Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, uzsver Zorgenfreija  (9)

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Viņa piebilda, ka alternatīvo nodokļu režīmu izmantošana nedrīkst būt konkurētspējas priekšrocība, kā arī iedzīvotājiem, kas strādā šajos režīmos, būtu jābūt sociāli aizsargātākiem.

Zorgenfreija norādīja, ka nodokļu reformai būtu jākoncentrējas uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, jo darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši augsts, īpaši zemajām algām.

"Piedāvājums par neapliekamā minimuma celšanu ir veids, kā nodokļu sistēmā virzīties arī uz lielāku progresivitāti, tas teorētiski var kalpot kā nevienlīdzības mazināšanas pasākums. Patiesībā gan zināms, ka tālāka diferencētā minimuma palielināšana pati par sevi mazo algu saņēmējiem dzīvi būtiski neuzlabo. Īpaši, ja uz mazo algu saņēmējiem attiecas arī atvieglojumi par apgādājamiem. Ja šo atbalstu iedzīvotāji ar zemākiem ieņēmumiem nevar pilnībā izmantot, tad arī mērķis nav sasniegts. Latvijas Bankas piedāvājums samazināt sociālo iemaksu likmi noteikti ir viena no iespējām risināt tieši zemo algu problēmu, jo ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu zemo algu pusē vairs īpaši daudz nevar palīdzēt. Protams, tas uzreiz rada jautājumu, kā risināt sociālā budžeta ieņēmumu iztrūkumu, jo sociālajam budžetam ir izdevumi, ko šie ieņēmumi finansē. Līdz ar to ir jāmeklē risinājumi no citiem budžeta ieņēmumiem," teica Zorgenfreija.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvijā kopējie nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir zemi, salīdzinot ar citām valstīm, līdz ar to Latvija nevar nodrošināt pienācīgus valsts pakalpojumus un sociālo aizsardzību. "Nebūtu vēlams šos ieņēmumus vēl vairāk pazemināt. Kur atrast šos līdzekļus? Droši vien viena no iespējām ir spēles noteikumu vienādošana attiecībā uz speciālajiem nodokļu režīmiem. Tas gan palielinātu budžeta ieņēmumus, gan palielinātu sociālo aizsardzību attiecīgajos nodokļu režīmos strādājošajiem," teica "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā.

Viņa piebilda, ka no ekonomikas teorijas viedokļa vismazāk ilgtermiņa izaugsmi kropļojoši ir nekustamā īpašuma nodokļi, patēriņa nodokļi, kā arī ar vidi saistītie nodokļi. "Tie ir tie nodokļi, uz kuriem varam skatīties, bet, protams, viss ir politisko debašu jautājums," piebilda ekonomiste.