Enerģētikas jomā strādājoši ārvalstu investori brīdina par 350 miljonu eiro prasību pret Latvijas valsti  (23)

Vēstuli parakstījuši uzņēmumi "Fortum grupa", "Graanul Invest grupa", "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap Infrastruktūras fonds". Kopumā vēstuli parakstījušajiem ārvalstu investoriem Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Vēstules parakstītāji aicina atbildīgos lēmumu pieņēmējus būt saprātīgiem un ar lēmumiem attiecībā uz izmaiņām "Elektroenerģijas tirgus likumā" un AER nozarē neradīt sabiedrībai un valstij tiešus, nekavējošus zaudējumus un vēl lielākus zaudējumus ilgtermiņā, iesaistot valsti garās un dārgās tiesvedībās, kā arī ar lielu iespējamību - pārkāpuma procedūrā ar tai sekojošām iespējamām sankcijām par saistību neizpildi klimata mērķu jomā.

"Kā AER jomā ieguldījumus veikušie ārvalstu investori mēs jau iepriekš esam brīdinājuši Latvijas valsts augstākās amatpersonas, ka gadījumā, ja elektroenerģijas ražošanai no AER piešķirtā valsts atbalsta shēma tiktu atcelta vai būtiski grozīta, investoriem nebūs citas iespējas, kā celt prasības pret Latvijas valsti par zaudējumu atlīdzību," vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām.

Paegle norādīja, ka ārvalstu investoriem radies iespaids, ka pēc Eiropas Savienības (ES) tiesas sprieduma Nīderlandes apdrošināšanas kompānijas "Achmea" lietā Latvijas iestādes un amatpersonas ir pārliecinātas, ka jebkāda valsts atbildība par investīciju aizsardzību ir pilnībā atcelta. Iepriekš ES Tiesa "Achmea" lietā nolēma, ka ES ieguldītāja un ES dalībvalsts strīdu izšķiršana starptautiskās arbitrāžas tiesās ir pretrunā ES pamatlīgumiem.

"Mūsu tiesības griezties starptautiskajās šķīrējtiesās pret Latvijas valsti joprojām aizsargā Eiropas Enerģētikas Harta. Savu interešu aizsardzībai mēs kā Latvijas AER nozarē ieguldījumus veikušie ārvalstu investori varam būt spiesti celt šādas prasības pret Latvijas valsti, kas joprojām naudas izteiksmē pārsniegtu 350 miljonus eiro," brīdina investori. Paegle piebilda, ka kopējo visas nozares, tai skaitā vietējā kapitāla, uzņēmumu zaudējumu un prasību apmērs varētu sasniegt 900 miljonus eiro.

Vēstulē investori atgādina Latvijas apņemšanos veicināt enerģētisko neatkarību un kopējā enerģijas ražošanas portfelī līdz 2020. gadam sasniegt 40% no AER saražotas enerģijas. Vienlaikus vēstules autori norāda, ka Latvijas valsts šobrīd jau 12. reizi desmit gadu laikā maina sākotnējos noteikumus un joprojām plāno ieviest dažādus pasākumus valsts atbalsta enerģijas no AER ražošanas ierobežošanai.

"Tajā pašā laikā AS "Latvenergo", kas nav enerģijas no AER ražotājs, bet kam izmaksātās summas sastāda lielāko daļu no kopējā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sloga, par pirmo un otro termoelektrocentrāli avansā saņēma no valsts diskontētu samaksu par visu atlikušo tai pienākošos OIK maksājumu par enerģiju, kas tiek ražota no fosilās izejvielas - dabasgāzes - līdz 2028. gadam 454,4 miljonu eiro apmērā," teikts vēstulē.

Ārvalstu investoru ieskatā, šāda valsts rīcība vērtējama kā negodīga, nevienlīdzīga un pret citiem tirgus dalībniekiem diskriminējoša, draudot citiem komersantiem atbalstu pārtraukt nekavējoties un bez jebkādām kompensācijām un saprātīgiem pārejas mehānismiem, pretstatā valstij piederošajam dominējošam uzņēmumam.

