Ekonomisti: 2. ceturksnī Latvijas IKP sarucis viskrasāk kopš deviņdesmitajiem gadiem  (28)

"Lai arī pie mums ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī Latvijas ekonomikas kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%. Ja salīdzina ar Igauniju, tad situāciju ziemeļu kaimiņos ir izvilkusi spēcīgā izaugsme būvniecības, IKT un finanšu nozarēs. Latvijā mikroskopisku pieaugumu šajā laikā ir spējusi uzrādīt valsts pārvalde un pārējā rūpniecība," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka operatīvie dati par divām galvenajām eksporta un iekšzemes pieprasījuma nozarēm – apstrādes rūpniecību un tirdzniecību liecina, ka situācija pie mums ir ļoti līdzīga vai pat labāka. Viens no iemesliem ir ekonomikas "vecās vainas", kuru ietekme bija redzama jau pirms pandēmijas. Turpinās krīze tranzītbiznesā, piemēram, ja Igaunijā transporta nozares negatīvā ietekme bija 0,5 procentpunkti, tad Latvijā tā ir divi procentpunkti.

Tomēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka īstermiņa ekonomikas rādītāji starp Baltijas valstīm būtiski neatšķiras. Piemēram, "Google" un "Apple" iedzīvotāju mobilitātes, maksājumu karšu apgrozījuma, mazumtirdzniecības un rūpniecības rādītāju dinamika kopš krīzes sākuma Latvijā ir bijusi ļoti līdzīga kā Lietuvā un Igaunijā. Tas liek domāt, ka relatīvi vājais Latvijas ekonomikas sniegums drīzāk ir saistīts ar problēmām tranzīta nozarē, lielu aviācijas nozari, atšķirīgiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, kā arī dažādām pieejām ekonomikas stimulēšanā. Turpmākajos ceturkšņos šīm atšķirībām vajadzētu mazināties, jo arī bezdarba pieaugums otrajā ceturksnī Latvijā bija identisks kā Lietuvā un Igaunijā.

"Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki," atzīmē "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Pašlaik pieejamie dati par jūliju un augustu, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji apstiprina, ka ekonomikas izaugsme no krīzes zemākā punkta ir visai spēcīgi atsākusies un trešajā un ceturtajā ceturksnī ekonomikas samazinājums gada griezumā būs būtiski mazāks nekā otrajā ceturksnī, lai gan dažas nozares, tostarp transports un tūrisms vēl atpaliks no iepriekšējā gada līmeņa. Savukārt nākamajā gadā kopumā jau gaidāma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, kas, pēc Finanšu ministrijas pašreizējām prognozēm, var sasniegt 5,1%.

"Kopumā situācija iezīmējas pozitīvāka, nekā skicējām prognožu versijas pavasarī, tomēr līksmei vēl nav pamata, jo atkārtota vīrusa uzliesmojuma iespējamība ir gana augsta. Jau tagad ir valstis, kurās šī cīņa kļūst arvien asāka, turklāt tās ir tepat blakus (tajā skaitā kaimiņvalsts Lietuva). Paliekot robežām atvērtām, tas brīdis, kad viļņošanās no blakus laivām (arī Viļņas) ielej kādu brangāku šļuku Latvijas laivā, ir drīzāk laika un spēka jautājums," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā," brīdina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.

Iepriekšējā sērijā jeb iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma publiskojumā pirms mēneša uzzinājām, ka Latvijas tautsaimniecība 2. ceturksnī ir sašaurinājusies samērā nozīmīgi (par 7,5% pret iepriekšējo ceturksni), bet vienlaikus uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona ne tik dramatiski. Šajā sērijā jeb IKP ražošanas un izlietojuma sastāvdaļu precizējumā – varam detalizētāk noskaidrot pārmaiņu "vaininiekus", kā arī konstatēt, ka kritums ir bijis mazāks, nekā iepriekš lēsts, proti, 6,5%.

