Ekonomisti skaidro: kā ārkārtējās situācijas laikā vidējā darba samaksa varējusi augt  (57)

"Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tai skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmes un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1,5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Var secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundas, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda "maciņā" tomēr samazinājās.

"Raugoties nozaru griezumā, situācija, kā to varēja gaidīt krīzes sākumā, bijusi ļoti nevienmērīga. Kamēr daļā nozaru atalgojuma pieaugums turpinājies, Covid-19 ierobežojošie pasākumi, kas ierobežoja vairāku nozaru darbību, kā arī mazāks pieprasījums, patērētājiem esot piesardzīgiem savos tēriņos, noteica darba samaksas samazināšanos citās nozarēs," teic Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale. Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī – lielākais atalgojuma kritums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kuru jau sākotnēji skāra būtiski ierobežojumi. Tāpat darba samaksa samazinājusies arī tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla un izklaide. Negatīvi ietekmētas arī uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kuras ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.

"Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas. Dati rāda, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumus ir tikai nedaudz sabremzējis. Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

2. ceturksnī vidējā darba samaksa gada laikā pieauga par 3,9%, bet ceturkšņa laikā par 1,6%. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro. Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas. Dati rāda, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumus ir tikai nedaudz sabremzējis. Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%. Izteiktāko samazinājumu izjuta izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (-16,5%) un transportā un uzglabāšanā (-5,1%) strādājošie. Niecīgu kritumu piedzīvoja arī nekustamā īpašuma (1,5%) un izklaides sfēru (-1%) darbinieki. Pārējās nozarēs izmaiņas bija pozitīvas, kaut pa nozarēm tās ir atšķirīgas, jo katra ierobežojumus izjuta atšķirīgi. Daudzās nozarēs darbs ritēja bez būtiskām izmaiņām.

Šī ir pozitīva ziņa patēriņam, bet ne pārāk darba devējiem, kam šis varētu būt bijis ļoti īss laika posms, kurā darba samaksas spiediens nedaudz atslāba. Šogad tas saglabāsies zem iepriekšējos gados uzrādītā 7-8% tempa, ko diktēs paaugstināta nenoteiktība. Tā pieturēs darbinieku ambīcijas un darba devēju vēlmi kāpināt izmaksas. "SEB bankas" augustā veiktā MVU aptauja rāda, ka 13% uzņēmēju plāno algas samazināt un tikai 1% izsakās par labu darba samaksas palielināšanai. Taču darbinieku iztrūkums un ekonomikas atgūšanās nākamgad varētu atkal audzēt spiedienu celt algas. To veicinās ar negurstošais pieprasījums pēc augstākām algām sabiedriskajā sektorā.

Jaunākie atalgojuma dati liecina, ka Covid-19 vīruss negatīvi ietekmējis iedzīvotāju ienākumus jau plašākā iedzīvotāju grupā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šī gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa palielinājusies par 3,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lai gan ekonomikā kopumā dati neuzrāda atalgojuma kritumu, kāpums bijis pieticīgākais kopš 2016. gada.

Raugoties nozaru griezumā, situācija, kā to varēja gaidīt krīzes sākumā, bijusi ļoti nevienmērīga. Kamēr daļā nozaru atalgojuma pieaugums turpinājies, Covid-19 ierobežojošie pasākumi, kas ierobežoja vairāku nozaru darbību, kā arī mazāks pieprasījums, patērētājiem esot piesardzīgiem savos tēriņos, noteica darba samaksas samazināšanos citās nozarēs.

Līdzīgi kā pirmajā ceturksnī – lielākais atalgojuma kritums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kuru jau sākotnēji skāra būtiski ierobežojumi. Tāpat darba samaksa samazinājusies arī tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī māksla un izklaide. Negatīvi ietekmētas arī uz eksportu orientētās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kuras ir atkarīgas no ekonomiskās situācijas Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.

Tam, ka pašreizējā situācijā nevaram novērot algu kritumu, ir vairāki iemesli. Šī krīze īpaši smagi skāra pakalpojumu nozares, kuras pārsvarā darbojas privātajā sektorā. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, atalgojuma pieaugums bijis pieticīgs tieši šeit, kamēr sabiedriskajā sektorā saglabājies noturīgs. Tāpat liela daļa uzņēmumu algas pārskata gada sākumā ,un, sākoties finanšu problēmām, šis periods jau bija aiz muguras. Lai gan tas nenozīmē, ka atalgojumu samazināt nebija iespējams, tomēr šie apstākļi drīzāk rosināja uzņēmumus atteikties no bonusiem un piemaksām. Būtiski, ka šī krīze skāra nozares, kur atalgojums jau pirms krīzes bijis relatīvi zems, un, samazinoties nodarbināto skaitam šajās nozarēs, tika kavēts straujāks atalgojuma kritums.

Trešajā ceturksnī vidējās algas tendences, visticamāk, saglabāsies līdzīgas, uzņēmējiem saglabājot piesardzību. Lai gan uzņēmēju noskaņojuma rādītāji uzlabojas, domājams, ka ar algu palielināšanu neviens nesteigsies. To noteiks ne vien lielāka darbaspēka pieejamība, bet arī neskaidrā situācija partnervalstīs, kur slimības izplatība joprojām ir augsta, apgrūtinot nākotnes plānošanu uzņēmumiem.

