Šā gada 2. ceturksnī Latvijas ekonomika piedzīvoja lielāko kritumu ceturkšņa griezumā kopš deviņdesmitajiem gadiem, lai arī gada griezumā mērot, IKP samazināšanās 2008.-2009. gada krīzē bija daudz krasāka. Tomēr šobrīd – 3. ceturksnī mūsu valsts ekonomika jau aug. Līdz ar to secināms, ka otrais ceturksnis bija šīs krīzes zemākais punkts, vērtē ekonomisti. Jāatgādina, ka šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kopumā pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4%. Neskatoties uz to, ka krasākais samazinājums jau ir aiz muguras, nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta, un lielāko risku izaugsmei šobrīd rada iespējamais Covid-19 otrais vilnis.
"Lai arī pie mums ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī Latvijas ekonomikas kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%. Ja salīdzina ar Igauniju, tad situāciju ziemeļu kaimiņos ir izvilkusi spēcīgā izaugsme būvniecības, IKT un finanšu nozarēs. Latvijā mikroskopisku pieaugumu šajā laikā ir spējusi uzrādīt valsts pārvalde un pārējā rūpniecība," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka operatīvie dati par divām galvenajām eksporta un iekšzemes pieprasījuma nozarēm – apstrādes rūpniecību un tirdzniecību liecina, ka situācija pie mums ir ļoti līdzīga vai pat labāka. Viens no iemesliem ir ekonomikas "vecās vainas", kuru ietekme bija redzama jau pirms pandēmijas. Turpinās krīze tranzītbiznesā, piemēram, ja Igaunijā transporta nozares negatīvā ietekme bija 0,5 procentpunkti, tad Latvijā tā ir divi procentpunkti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