Nojausma par "vaininiekiem" no dažādiem operatīvajiem datiem gan bija radusies jau iepriekš, saliekot kopā aktuālās ziņas un elementāru loģiku. Piemēram, ja reiz robežu šķērsošana ir ierobežota, tad neapšaubāmi tas kavē starptautiskos pārvadājumus, jo īpaši pasažieru plūsmu. Tā rezultātā šajā laikā ārvalstu tūristus sastapām daudz retāk.

Mazākā mērā zināms un vairāk minams bija tas, kā tūrisma nozari ietekmēs vietējo iedzīvotāju un tuvāko kaimiņu ceļojumi, jo, cik tad ilgi gulšņās dīvānā, izšūs krustdūrienā un remontēs terases? Arī pati novēroju, ka daudzos tūrisma objektos reģionos šovasar bija vērojama lielāka biežņa nekā uz Brīvības ielas. Tomēr lielajās konferenču zālēs, sporta arēnās un kultūras pasākumu vietās, kā arī viesnīcās noslodzes rādītāji bija sarukuši dramatiski, un kopumā pakalpojumu nozarēs pārsvarā bija gaidāma drūma aina.

No pakalpojumu nozarēm mazākā mērā cieta uz iekšējo patēriņu vērstās nozares – tirdzniecība (visticamāk, mazumtirdzniecības sektors), izglītība, veselības aprūpe, valsts pārvalde. Arī informācijas un komunikāciju pakalpojumiem kritums ir relatīvi neliels – šīs nozares darbība bija aktuāla attālināto procesu nodrošināšanā. Savukārt lielākais kritums, kā jau bija gaidāms, ir mākslā, kultūrā, izmitināšanā, transportā, kur tēriņi bija ierobežoti vai saruka mazākas pasažieru plūsmas dēļ.

Izlietojuma pusē atšķirībā no 1. ceturkšņa ne tik labs rezultāts bija lēšams investīcijām, bez jau iepriekš vērojamās kapitālpreču importa sarukuma dinamikas par kritumu vēstīja sliktāki būvniecības rezultāti 2. ceturksnī. 3. ceturksnis gan sola būvniecības izlaides pieaugumu, ko veicinās ES fondu finansējums un valdības atbalsts Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai. Kopumā investīcijas arī turpmāk stiprinās Covid-19 valdības pasākumi un nākamos gados vēl būs pieejams būtisks pienesums no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda (Next Generation EU), kas ļaus Latvijai un ES valstīm kopumā veicināt attīstību pēc krīzes postažas.

Privātais patēriņš 1. ceturksnī bija sarucis negaidīti strauji, turklāt krietni straujāk nekā iedzīvotāju ienākumi. Tas savukārt mudināja domāt, ka līdz ar uzkrājumu veidošanos un atlikto patēriņu 2. ceturksnis varētu rezultēties ar ne tik dziļu kritumu. Tomēr kritums ir izrādījies milzīgs: vairāk nekā par piekto daļu salīdzinājumā ar pērnā gada 2. ceturksni. Kritums bija neizbēgams, jo daļa no izdevumiem joprojām palika bez iespējas tos realizēt dzīvē – atliekot tālākus ceļojumus, masu kultūras un sporta pasākumus. Turklāt daudziem krietni samazinājās arī ienākumi, bet vismaz daļu no tiem varēja kompensēt ar valdības atbalsta pasākumiem, bezdarbnieku un dīkstāves pabalstiem. Tomēr šāds kritums šķiet pat pārāk liels, un mulsina tas, ka samazinājums bijis arī mājsaimniecību izdevumos par mājokli, galvenokārt ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, lai gan laikā, kad ierobežojumu dēļ liela daļa no iedzīvotājiem strādāja un mācījās attālināti no mājām, patēriņam drīzāk būtu bijis jāpalielinās.

Eksporta dinamikā iezīmējas līdzīgs stāsts kā nozaru struktūrā ar krietnu eksporta apjomu kritumu pakalpojumu sektorā un mazāku sarukumu preču sektorā. No ārējās tirdzniecības datiem arī redzams, ka strauji sarucis ar reeksportu vairāk saistīto preču grupu eksporta apjoms (piemēram, satiksmes līdzekļi).

