Tirdzniecībā esam jau pirmspandēmijas līmenī, vērtē ekonomisti  (51)

"Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, piebilstot, ka tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs. Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. "SEB bankas" aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību. Dati parāda, ka izaugsmi veicinājusi pielāgošanās jaunajiem apstākļiem laika pavadīšanai mājā, iegādājoties un atjaunojot elektroierīču krājumus. Bet akcentu maiņa izklaidē un atpūtā ir likusi iegādāties atpūtas un izklaides ekipējumu. Tāpat medicīnisko preču iegādes pieaugums norāda uz centieniem stiprināt veselību.

"Šī gada janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums par 1% pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda rādītāju," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

""Swedbank" karšu dati un aptaujas par iedzīvotāju un mazumtirgotāju noskaņojumu rāda uz nelielu izaugsmi mazumtirdzniecībā nākamajos mēnešos. "Swedbank" karšu pirkumu apgrozījums, kas iekļauj ne tikai iepirkšanos pie mazumtirgotājiem, bet arī pakalpojumus, augusta pirmajās divās nedēļās auga nedaudz straujāk nekā jūnijā un bija par aptuveni 9% lielāks nekā pērn. Bankomātos izņemtās naudas apgrozījums gan turpināja sarukt, bet kritums kļuva mazāks," atzīmē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Līdz ar to Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula rezumē, ka mazumtirdzniecība varētu būt starp tām nozarēm, kas izrādīsies relatīvi mazāk cietušas Covid-19 ietekmē, tomēr iepriekšējo mēnešu straujajam kāpumam jūlijā sekojis neliels atslābums. Lai gan iekšzemē sociālie ierobežojumi pēdējā laikā tika pakāpeniski mīkstināti, atsevišķās citās valstīs tie lokāli tika noteikti no jauna. To, ka pandēmijas globālās attīstības nelabvēlīgais fons liek saglabāt piesardzību, nedaudz iezīmē Eiropas Komisijas publicētā nozares uzņēmēju noskaņojuma rādītāja pārmaiņas augustā: noskaņojums kopumā uzlabojies, taču galvenokārt uz pēdējo mēnešu aktivitātes vērtējuma rēķina. Tikmēr tuvāko mēnešu aktivitātes gaidas kļuvušas nedaudz pesimistiskākas nekā jūlijā.

Mazumtirdzniecības nozarei, šķiet, ir izdevies diezgan īsā laikā atgūties no koronakrīzes trieciena, jau jūnijā pārdošanas apjomiem pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni un arī jūlijā uzrādot labāku sniegumu nekā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju apgrozījums jūlijā palielinājās par 3.8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Lielākajā daļā mazumtirdzniecības segmentu tika uzrādīts labāks rezultāts nekā pērn. Tomēr, salīdzinot ar jūniju un ņemot vērā sezonalitāti, jūlijā pārdošanas apjomi nozarē nedaudz saruka (-0,9%).

Mēneša laikā bija vērojams kritums pārtikas tirdzniecības vietās (-2,2%). Tas, iespējams, saistīts ar to, ka, ierobežojumiem mazinoties un vīrusa izplatībai saglabājoties salīdzinoši zemai, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja ārpus mājas un biežāk devās uz kafejnīcām un restorāniem. Auto degvielas pārdošanas apjomi samazinājās par 0,5%. Citu nepārtikas preču tirdzniecības vietās pārdošana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Maijā un jūnijā pārdošanas apjomu kāpumu daļēji sekmēja pirkumi, ko iedzīvotāji iepriekš, paliekot vairāk mājās, bija atlikuši. Izskatās, ka jūlijā šis pieprasījumu palielinošais efekts jau bija vājinājies. Tas īpaši izteikti bija vērojams apģērbu un apavu tirgotāju pārdošanas apjomos, kas maijā un jūnijā auga par 40-70%, jūnijā jau pārsniedzot iepriekšējā gada sniegumu, bet jūlijā atkal saruka zem pērnā gada līmeņa. Kritumu apģērbu tirdzniecībā mēneša laikā kompensēja kāpums informāciju un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecības vietās, mazumtirdzniecībā stendos un tirgos, kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā. Cilvēkiem retāk ceļojot ārpus valsts robežām, joprojām turpināja augt kultūrai un atpūtai paredzēto preču pārdošana.

