2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdz ar to apstrādes rūpniecība jūlijā sasniegusi šī gada labāko rezultātu. Vienlaikus ekonomisti norāda uz nenoteiktību, kas sāk straujāk pieaugt, tā var ietekmēt gan pieprasījumu pēc rūpnieciskās produkcijas, gan pašu ražošanu ar dīkstāvēm, karantīnām, piegāžu pārrāvumiem un citiem apgrūtinājumiem. Tomēr ir pamats domāt, ka šoreiz velns nebūs tik melns, kā to mālējām pavasarī. Šoreiz pasaule tam ir vairāk gatava.
"Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā "ražo" skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Virkne ražošanas nozaru spēja atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu. Tomēr nozīmīgākais devums kopējā sniegumā, par galvastiesu lielāks nekā citās nozarēs, bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam – koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles) –, kur izlaides apjomi palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12,5% pret iepriekšējo gadu. Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apjoms, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019. gada sākuma. Kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji (izlaide +10,5%). Pavasara mēnešos slēgto "dari pats" veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu. Iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.