Runājot par tautsaimniecības attīstību 3. ceturksnī, tad ir pamats gaidīt pozitīvākus rezultātus, ko nosaka gan Covid-19 dēļ radīto ierobežojumu mazināšana, gan kopumā pozitīvāks patērētāju un uzņēmēju skatījums uz nākotni. To ar kārtējo uzlabojumu apstiprina arī pirms dažām dienām publicētie augusta noskaņojuma rādītāji.

Kopumā situācija iezīmējas pozitīvāka, nekā skicējām prognožu versijas pavasarī, tomēr līksmei vēl nav pamata, jo atkārtota vīrusa uzliesmojuma iespējamība ir gana augsta. Jau tagad ir valstis, kurās šī cīņa kļūst arvien asāka, turklāt tās ir tepat blakus (tajā skaitā kaimiņvalsts Lietuva). Paliekot robežām atvērtām, tas brīdis, kad viļņošanās no blakus laivām (arī Viļņas) ielej kādu brangāku šļuku Latvijas laivā, ir drīzāk laika un spēka jautājums. Jūra viļņojas viens. Jūra viļņojas divi? Tomēr arī šis scenārijs pasaulē, visticamāk, būs citādāks nekā pavasarī, ar mazākiem starpvalstu pārvietošanās ierobežojumiem un vairāk pretvīrusa līdzekļiem, kas pa šo laiku radīti. Ja nu atkal nākas domāt, kā ar ģimeni pavadīt savu brīvo laiku, tad var uzspēlēt spēli "Jūra bango".

IKP pārmaiņas 2. ceturksnī (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās, kalendāri izlīdzināti dati)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2. ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 8,9%. Pirmajā pusgadā IKP ir sarucis par 5,4 %. Lai arī Latvijā ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī tās kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%. Ja salīdzina ar Igauniju, tad situāciju ziemeļu kaimiņos ir izvilkusi spēcīgā izaugsme būvniecības, IKT un finanšu nozarēs. Latvijā mikroskopisku pieaugumu šajā laikā ir spējusi uzrādīt valsts pārvalde un pārējā rūpniecība. Kā bija gaidāms, smagāko triecienu piedzīvoja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (-63,4%), kā arī mākslas un izklaides (-46,3%) jomas. Seko transports un uzglabāšana (-26,6%). Tur situācija, visticamāk, turpinās pasliktināties, ja Baltkrievija īstenos draudus par savu kravu pārvirzīšanu uz Krievijas ostām. Pārējās nozarēs kritums ir zem 10% un kopumā citu lielu pārsteigumu nav, izņemot vājais IKT nozares veikums (-6,4%). Dziļāku iekritienu salīdzinājumā ar kaimiņiem noteikti ir veidojis mājsaimniecību patēriņa kritums par 20,9%. To ir veidojušu vairāki faktori, gan tas, ka mums tam ir nozīmīgāka loma ekonomikā, gan patēriņa iespēju sarukums, piesardzības palielināšanās, gan arī daudz skopāks valsts atbalsts. Piemēram, dīkstāves atbalsta apjoms Latvijā bija aptuveni piecas reizes mazāks nekā Igaunijā. Investīcijas šajā laikā ir kritušās par 6,1%. Turpmāk liels atspaids būs valsts atbalsta programmām. Taču mūsu aptaujas rāda, ka nenoteiktība pagaidām kritisku ietekmi uz investīciju plāniem nav atstājusi. Tādēļ situācija pamazām uzlabosies, ja uzņēmēji saredzēs savu preču noieta perspektīvas gan vietējā, gan eksporta tirgos. Eksportā, lai arī kritums (-12,5%), situācija bija mazāk kritiska, kā zīmēja iepriekšējo krīžu pieredze. Pasaules tirdzniecības apjomu kāpums jūnijā iezīmē atveseļošanās sākumu, bet tas, visticamāk, būs lēns un ieilgs. Saskaņā ar CPB Nīderlandes biroja datiem pasaules tirdzniecība jūnijā pieauga par 7,6%. Pasaules tirdzniecības apjomi joprojām bija aptuveni par 11% zemāki par pirmsvīrusa līmeni.

