mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām saistībā ar Covid-19 izplatības ietekmi uz tautsaimniecību.

Ņemot vērā pasaules valstu ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības draudu dēļ, ir nozīmīgi krities pieprasījums pēc kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem. Latvijas meža nozare eksportē ap 80 % saražotās produkcijas, tāpēc īpaši izjūtama eksporta iespēju ietekme uz saimniecisko darbību. Krīzes ietekmē ir krasi samazinājusies kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā. Šī situācija ietekmē mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuru pastāvēšana ir tieši atkarīga no kokmateriālu aprites apjoma, norādīja ZM pārstāve Rudzīte.

Noteikumi paredz atzītām mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām vienreizēju valsts atbalstu tiešo dotāciju veidā administratīvo izdevumu segšanai, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas kapacitāti, uzsvēra ministrijā.

Kopējā atbalsta summa pasākumā sasniedz 114 000 eiro.

Tāpat atbalstu varēs saņemt arī lauksaimnieki cūkkopības sektorā, ja ražotāju kopējie ieņēmumi nozarē 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam ir par pieciem vai vairāk procentiem zemāki nekā attiecīgajā laikposmā 2019. gadā, informēja Rudzīte.

Pašlaik situācija cūkgaļas tirgū nav stabila un patlaban, pēc neliela uzlabojumu perioda jūnijā, atkal pasliktinās. Nozares operatīvā informācija liecina, ka ES tirgū strauji veidojas pārprodukcija gan eksporta samazināšanās ietekmē, gan tādēļ, ka daudzviet dalībvalstīs Covid-19 izplatība ir mazinājusi kautuvju jaudu, skaidroja ministrijā. Šie apstākļi pastiprina cūkgaļas tirgus situācijas neskaidrību tuvākajam laikam.

ZM veiktie aprēķini par cūkauddzētāju ieņēmumiem liecina, ka 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam ražotāju ieņēmumi bijuši par 11,2 % mazāki, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2019. gadā. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka arī cūkaudzēšanas sektorā ražotājiem ir pieejams atbalsts ienākumu stabilizēšanai, uzlabojot saimniecību likviditāti un finanšu līdzekļu pietiekamību.

Situācija arī liellopu audzēšanas sektorā nav stabila, jo tas ir ļoti atkarīgs no dzīvu liellopu eksporta. Latvija eksportē 34 % dzīvu liellopu no kopējā saražotā liellopu gaļas apjoma.

Galvenās eksporta valstis ir ne tikai Lietuva (29% no kopējā dzīvu liellopu eksporta apjoma) un Polija (18%), bet arī citas ES dalībvalstis un trešās valstis, tostarp Turcija (16%). Turklāt, balstoties uz datiem par dzīvo liellopu eksportu kopš 2016. gada, var novērot dzīvu liellopu eksporta pieauguma tendenci rudens mēnešos, kad lopu audzētāji realizē savu produkciju, bet eksportu pašlaik galvenokārt apgrūtina ceļošanas ierobežojumi, ko īsteno valstis saistībā ar Covid-19 izplatību. Tas atstāj nozīmīgu ietekmi uz nozares eksportu, un turpmāks cenu samazinājums rada lielus zaudējumus uzņēmējiem, uzsvēra ZM pārstāve.

Tādēļ liellopu audzēšanas sektoram tiek paredzēts atbalsts ienākumu stabilizēšanai arī par 2020. gada laika posmu no jūlija līdz septembrim, ja lauksaimnieku ieņēmumu samazinājums būs sasniedzis piecus procentus vai vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu vidēji iepriekšējos trijos gados, norādīja ministrijā.

Kaut arī ārkārtas stāvoklis valstī saistībā ar Covid-19 izplatību ir atcelts, tomēr atsevišķi ierobežojumi aizvien ir saglabāti vai ieviesti no jauna. Līdzīga situācija ir arī vērojama lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu galvenajos eksporta tirgos, kur pieprasījums pēc pārtikas un lauksaimniecības precēm izteikti nepieaug, saglabājoties vai ieviešot jaunus pasākumus pandēmijas ierobežošanai. Tādēļ ir precizēts atbalsta piešķiršanas periods par krājuma pieaugumu un neto apgrozījuma samazinājumu, to pagarinot par trim mēnešiem – jūliju, augustu un septembri un saglabājot līdzšinējos atbalsta piešķiršanas kritērijus.

Uzņēmumi iesniegumu atbalstam par krājumu izmaksu pieaugumu vai apgrozījumu samazinājumu jūlijā, augustā un septembrī var iesniegt līdz 30. oktobrim, savukārt avansa pieprasījumu – līdz 31. augustam, informēja ministrijā.