"Kaut gan gada sākumā Latvijas parlaments jau atbalstījis izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, pie kuru īstenošanas valdības un nozaru līmenī joprojām turpinās darbs, politiķi sākuši populistiski virzīt jaunas izmaiņas šajā likumā. 5. martā Saeimā iesniegts jauns likumprojekts grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi atcelt valsts piešķirto atbalsta shēmu elektroenerģijas ražošanai no AER," pausts vēstulē.

Vēstules autori norāda, ka starptautiskajā vidē pieņemts, ka šādas ietekmes likumprojekti un lēmumi balstās uz pieredzējušu, profesionālu konsultantu padziļinātas izpētes un analīzes rezultātiem, bet neko tamlīdzīgu neatspoguļo minētā likumprojekta anotācija.

Ārvalstu investori uzsver, ka aizvadīto gadu laikā ir lēmuši par investīcijām savos enerģētikas projektos tikai tādēļ, ka ir pastāvējis pats atbalsta mehānisms - valsts apsolījums sniegt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas tirgus apstākļos nav rentabli, taču valstij vitāli nepieciešami, lai sasniegtu valsts noteiktos mērķus enerģētikā un vides aizsardzībā.

"Mēs neesam unikāli. Identiska situācija ir mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un arī citās ES dalībvalstīs, jo AER elektrostaciju tehnoloģiskā attīstība līdz šim nav ļāvusi tās veidot bez atbalsta. Obligātā iepirkuma noteiktais atbalsts ir palīdzējis īstenot gan privātu komersantu, gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību projektus," vēstulē valsts amatpersonām skaidro investori.

Vēstulē piebilsts, ka līdzšinējā Latvijas valsts pieeja ne tikai neveicina līdz 2020. gadam uzņemto saistību izpildi, bet arī ievērojami apdraud valsts saistību izpildi šajā jomā pret ES turpmākajos gados.

"Pieņemot jaunus grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, AER ražošanas nozare tiks likvidēta, kā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs liegta iespēja izmantot vietējos resursus un pelnīt no vietējo resursu izmantošanas, uz tā rēķina tiks palielināts energoresursu imports. Tās būs tūkstošiem iznīcinātas darba vietas Latvijas reģionos, daudzu ģimeņu aizbraukšana no valsts, neiekasēti nodokļi valsts budžetā un liela neskaidrība par tālāko nākotni," brīdina investori.

Jau ziņots, ka patlaban parlaments izskata partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas, pēc partijas pārstāvju teiktā, paredz atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb atbalsta virskompensācijas.

Likumprojekts izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā tika nodots 5. martā. Darbs pie likumprojekta otrā lasījuma varētu sākties ap rudeni.

Kā savulaik informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens, likumprojekts paredzot atteikties no OIK jeb virskompensācijām, kas nozīmē, ka no elektrības rēķiniem tiktu svītrota ailīte "obligātā iepirkumu komponente". Obligātais iepirkums arī turpmāk tikšot saglabāts, bet no ražotājiem elektroenerģija tiks iepirkta par biržas cenām, kas esot godīgi un taisnīgi pret visiem tirgus dalībniekiem un sabiedrību kopumā, skaidro politiķis.

Šāds solis sperts, ņemot vērā OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma secinājumus. Pēc Pucena vārdiem, šādā veidā nepieciešams pielikt punktu šim "komponentes" jautājumam vienreiz un uz visiem laikiem.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavasarī, kad šis likumprojekts tika izstrādāts, norādīja, ka tā laika ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) caur Saeimu virzītie grozījumi par OIK atcelšanu var radīt negatīvas sekas nodokļu maksātājiem un uzņēmumam "Latvenergo".

Premjers atgādināja, ka pirms gada ekonomikas ministrs informēja valdību par to, kas notiktu, ja OIK tiktu pēkšņi likvidēts. Nemiro tolaik ieteica neatcelt OIK, jo pastāv virkne risku, kas nodokļu maksātājiem radītu aptuveni miljardu eiro lielus zaudējumus, norādīja Kariņš.