Kas turpmāk? Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītāju pieaugums augustā sasaucas ar citu aptauju un citu datu vēstījumu, ka atveseļošanās temps 3. ceturksnī nostiprinājās. Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa, un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums daudzās valstīs rada jaunus riskus. Kopš krituma aprīlī noskaņojums Baltijas valstīs ir spēcīgi atguvies. Latvijā ekonomiskais noskaņojums ir pakāpies līdz 91 punktam, Igaunijā – 84.4, bet Lietuvā līdz 94.5. Pasaulē indeksu atšķirības norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies. Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā "vieglā" atveseļošanās daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies, bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas, paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, ir samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Šis samazinājums ir par 0,9 procentpunktiem mazāks, nekā bija uzrādījis pirms mēneša publicētais IKP ātrais novērtējums.

Kopumā ekonomikas kritums otrajā ceturksnī ir bijis zemāks, nekā tika prognozēts Covid-19 krīzes sākumā, kad otrajā ceturksnī tika sagaidīts divciparu procentus mērāms IKP samazinājums, un arī 2020.gadā kopumā ekonomikas rādītāji var būt pozitīvāki, nekā tika prognozēts vasaras sākumā. Operatīvā informācija un konfidences rādītāji liecina, ka zemākais punkts ekonomikā ir bijis otrā ceturkšņa sākumā, bet no jūnija līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu ekonomiskā aktivitāte ir augusi, jūlijā un augustā tai turpinot palielināties.

Kā liecina CSP izvērstie dati par iekšzemes kopproduktu no izlietojuma puses, visbūtiskākā ietekme ekonomikas lejupslīdē otrajā ceturksnī bijusi privātā patēriņa kritumam par 20,9%, kamēr investīcijas pamatkapitālā samazinājušās pavisam mēreni – par 6,1%. Importam samazinoties straujāk nekā eksportam – attiecīgi par 15,3% un 12,5%, - ārējās tirdzniecības izmaiņu ietekmei bijis pozitīvs devums IKP dinamikā. Kopējo ekonomikas kritumu otrajā ceturksnī nedaudz mīkstinājis arī valdības patēriņa pieaugums par 1,7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni.

Skatoties no nozaru puses, ekonomikas kritumu otrajā ceturksnī visbūtiskāk ietekmējušas Covid-19 krīzes tieši skartās pakalpojumu nozares, tajā skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nozare ar 63,4% kritumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozare ar 46,3% kritumu un profesionālo un administratīvo pakalpojumu nozares ar 8,0% kritumu. Tomēr vislielākā loma ekonomikas lejupslīdē otrajā ceturksnī bijusi transporta nozarei, kuru vienlaikus ar Covid-19 krīzes rezultātā ierobežotajiem pasažieru pārvadājumiem skāris arī būtisks Krievijas kravu tranzīta apjoma kritums caur Latvijas ostām, nozarei kopumā sarūkot par 26,6%. Tāpat samazinājumus, lai gan mērenākus, piedzīvojušas arī apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozares, un nedaudz negaidīti samērā spēcīgs kritums bijis arī IKT pakalpojumu nozarē. Savukārt būvniecības nozarē, pārējās rūpniecības nozarēs, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā būtiskas izmaiņas nav notikušas un tās praktiski saglabājušas pagājušā gada līmeņus.