Zinību dienas noskaņās gribētos piebilst, ka drošākais veids, kā palielināt savu atalgojumu nākotnē, ir kvalifikācijas celšana. Kamēr mazkvalificētā darbaspēka piedāvājums ir liels, augstas raudzes speciālisti joprojām ir pieprasīti. Tāpēc laikā, kad skolēni uzsāk jauno mācību gadu, par profesionālo pilnveidi rosinu padomāt arī citus.

Lai gan otrajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par teju 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un darbaspēka trūkums izzuda no darba devēju izaicinājumu saraksta, algu līmenis pamanījās pat kāpt. Saskaņā ar CSP datiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu palielinājās par 3,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Tas, protams, ir lēnāk, nekā esam pieraduši redzēt pēdējos ceturkšņos, kad algas palielinājās par 6-7%, tomēr tie joprojām ir pārsteidzoši stabili plusi. Algas otrajā ceturksnī auga līdzīgi privātajā un sabiedriskajā sektorā. Mēnešu dati rāda, ka vājākais algu pieaugums gada izteiksmē bija vērojams maijā (+2,5%), savukārt jūnijā algas atkal sasparojās (+5,6%).

Darbaspēka nodokļu ieņēmumos otrajā ceturksnī redzējām kritumu, arī iekšzemes kopprodukta dati rādīja, ka darbaspēka izmaksas saruka. Varēja šķist, ka arī vidējā alga samazināsies, tomēr tā nenotika. Ja raugāmies uz kopējo algu fondu, tad tas saruka par 3,3% pret iepriekšējo gadu. Izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tai skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmes un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1,5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Varam secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundas, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda "maciņā" tomēr samazinājās.

Lai gan koronakrīze lika sarauties praktiski visām nozarēm, vien dažas pieredzēja vidējās algas kritumu. Lielākais pievienotās vērtības kritums otrajā ceturksnī bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarēs. Tāpēc nepārsteidz, ka šajās jomās saruka arī vidējā alga – par aptuveni 16% viesmīlības nozarē, 5% transportā un 1% mākslā un izklaidē. Arī nekustamo īpašumu nozarē, ko krīze nesaudzēja, bija vērojams 1,5% kritums algā. Jūnija datos redzamas pozitīvas tendences, proti, nekustamo īpašumu un izklaides nozarēs algas atsāka augt, bet viesmīlībā un transportā kritums samazinājās. Vairumā citu nozaru algu izaugsme sabremzējās un bija robežās starp aptuveni 1% un 8%. Savukārt, piemēram, valsts pārvaldē un aizsardzībā tā auga nedaudz straujāk (+6,5%).

Inflācijai uz brīdi ieejot negatīvajā teritorijā, reālā neto alga, kas atspoguļo iedzīvotāju pirktspēju, palielinājās par 4,3% otrajā ceturksnī. Tas pat ir nedaudz straujāks pieaugums nekā pērn.

Gaidāms, ka trešajā ceturksnī, virknei ekonomikas nozaru strauji atgūstoties, pieaugs nostrādāto stundu skaits, kas pavērs iespējas darba meklētājiem atgriezties darbā un strādājošiem, kam samazinājās ienākumi nostrādāto stundu skaita krituma dēļ, palielināt savus ienākumus. Kopumā gaidāms, ka vidējā alga gada otrajā pusē augs līdzīgi vai nedaudz straujāk. Attiecīgi gadā vidēji pieaugums varētu pārsniegt 4%, iepriekš prognozēto 3% vietā.

Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2. ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Lielo nozaru starpā algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu. Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6,0%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu.

Algas visstraujāk ir samazinājušās nozarē, kur tās jau iepriekš bija viszemākās – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, tur atalgojums ir samazinājies par 16,5%. Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šī gada 2. ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei.

Šogad krasi atšķiras algu pieaugums Baltijā. Lietuvā 2.ceturksnī vidējā alga auga par 8%, gan pateicoties mazākajam ekonomikas kritumam, gan minimālās algas celšanai šogad, kā arī dāsnajam valsts atbalstam ienākumiem, tātad arī patēriņam un nodarbinātībai, tai skaitā t.s. helikoptera naudai – papildu 200 eiro katra pensionāra kontā, neuzdodot liekus jautājumus. Kāpēc gan ne, ja tuvojas vēlēšanas? Igaunijā algas 2. ceturksnī gada griezumā auga par 1%, bet jāatzīmē, ka tur bija arī mazākais bezdarba pieaugums, par spīti lielākam tūrisma īpatsvaram ekonomikā, kas varētu būt skaidrojams ar izvēlētajiem valsts atbalsta instrumentiem. Mazinot atlaišanu zemo algu nozarēs, tie arī mīkstināja ekonomikas struktūras izmaiņu augšupvērsto ietekmi uz algu līmeni.

Vidējo algu pieaugums Latvijā šogad ir piebremzējies, globālās krīzes ietekme būs jūtama arī nākamgad. Ja pērn vidējās algas palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. Maijā algu kāpums noplaka līdz 2,5%, jau jūnijā tas bija 5,6%, bet gada 2. pusē varētu atkal piebremzēties epidēmijas otrā viļņa dēļ. Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros ES finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "RailBaltica", pieaugošas ES fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka.