"Latvijas iedzīvotāji 2. ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka izmaiņas algu fondā veido izmaiņas gan nodarbināto skaitā, tai skaitā nostrādātajās stundās, gan pašās algu likmes un dažādās piemaksās un bonusos. Ja kopējais nodarbināto skaits samazinājās par 1,5%, tad darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7% – lielāks kritums ir uz samazinātu slodžu rēķina. Var secināt, ka kopumā darba devēji drīzāk deva priekšroku darbinieka sūtīšanai dīkstāvē, atvaļinājumā, virsstundu samazināšanai un, iespējams, arī slodzes samazināšanai, retāk darbinieka atlaišanai vai algas likmes samazināšanai. Pēc būtības darba samaksas dati par otro ceturksni stāsta, ka attiecībā pret nostrādāto stundu skaitu algas nedaudz palielinājās. Tomēr, ja darbinieks strādāja mazāk stundas, tad, visticamāk, šim darbiniekam nauda "maciņā" tomēr samazinājās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