Vērtējot otrā ceturkšņa rezultātus, vēl jāatzīmē, ka ekonomikas kritums šajā krīzē bijis daudz mazāks nekā iepriekšējās globālās krīzes laikā, un ekonomikas atgūšanās ir notikusi nesalīdzināmi straujāk. Atšķirībā no iepriekšējās krīzes, Latvijas ekonomikas kritums Covid-19 laikā bijis arī būtiski mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un ES kopumā, ko noteikusi gan daudz sabalansētākā ekonomikas struktūra, gan iepriekšējo gadu piesardzīgā fiskālā politika, kas krīzes apstākļos nodrošināja Latvijai daudz labākas aizņemšanās un ekonomikas stimulēšanas iespējas. Vienlaikus ekonomikas kritums Latvijā otrajā ceturksnī gan bijis nedaudz lielāks nekā Baltijas kaimiņvalstīs Lietuva un Igaunijā, kur IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni samazinājies attiecīgi par 4,2% un 6,9%, kas daļēji saistīts ar transporta, īpaši tranzīta nozares līdz šim lielāko īpatsvaru Latvijas ekonomikā.

Pašlaik jau pieejamie dati par jūliju un augustu, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji apstiprina, ka ekonomikas izaugsme no krīzes zemākā punkta ir visai spēcīgi atsākusies un trešajā un ceturtajā ceturksnī ekonomikas samazinājums gada griezumā būs būtiski mazāks nekā otrajā ceturksnī, lai gan dažas nozares, tostarp transports un tūrisms vēl atpaliks no iepriekšējā gada līmeņa. Savukārt nākamajā gadā kopumā jau gaidāma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, kas, pēc Finanšu ministrijas pašreizējām prognozēm, var sasniegt 5,1%. Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pagājušā gada jūlija līmeni ir pārsniedzis par 3,8%, EK veidotais ESI konfidences indekss augustā ir paaugstinājies jau ceturto mēnesi pēc kārtas, gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, un reģistrēto bezdarbnieku skaits Nodarbinātības valsts aģentūrā augustā krities par 2785 cilvēkiem. Tomēr pēdējā mēneša laikā arī būtiski pieauguši ar koronavīrusa izplatību saistītie riski, vīrusa infekcijas gadījumiem strauji augot, īpaši Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijas kaimiņvalstīs, un sekmīga vīrusa ierobežošana arī turpmāk būs galvenais faktors, no kā būs atkarīga Latvijas ekonomikas attīstība tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā.

Stimulējoša fiskālā politika, efektīva Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošana, kā arī sabalansēta ekonomika attīstība pirms krīzes ir palīdzējusi mazināt Covid-19 krīzes radīto šoku Latvijas ekonomikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 8,9%, kas ir ievērojami mazāks ekonomiskās aktivitātes kritums nekā daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs. Piemēram, eirozonā kopumā IKP kritums otrajā ceturksnī pārsniedza 15%, taču vienlaikus Latvijas ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī ir bijis vājāks, kā Lietuvā un Igaunijā, kur IKP samazinājās par attiecīgi 4,2% un 6,9%.

Lai arī IKP kritums Latvijā otrajā ceturksnī ir lielāks nekā kaimiņos, tomēr īstermiņa ekonomikas rādītāji starp Baltijas valstīm būtiski neatšķiras. Piemēram, "Google" un "Apple" iedzīvotāju mobilitātes, maksājumu karšu apgrozījuma, mazumtirdzniecības un rūpniecības rādītāju dinamika kopš krīzes sākuma Latvijā ir bijusi ļoti līdzīga kā Lietuvā un Igaunijā. Tas liek domāt, ka relatīvi vājais Latvijas ekonomikas sniegums drīzāk ir saistīts ar problēmām tranzīta nozarē, lielu aviācijas nozari, atšķirīgiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, kā arī dažādām pieejām ekonomikas stimulēšanā. Domāju, ka turpmākajos ceturkšņos šīm atšķirībām vajadzētu mazināties, jo arī bezdarba pieaugums otrajā ceturksnī Latvijā bija identisks kā Lietuvā un Igaunijā.