"Swedbank" karšu dati un aptaujas par iedzīvotāju un mazumtirgotāju noskaņojumu rāda uz nelielu izaugsmi mazumtirdzniecībā nākamajos mēnešos. "Swedbank" karšu pirkumu apgrozījums, kas iekļauj ne tikai iepirkšanos pie mazumtirgotājiem, bet arī pakalpojumus, augusta pirmajās divās nedēļās auga nedaudz straujāk nekā jūnijā un bija par aptuveni 9% lielāks nekā pērn. Bankomātos izņemtās naudas apgrozījums gan turpināja sarukt, bet kritums kļuva mazāks. Lai gan mājsaimniecību noskaņojuma rādītājs augustā joprojām atpalika no pirms krīzes laika, tas sasniedza augstāko rādītāju kopš koronakrīzes sākuma Latvijā. Uzlabojums salīdzinājumā ar aprīli bija vērojams gan mājsaimniecību plānos veikt lielus pirkumus, gan nākamo 12 mēnešu finanšu un ekonomikas situācijas vērtējumā. Arī mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojumā bija vērojamas pozitīvas tendences – augustā tas turpināja uzlaboties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Šobrīd noskaņojums nozarē, neskaitot automobiļu un motociklu tirdzniecību, ir pie ilgtermiņa vidējās vērtības. Tas liecina, ka mazumtirdzniecībā pamazām atgriezīsies "vecie" jeb "normālie" laiki ar tendenci pārdošanas apjomiem lēnām kāpt. Izmaiņas tendencēs gan var ieviest jauni pavērsieni koronavīrusa izplatībā, kas joprojām ir risks, ar ko nozarei jārēķinās.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4%, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs. Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību. Dati parāda, ka izaugsmi veicinājusi pielāgošanās jaunajiem apstākļiem laika pavadīšanai mājā, iegādājoties un atjaunojot elektroierīču krājumus. Bet akcentu maiņa izklaidē un atpūtā ir likusi iegādāties atpūtas un izklaides ekipējumu. Tāpat medicīnisko preču iegādes pieaugums norāda uz centieniem stiprināt veselību.

Nav brīnums, ka mazumtirdzniecības noskaņojums augustā jau ir izspraucies no negatīvās teritorijas un uzrāda 1,8 punktus, kamēr citiem sektoriem līdz tam vēl patālu. Patērētāju noskaņojums augustā arī ir piedzīvojis lēcienu līdz -12,8. Tomēr līdz pozitīvam noskaņojumam vēl ir ļoti tālu, jo pozitīvs patērētāju noskaņojums ir salīdzinoši reta parādība. Pēdējo reizi un visilgāk tas bija vien laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam. Mazumtirdzniecībā kāpums turpināsies, kaut tempi varētu nedaudz pierimt. Daudz kas būs atkarīgs no mājsaimniecību noskaņojuma rudens un ziemas mēnešos un no tā, vai spēsim izvairīties no ierobežojumu atjaunošanas.

Mazumtirdzniecība varētu būt starp tām nozarēm, kas izrādīsies relatīvi mazāk cietušas Covid-19 ietekmē, tomēr iepriekšējo mēnešu straujajam kāpumam jūlijā sekojis neliels atslābums. Lai gan iekšzemē sociālie ierobežojumi pēdējā laikā tika pakāpeniski mīkstināti, atsevišķās citās valstīs tie lokāli tika noteikti no jauna. To, ka pandēmijas globālās attīstības nelabvēlīgais fons liek saglabāt piesardzību, nedaudz iezīmē Eiropas Komisijas (EK) publicētā nozares uzņēmēju noskaņojuma rādītāja pārmaiņas augustā: noskaņojums kopumā uzlabojies, taču galvenokārt uz pēdējo mēnešu aktivitātes vērtējuma rēķina. Tikmēr tuvāko mēnešu aktivitātes gaidas kļuvušas nedaudz pesimistiskākas nekā jūlijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās sarucis par 0,9% mēneša laikā, gada pieaugumam sarūkot līdz 3,8% (izlīdzināti dati). Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī – arī jūlijā iedzīvotāji saglabājuši paradumu iepirkties klātienē, attālinātās tirdzniecības apgrozījumam turpinot samazināties. Būtisks negatīvs pienesums mēneša pārmaiņām radies pārtikas tirdzniecības ietekmē: tās sarukumu jūlijā salīdzinājumā ar jūniju, iespējams, skaidro paplašinājušās pulcēšanās iespējas, kas mudināja iedzīvotājus izmantot iekšzemes tūrisma un ēdināšanas pakalpojumus tā vietā, lai gatavotu maltīti mājās, kas bija raksturīgi stingrāku ierobežojumu laikā.

