Katram ceturtajam nav uzkrājumu nebaltai dienai, liecina aptauja  (4)

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75% aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums. Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67%) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10% no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk.

Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74% iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves. Tiesa, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir kūtrākie krājēji: Lietuvā 77% iedzīvotāju ir izveidoti uzkrājumi, bet Igaunijā – 82%.

Saskaņā ar aptaujas datiem lielākoties uzkrātos līdzekļus aptaujātie glabā bankas kontā (46%) vai skaidrā naudā (24%), kas vajadzības gadījumā ir ātri, ērti pieejami un izmantojami. Savukārt ilgāka termiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielai Latvijas sabiedrības daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi 3. pensiju līmenī (16%), termiņdepozīts bankā (1%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9%).

Kā atzīmē "Swedbank", kopš 2011. gada teju visās pozīcijās krājēju skaits trīskāršojies, kas norāda uz lielāku sabiedrības informētību, izpratni un arīdzan gatavību plānot savas finanses arī ilgtermiņā.

"Protams, lai Latvijā iedzīvinātu krāšanas kultūru, ir vēl gana daudz darāmā, tomēr atzinīgi vērtējams jau noietais ceļa posms un fakts, ka iedzīvotāju, kuriem nav nekādu finanšu rezervju, kļūst arvien mazāk un sabiedrībā valda pārliecība par uzkrājumu veidošanas būtisko lomu jebkura indivīda finanšu ikdienā," aptaujas rezultātus komentēja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā liecina aptaujas dati, gan bankas kontos (52%), gan skaidrā naudā (56%) uzkrātā summa lielākoties nepārsniedz 1000 eiro. Tomēr, kā norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte, pozitīvi ir tas, ka uzkrājumu apmērs laika gaitā ir audzis. Tā, piemēram, 2016. gadā uzkrājumi šādā apmērā bija vairumam krājēju – 77 % to, kuri veica uzkrājumus bankas kontos, un 94 %, kas deva priekšroku krāt skaidrā naudā. Tas nozīmē, ka pēdējo četru gadu laikā krietni pieaudzis to krājēju īpatsvars, kuri izveidojuši uzkrājumu summas virs 1000 eiro.

"Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014. gada Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās – 43% regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr trešdaļa jeb 34% izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri. Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas apmērs nepārsniedz 5% no ienākumiem," klāstīja Kropa.

Kopumā uzkrājumos novirzītais naudas apjoms aizvien turpina pieaugt – pēdējo četru gadu laikā dubultojies to krājēju skaits, kas var atļauties finanšu rezerves veidošanai atlicināt 10–15% no saviem ienākumiem, un pat trīskāršojies to skaits, kuri ik mēnesi uzkrāj vairāk par 15%.