IKP dati apliecina, ka Covid-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares. Otrajā ceturksnī visvairāk ir sarukusi viesnīcu un restorānu (-63,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), mākslas un izklaides (-46,3%), kā arī transporta pakalpojumu (-26,6%) izlaide. Domāju, ka atgriešanās pie iepriekšējā līmeņa šajās nozarēs būs iespējama vien tad, kad pret Covid-19 vīrusu būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana. Tikmēr pārējās nozarēs izlaides kritums nepārsniedza 10%, un īstermiņa dati liecina, ka aktivitāte tajās jau ir būtiski uzlabojusies.

Otrais ceturksnis noteikti bija šīs krīzes zemākais punkts, un ekonomiskā aktivitāte aprīlī, kā arī maijā bija būtiski zemāka nekā jūnija otrajā pusē. Tas nozīmē, ka trešajā ceturksnī Latvijas IKP rādītāju ievērojami uzlabosies, un gadā kopumā IKP kritums Latvijā varētu būt ap 4,5%. Īstermiņā iekšējais patēriņš un it īpaši tirdzniecība atkopjas ievērojami labāk nekā rūpniecība vai eksports, bet arī ārējos tirgos situācija stabilizējas. Taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta, un lielāko risku izaugsmei šobrīd noteikti rada iespējamais Covid-19 otrais vilnis, kura gadījumā būtu ļoti svarīgi domāt par mērķētākiem un ekonomikai mazāk kaitīgiem ierobežojumiem.

Tikmēr no budžeta viedokļa labāks nekā gaidīts ekonomikas sniegums rada jautājumus par to, cik daudz papildus vēl ir nepieciešams stimulēt ekonomikas izaugsmi. Manuprāt, tuvākajos gados ir risks gan pārlieku pārstimulēt ekonomiku, nevajadzīgi palielinot valsts parādu un karsējot būvniecības nozari, gan nepietiekoši atbalstīt izaugsmi, pārāk strauji mazinot deficītu. Tādēļ budžeta politikai būtu jābūt pēc iespējas elastīgākai, lai spētu reaģētu uz izmaiņām ekonomikā. Papildus valsts budžeta tēriņiem tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs būtiski ES atjaunošanas fonda līdzekļi un ir svarīgi šos līdzekļus saprātīgi investēt ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai.

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? "Swedbank" karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Eksports arī ievērojami cietis, taču te pārsteigumu nav. Pakalpojumu eksports un imports krities daudz straujāk, un arī atkopsies lēnāk nekā preču ārējā tirdzniecība. Nozaru pusē pakalpojuma eksportētāji ir transporta nozare un izmitināšanas pakalpojumi, kur atgūšanās būs ilga un ļoti pakāpeniska. Ar ārējiem tirgiem saistāmi lielākie riski un iespējamie kavēkļi atkopšanās stāstā. Ja vīrusa izplatības ierobežošanai mūsu tirdzniecības partnervalstu vadītājiem nāksies atkal būtiski ierobežot savu ekonomiku darbību, tad atlabšana arī preču eksporta pusē var ātri pārvērsties kritumā.

Lielākie zaudētāji no nozaru puses bijuši daudz pieminētie izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides pakalpojumi, kā arī transports. Mazāk cietusi būvniecība, izglītība, lauksaimniecība un nekustamais īpašums. Pat pievienotā vērtība veselības aprūpē kritusi, jo pandēmijas laikā plānveida veselības aprūpes pakalpojumi tika būtiski ierobežoti. Neliels kāpums vērots valsts pārvaldē un enerģētikā.

Kopumā IKP dati rāda, ka ekonomiku uz leju 2. ceturksnī ievērojami vilkusi tieši pakalpojumu puse. Lai labāk izprastu tendences ceturkšņa laikā, varam skatīties uz datiem par pakalpojumu nozaru apgrozījumu. Labā ziņa – dziļākais punkts pakalpojumu nozarēm kopumā, šķiet, bijis aprīlī un maijā. Jāpiebilst gan, ka mīnusi pret pagājušo gadu arī jūnijā saglabājušies visu privāto pakalpojuma nozaru apgrozījuma datos. Vistuvāk pagājušā gada līmenim ir apgrozījums IKT un profesionālajos pakalpojumos.