Jūlijā ar jaunu sparu audzis to mazumtirgotāju apgrozījums, kuri nodarbojas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecību, un to varētu skaidrot ar pakāpenisku gatavošanos jaunajam mācību gadam vai attālinātajam darbam: pavasara mēnešos varēja iezīmēties esošā aprīkojuma nepilnības un trūkumi. Ja pastiprināsies attālinātā darba tendence un mājokļa pielāgošana šīm vajadzībām, tostarp lielāka mājokļa iegāde un aprīkošana, nākotnē tirdzniecība varētu aktivizēties arī ar mājokļa remontdarbiem un aprīkošanu saistītajās preču grupās. Tomēr jūlijā šajās preču grupās lielākoties saglabājās neliels samazinājums (izņemot preces, kas galvenokārt palīdz radīt mājokļa dizainu), un tuvākajos mēnešos vēl varētu dominēt tendence nogaidīt.

Mājsaimniecību noguldījumu dinamika pēc straujāka kāpuma aprīlī stabilizējusies, un līdz jūlijam neliecina par strauju tēriņu atsākšanu. Patērētāju noskaņojums EK augusta aptaujas datos turpinājis uzlaboties, tomēr saglabājas zems. Līdzīgi arī patērētāju vērtējums par iespējamiem lielākiem pirkumiem – mazāk pesimistisks nekā caurmērā kopš aprīļa, tomēr visai pesimistisks salīdzinājumā ar ilgtermiņa vidējo līmeni.

Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Tirdzniecībā Covid-19 izplatības riski noteikti ir mazāki nekā izklaides un citās pakalpojumu nozarēs, kuru darbība joprojām ir būtiski ierobežota. Piemēram, iedzīvotāju tēriņi avio biļetēm, izklaides pakalpojumiem un viesnīcām joprojām par vairāk nekā 30% atpaliek no iepriekšējā līmeņa, un cilvēki daļu savu patēriņa ir pārlikuši no pakalpojumiem uz precēm. Atjaunojoties pakalpojumu nozaru pilnvērtīgai darbībai, patēriņš, visticamāk, atkal pārvirzīsies pakalpojumu virzienā.

Situācija tirdzniecībā šobrīd noteikti ir ievērojama labāka nekā ekonomikā kopumā, un mazumtirdzniecībā Latvijā šogad, visticamāk, būs pat neliels pieaugums. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ IKP kritums Latvijā šogad būs mazāks nekā gaidīts un varētu būt aptuveni 4-5% robežās. Tomēr šobrīd arvien vairāk parādās signāli, ka sākotnēji straujā atkopšanās fāze ekonomikā ir noslēgusies, un uzlabojumi kļūst gausāki. Bezdarbs joprojām pārsniedz 8%, algas kāpums ir sabremzējies, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji Eiropā augustā liecina par tikai mērenu ekonomikas atkopšanos mūsu galvenajos eksporta tirgos. Vienlaikus Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits Baltijas valstīs atkal ir sācis augt, un tas rada jaunus riskus gan tirdzniecībai, gan ekonomikas attīstībai kopumā.

Lai gan joprojām saglabājas ar Covid-19 pandēmiju saistītā nenoteiktība, mazumtirdzniecības nozarē otro mēnesi pēc kārtas saglabājas pozitīvas tendences. Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 4,4% lielāki nekā 2019. gada jūlijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Jūlijā turpināja pieaugt nepārtikas preču mazumtirdzniecība, nodrošinot lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījumā. Jūlijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,4%, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība un sporta preču un spēļu mazumtirdzniecība. Par 23% pieauga arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasifcētu jaunu preču mazumtirdzniecība. Tas lielā mērā norāda uz to, ka iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastajiem tēriņiem un daļa iegādājas arī tā saucamās luksusa preces.

Pieaugums saglabājās arī farmaceitisko un medicīnas preču kategorijā. Līdz ar ierobežojumu samazināšanu rīkot dažādus kultūras pasākumus, pieauga arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība. Nedaudz saruka tekstilizstrādājumu un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība, kā arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība. Saruka arī ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk pieauga mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos. Visās pārējās kategorijās bija vērojams sarukums, īpaši tirdzniecībā lietoto preču veikalos.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā bija par 2,6 % lielāks nekā iepriekšējā gada jūlijā. Cilvēki ir atgriezušies pie iepriekšējiem iepirkšanās paradumiem un apmeklē pārtikas veikalus tāpat kā agrāk.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām raksturojams kā svārstīgs. Jūlijā turpinājās degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums un tas bija par 7,8% augstāks nekā iepriekšējā gada jūlijā.

Šī gada janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums par 1% pārsniedza 2019. gada attiecīgā perioda rādītāju.

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences, turpmāko situāciju nozarē noteiks tas, cik veiksmīgi arī turpmāk izdosies ierobežot Covid-19 izplatību un vai sagaidāms jauns vīrusa uzliesmojums.