Vērts pieminēt, ka, ņemot vērā papildu informāciju par ceturksni, kas kļuvusi pieejama pēdējā mēneša laikā, CSP sarēķinājuši, ka kritums bijis mazāks, nekā ātrajā novērtējumā minēts. Kritums pret iepriekšējo ceturksni bijis 6,5% (nevis 7,5%) apmērā. Jāpateicas pārsvarā produktu nodokļiem, kas, izrādās, nav krituši tik strauji kā iepriekš aplēsts. Tas "pievelk" Latvijas ekonomikas sniegumu nedaudz tuvāk klāt lietuviešiem un igauņiem, kur tautsaimniecības sarukums 2. ceturksnī bijis attiecīgi 5,5% un 5,6% apmērā pret iepriekšējo ceturksni.

Pēc ievērojamā krituma otrajā ceturksnī un straujā atlēciena trešā ceturkšņa sākumā, tālāko attīstību nomāks vīrusa klātesamība. Lai gan daudzējādā ziņā "bilde" nav tik miglaina, turpinām dzīvot paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Kopumā, ņemot vērā pēdējo mēnešu rezultātus, "Swedbank" prognoze par ekonomikas attīstību kļuvusi mazāk pesimistiska. Augustā publicētajā apskatā prognozējam, ka ekonomika saruks par 5% šogad, un atkopsies nākamajā un aiznākamajā gadā, augot attiecīgi par 4.2% un 3.3%. Riski gan saglabājas augsti, un ietver ne tikai vīrusa izplatību, bet arī, piemēram, ģeopolitisko risku aktualizēšanos un "Brexit" (ne)vienošanos, kas var nozīmēt pesimisma pieaugumu ekonomikā.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni IKP samazinājās par 6,5%, savukārt gada griezumā saruka par 8,9 %. Tātad ekonomikas kopaina ir nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar pirms mēneša sniegto sākotnējo vērtējumu, kas IKP kritumu pret 1. ceturksni mērīja 7,5% apmērā. Taču 2. ceturksnī ekonomika vienalga piedzīvoja lielāko kritumu ceturkšņa griezumā kopš deviņdesmitajiem gadiem. Gada griezumā mērot, IKP samazināšanās 2008.-2009. gada krīzē bija vēl daudz krasāka.

Šobrīd jeb 3. ceturksnī ekonomika strauji aug, iespējams, ka jau pēc diviem mēnešiem statistiķi ziņos par visu laiku lielāko IKP kāpumu pret iepriekšējo ceturksni. Savukārt 4. ceturksnis var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra. Straujā Covid-19 statistikas pasliktināšanās Eiropā jau liek novīt tūrisma nozares atkopšanās asniem, ir iespējama negatīva ietekme uz preču eksportu. Negaidīti strauji gūtie panākumi vakcīnu attīstībā ļauj cerēt, ka nākamais gads pasaules ekonomikā ļoti atšķirsies no 2020. gada, bet Latvijas ekonomika varētu pieaugt apmēram tik, cik šogad varētu sarukt jeb apmēram par 5%.

Šobrīd lasām par ekonomikas kritumu brīdī, kad notiek izaugsme. Gada beigās var būt drīzāk otrādi, jo nav pārliecība, ka 4. ceturksnī kāpums turpināsies. Iespējams, būs stagnācija vai pat neliela slīdēšana atpakaļ. Taču pirmā viļņa krituma dziļumos mēs neatgriezīsimies. Epidēmijas pirmais vilnis parādīja, ka Latvijas rūpniecībai vīrusa tūlītējā ietekme ir tikai mēreni kaitīga, bet ilglaicīgā ietekme varētu būt pat labvēlīga. Valsts ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, līdz ar to arī patēriņa nozarēm, ja vien tās neapdraud iespējama pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšana, arī nebūtu daudz jāuztraucas.

Latvijas IKP kritums 2. ceturksnī bija lielākais Baltijas valstu starpā – Igaunijas IKP 2. ceturksnī gada griezumā samazinājās par 6,9%, bet Lietuvas par 4,2%. Operatīvie dati par divām galvenajām eksporta un iekšzemes pieprasījuma nozarēm – apstrādes rūpniecību un tirdzniecību liecināja, ka situācija pie mums ir ļoti līdzīga vai pat labāka. Viens no iemesliem ir ekonomikas "vecās vainas", kuru ietekme bija redzama jau pirms pandēmijas. Turpinās krīze tranzītbiznesā, piemēram, ja Igaunijā transporta nozares negatīvā ietekme bija 0,5 procentpunkti, tad Latvijā tā ir divi procentpunkti. Transports 2. ceturksnī piedzīvoja dziļāko kritumu starp lielajām nozarēm, pievienotajai vērtība sarūkot par 26,6%. Vēl redzama finanšu nozares "remonta" atbalss makro datos, nozares pievienotajai vērtība gada laikā samazinoties par 9,9%. Grūtāk ir saprast, kāpēc informācijas un sakaru nozares devums Latvijas izaugsmē bija negatīvs, kaut arī programmēšanas pakalpojumu eksportu krīze daudz neietekmēja, bet sakaru pakalpojumu lietošana šajā laikā strauji pieauga. Kopēja visām Baltijas valstīm ir dziļa krīze tūrismā. Latvijas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare 2. ceturksnī gada griezumā saruka par 63,4%, kas ir vēl viens visu laiku antirekords, kam var sekot pieaugums nākamgad šajā laikā, kas pie veiksmīgas apstākļu sakritības var sasniegt pat trīsciparu skaitli. Šo laikmetu ekonomisti vēl atcerēsies ļoti, ļoti ilgi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2.ceturksnī, kas bija Covid-19 krīzes līdz šim smagākie mēneši, IKP saruka par 8,9% salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni. Kopumā šogad 1. pusgadā IKP bija par 5,4% mazāks nekā pirms gada.

Šogad 2. ceturksnī būtiski samazinājās mājsaimniecību patēriņš – tas bija par 20,9% mazāks nekā pirms gada, ko ietekmēja Covid-19 krīzes izraisītais bezdarba pieaugums un ienākumu kritums.

Covid-19 ierobežojumi Latvijas eksporta tirgos un kavējumi izejvielu piegāžu ķēdēs 2. ceturksnī ir ietekmējuši preču un pakalpojumu eksportu, kas bija par 12,5% mazāks nekā pirms gada. Mērenāk saruka preču eksporta apjomi (par 4%), savukārt pakalpojumu eksports 2. ceturksnī bija par 31,2% mazāks nekā pirms gada. To pamatā noteica būtisks tūrisma un transporta pakalpojumu eksporta kritums.

2. ceturksnī salīdzinoši mērenāks samazinājums bija vērojams investīcijās. Bruto pamatkapitāla veidošanas apjomi saruka par 6,1%, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni. Ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs samazinājās par 0,6%, mašīnās un iekārtās – par 12,6 %, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos saruka par 9,2%.

Valdības patēriņš 2. ceturksnī bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, ko pamatā noteica valdības īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai.

Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi praktiski visas nozares. Visbūtiskākais apjomu samazinājums 2.c eturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kur kritums gada griezumā bija attiecīgi 63,4% un 46,3%. To noteica ieviestie stingrie pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai.

Martā ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus kā rezultātā 2. ceturksnī kritums transporta nozarē sasniedza 26,6%. Vērā ņemams apjomu samazinājums 2. ceturksnī bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs

Kritums 2. ceturksnī bija vērojams arī apstrādes rūpniecībā (par 6,9%). Lai arī ceturksnī kopumā apjomu samazinājums bija vērojams vairumā apakšnozaru, tomēr mēnešu griezuma dati vieš optimismu. Piemēram, atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences un arī kopumā apstrādes rūpniecībā bija vērojama izaugsme.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras un, būtiski nepasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, ekonomikas kritums šogad kopumā varētu būt 4-5% robežās. Taču joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Vīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug un līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā.