Pēc pārsteidzošā rekordjūlija ražošanā atkal ieskanas piesardzīgas notis  (5)

"Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā "ražo" skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Virkne ražošanas nozaru spēja atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu. Tomēr nozīmīgākais devums kopējā sniegumā, par galvastiesu lielāks nekā citās nozarēs, bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam – koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles) –, kur izlaides apjomi palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12,5% pret iepriekšējo gadu. Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apjoms, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019. gada sākuma. Kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji (izlaide +10,5%). Pavasara mēnešos slēgto "dari pats" veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu. Iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Joprojām stabili pieaug arī ķīmiskās rūpniecības apjomi (+13,7%), ko ietekmē dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī iekārtu un mehānismu (+11,9%), mēbeļu (+10,5%) un elektrisko iekārtu (+6,6%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūlijā gada griezumā ietekmēja gatavo metālizstrādājumu (-15,5%) un – saistībā ar situāciju Eiropas autobūvē – automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-16,6%). Covid-19 izraisītās krīzes dēļ šajās nozarēs ražošanas apjomi sarūk jau no aprīļa. Nelieli samazinājumi bija arī tekstilizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs. Kopumā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,4% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lūkojoties uz tuvāko mēnešu iespējamo rūpniecības sniegumu, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka rūpnieku noskaņojumā iezīmējas tāda kā saminstināšanās. Pēc iepriekšējo mēnešu optimisma uzplaukuma – augustā niecīgi, bet tomēr tas ir pasliktinājies. Un nav jau arī brīnums, visticamāk, tas ir tikai pirmais aizmetnis jauniem izaicinājumiem.

"Arī Eiropā virkne dažādu uzņēmumu noskaņojuma rādītāju augustā ir nedaudz pasliktinājusies. Tas viss liek domāt, ka straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams, un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar Covid-19, gan no valstu ekonomikas atbalstu programmu efektivitātes," rezumē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Par apstrādes rūpniecības izlaides kāpumu jūlijā nebija šaubu, spējš optimisma pieaugums rūpnieku noskaņojumā jau bija labs pamats šādai prognozei. Atlika vien jautājums par pieauguma tempu – un tas ir visnotaļ iespaidīgs: +4,1% salīdzinājumā ar jūniju, pat pārsniedzot pērnā gada līmeni (1,8% pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju).

Runājot par rūpniecības apakšnozarēm, galvenokārt izaugsmes nodrošinātāja lauri pienākas kokrūpniecībai (1. attēls). Covid-19 fonā pavisam bija pierimušas runas par izaicinājumiem kokapstrādē saistībā ar kukaiņu postījumiem. Šajā vīzē ir laba ziņa – mizgraužiem – tāpat kā daudziem Latvijas iedzīvotājiem – nepatika šī pavasara un vasaras laika apstākļi. Grūti pateikt, kā iedzīvotājiem ar demogrāfijas veicināšanu, bet egļu astoņzobu mizgraužiem otrās paaudzes aktivitāte bijusi zema, līdz ar to mežos šogad ir vērojami mazāki postījumi. Centrāleiropā gan kukaiņi turpinājuši plosīties "ballējam – neguļam" stilā.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; pp) un rūpnieku noskaņojums (%)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini

Lūkojoties uz tuvāko mēnešu iespējamo rūpniecības sniegumu, jāteic, ka rūpnieku noskaņojumā iezīmējas tāda kā saminstināšanās. Pēc iepriekšējo mēnešu optimisma uzplaukuma – augustā niecīgi, bet tomēr tas ir pasliktinājies (2. attēls). Un nav jau arī brīnums, visticamāk, tas ir tikai pirmais aizmetnis jauniem izaicinājumiem. Pakāpeniski nāk biedējošais rudens ar bažām par gripas un Covid-19 sezonu, vīruss atkal pieņemas spēkā, kaimiņvalstīs jau vērojams niknāks uzliesmojums. Palielinās to valstu skaits, pēc kuru apciemošanas jāpavada laiks pašizolācijā. Nenoteiktība sāk straujāk pieaugt, kas var ietekmēt gan pieprasījumu pēc rūpnieciskās produkcijas, gan pašu ražošanu ar dīkstāvēm, karantīnām, piegāžu pārrāvumiem un citiem apgrūtinājumiem. Tomēr ir arī pamats domāt, ka šoreiz velns nebūs tik melns, kā to mālējām pavasarī. Šoreiz pasaule tam ir vairāk gatava.

2. attēls. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma rādītājs un atsevišķi tā jautājumi, %

Avots: Eiropas Komisija

Latvijas ekonomikas sniegums pēc Covid-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 1,8%, lai arī kopējā rūpniecības izlaide saruka par 0,8% dēļ krituma elektroenerģijas ražošanā. Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka nekā gaidīta krīzes sākumā. Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās.

Covid-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultātā ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus. Šīs tendences nedaudz redzam arī Latvijā, un tā rezultātā kokapstrādes izlaide jūlijā kāpusi par 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt mēbeļu ražošana palielinājusies par 10,5%. Papildus tam jūlijā ievērojami augusi ķīmisko produktu un dažādu iekārtu ražošana, par attiecīgi 13,7% un 11,9%. Savukārt mīnusos jūlijā joprojām bija metālizstrādājumu un auto detaļu ražošana, kur izlaide samazinājusies par attiecīgi 15,5% un16,8%.

Atkopšanās rūpniecībā pēdējos mēnešos ir bijusi negaidīti strauja, un līdz ar dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšanu lielākā daļa uzņēmumu ir spējuši atsākt darbu. Tas nozīmē, ka ar konkurētspēju mūsu ražotājiem pagaidām viss ir kārtībā, bet risku joprojām ir daudz un Covid-19 šoka sekas pilnībā nav pārvarētas. Arvien vairāk ir redzamas pazīmes, ka ekonomika, pēc sākotnējiem uzlabojumiem maijā un jūnijā, ir stabilizējusies, bet strauja izaugsme neturpinās.

Lai arī bezdarbnieku skaits Latvijā augustā ir samazinājies par vairāk nekā 2500 cilvēkiem, darba sludinājumu skaits joprojām ir 30% zem iepriekšējā līmeņa un nav audzis kopš jūlija vidus. Tāpat samazinājušies ir arī iedzīvotāju ienākumi, un tas ietekmē patēriņu, kas, kā liecina mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma dati, nav būtiski mainījies kopš jūnija beigām. Arī Eiropā virkne dažādu uzņēmumu noskaņojuma rādītāju augustā ir nedaudz pasliktinājusies. Tas viss liek domāt, ka straujš izaugsmes turpinājums rūpniecībā tuvākajos mēnešos ir maz ticams, un tālāka izaugsme būs atkarīga gan no panākumiem cīņā ar Covid-19, gan no valstu ekonomikas atbalstu programmu efektivitātes.

Trešo mēnesi pēc kārtas neatlaidīgi audzējot ražošanu, apstrādes rūpniecība pēc astoņu mēnešu pārtraukuma jūlijā pārsniedza gan iepriekšējā gada, gan pirms pandēmijas apjomus. Izlaide palielinājās par 1,8% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Izaugsmi pēdējo mēnešu laikā veicina gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma atgūšanās līdz ar vīrusa ierobežošanu saistīto pasākumu mīkstināšanu. Pieprasījuma kāpumu papildus veicina arī pandēmijas karstākajā laikā atliktais patēriņš, kura ietekme turpmākajos mēnešos varētu pakāpeniski mazināties.

Virkne ražošanas nozaru spēja atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu. Tomēr nozīmīgākais devums kopējā sniegumā, par galvastiesu lielāks nekā citās nozarēs, bija apstrādes rūpniecības lielākajam spēlētājam – koksnes produktu ražošanai (neskaitot mēbeles) –, kur izlaides apjomi palielinājās sen neredzētā tempā, proti, par 12.5% pret iepriekšējo gadu. Straujo kāpumu var daļēji skaidrot ar zemāku līmeni pērn, tomēr arī kopumā jūlijā saražotās produkcijas apjoms, ņemot vērā sezonalitāti, bija augstākais kopš 2019. gada sākuma. Kopējo sniegumu augšup cēla arī mēbeļu ražotāji (izlaide +10,5%). Pavasara mēnešos slēgto "dari pats" veikalu atvēršana tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Eiropā augošais mēbeļu pieprasījums sekmēja šo nozaru sniegumu. Iedzīvotājiem vairāk laika pavadot mājās un pieaugot pieprasījumam pēc digitālajiem risinājumiem, palielinājās arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana.

Apstrādes rūpniecības otrā lielākā nozare, pārtikas ražošana, turējās tuvu pie iepriekšējā gada līmeņa. Zivju un augļu dārzeņu pārstrāde uzrādīja strauju pieaugumu, bet būtisks kritums bija vērojams gaļas pārstrādē un piena produktu ražošanā.

Nedaudz vairāk nekā puse apstrādes rūpniecības nozaru gan joprojām vēl atpalika no pirms koronas ražošanas. Gatavo metālizstrādājumu ražotāju sniegumā jūlijā bija vērojama pasliktināšanas, un nozares izlaide veidoja vien 78% no pirms krīzes līmeņa. Te gan jāatzīst, ka 2019. gads un 2020. gada pirmie mēneši nozarei bija izteikti labi. Ja salīdzinām ar 2018. gada līmeni, tad situācija nešķiet tik dramatiska. Pirms krīzes apjomus atgūt ir grūti arī automobiļu un piekabju ražotājiem, kā arī iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai. Otrajā gadījumā darbu apgrūtina dažādi ceļošanas ierobežojumi, kas šobrīd atkal tiek pastiprināti visā Eiropā. Būvmateriālu ražotāji jau ir pavisam tuvu iepriekšējiem līmeņiem. Gan būvmateriālu, gan citu ar celtniecību saistītās produkcijas ražotājiem tuvākie gadi sola pieprasījuma lēcienu, ņemot vērā gan Latvijā, gan arī Eiropā plānoto valdības atbalsta pasākumu kopumu, ar lielu uzsvaru uz investīcijām infrastruktūrā.

Ražotāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības atgūšanās eirozonā un Zviedrijā, kas aizsākās maijā, turpinājās arī augustā. Turklāt augustā noskaņojums bija pakāpies 2018. gada līmenī un jau otro mēnesi pēc kārtas norādīja uz izaugsmes atgriešanos rūpniecībā. Uz pieprasījuma atveseļošanos signalizē jaunu pasūtījumu pieaugums. Tomēr, lai gan uzlabojums ir manāms, joprojām jūtama piesardzība attiecībā uz darbinieku algošanu un investīcijām. Eiropas aptaujas rāda, ka ražošanā visstraujāk atgūstas patēriņa preču segments. Eiropā strauji aug pieprasījums pēc elektroprecēm, atpūtas precēm un mēbelēm. Savukārt starpproduktu un investīciju preču segmentā vērojama vārgāka atgūšanās.

Latvijas ražotāju aptaujās pārliecības līmenis par nozares attīstību ir ievērojami audzis, salīdzinot ar aprīlī fiksēto desmitgades lielāko pesimismu. Tomēr līdz pirms pandēmijas līmenim vēl pietrūkst. Turklāt pēc sākotnējā atlēciena uzlabošanās noskaņojumā augustā zaudēja sparu. Pasūtījumu skaits turpināja strauji atgūties, bet piesardzību, visticamāk, radīja bažas par tālāko pandēmijas attīstību, iespējamajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz pieprasījumu un ražošanas nepārtrauktību. Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Eiropā atsāka augt jūlijā, radot iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunas bažas par nākotni. Labā ziņa – tā vietā lai slēgtu ekonomiku, pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai šobrīd galvenokārt tiek mērķēti uz ceļošanas ierobežošanu un masku valkāšanu, kam ir daudz mazāka ietekme uz ekonomikas aktivitāti.

Lai gan ir izdevies spert lielu soli ārā no bedres, turpmākā gaita jau, visticamāk, kļūs lēnāka un būs ļoti atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks vadīta vīrusa krīze rudenī. Apstrādes rūpniecībā neliela uzlabošanās, visticamāk, turpināsies, bet piesardzība ierobežos izaugsmes tempus.

Šis ir galējību gads Latvijas ekonomikā. Apstrādes rūpniecība ir salīdzinoši stabila nozare, taču arī tā "ražo" skaitļus, kas liek plati ieplesties acīm. Tās pieaugums jūlijā pret jūniju par 4,1% ir viens no visu laiku straujākajiem kāpumiem mēneša griezumā. Tas palīdzēja nozarei izkāpt no mīnusu zonas. Ražošana gada griezumā jūlijā pieauga par 1,8%. Augustā gaidāma tālāka nozares rādītāju uzlabošanās, arī septembra prognoze vēl ir laba. Taču pār gada atlikušajiem mēnešiem jau klājas šaubu ēna, rūpniecības gadījumā tā gan nav ļoti drūma, lielākas bažas ir par dažām pakalpojumu nozarēm.

Jūlija mēneša griezumā ļoti straujš kāpums reģistrēts vairākās apakšnozarēs, piemēram, apģērbu ražošanā par 30,7%, iekārtu ražošanā par 25,6%, kur iepriekšējos mēnešos tika novērots dziļš kritums. Nozīmīga ietekme uz rūpniecības kopējo sniegumu šajā mēnesī bija kokapstrādei. Te ražošana salīdzinājumā ar jūniju, par spīti nozares "smagsvara" statusam Latvijas ekonomikā, palēcās par 8,9%, panākot gluži apbrīnojamu kāpumu gada griezumā par 12,5%. Kokapstrādē gaidāmi arī labi otrā pusgada rezultāti, jo salīdzinājuma bāze kļūst "izdevīga", citiem vārdiem – pērnā gada attiecīgais periods nozarē bija diezgan vājš. Turklāt ārējie tirgi ir ļoti dzīvīgi, zāģmateriālu cenas ASV sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, pieprasījums būvmateriālu (DIY) veikalos ir milzīgs visā pasaulē.

Vienīgais, kas jūlija datos satrauc, ir metālapstrādes sliktais rezultāts, tajā ražošana jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 7,3%, bet gada griezumā par 15,5%. Mēnešu dati vienmēr var būt sakritību un nejaušību upuris. Taču tik liels kritums šajā nozarē nozīmīgi ietekmē kopējos rūpniecības rezultātus, turklāt šī ir "augšteces" nozare mašīnbūvei, kas sūta signālus par to nākotnes sekmēm. Pašā mašīnbūvē gan reģistrēts ļoti straujš kāpums salīdzinājumā ar jūniju, bez jau minētās iekārtu ražošanas pieaugums ir arī autobūvē (+7,5%) un elektrotehnikā (+1,7%).

Vienmēr ir interesanti nodarboties ar minējumiem, kas noticis nozarēs, kuru datus CSP nepublicē, šīs iespējas statistiķi nesen paplašināja. Abu lielo farmācijas uzņēmumu vidējais rezultāts pirmajā pusgadā ir lielisks. Ir zināms, ka ļoti labi sekmējas lielākajam elektronikas uzņēmumam "Mikrotīkls", kurš veido vairāk nekā pusi nozares. Tātad rūpniecības zināšanu ietilpīgākā daļa šogad plaukst un zeļ.

Runājot par notikumiem nozarē Latvijā un pasaulē kopš maija, var teikt, ka pirms tam bija krīze, taču tad viss strauji gāja uz labo pusi, uzlabojoties gan "cietajiem" datiem jeb ražošanas apjomu mērījumiem, gan arī noskaņojumam. Cieti izmērītais ražošanas apjoms turpina uzlaboties arī jūlijā, turklāt ne tikai Latvijā. Taču ražotāju noskaņojumā jau iezīmējas piesardzības notis, arī mūsu valstī.

Ceļošanas ierobežojumus jau atkal pastiprina, kas ir risks ražotājiem. Pasažieru lidmašīnas pārvadā arī kravas, to reisu atcelšana sadārdzina šo transporta veidu, kas ir svarīgs elektroniķiem. Iespēja eksportēt ražošanas iekārtas nereti ir saistīta ar pienākumu uzņēmuma pārstāvjiem tās uzstādīt un apkalpot. Pandēmijas turpināšanās nav slikta ziņa visām nozarēm. Ir daudz piemēru tam, kā tā ir radījusi papildus pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas, kokapstrādes, elektronikas un farmācijas produktiem. Taču kopumā šis gads Latvijas apstrādes rūpniecībai tomēr nebūs zvaigžņu stunda. Šobrīd šķiet, ka kopumā izlaide kaut arī nedaudz, bet samazināsies.

Vēlos arī atbildēt uz rūpniecības jūnija notikumu apskatā skaļi uzdotu jautājumu saistībā ar to, ka vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija ziņo par ražošanas pieaugumu, bet CSP – par sarukumu apģērbu un tekstila nozarē. Izrādās, asociācija galvenokārt pārstāv salīdzinoši lielos uzņēmumus, kuri ir izteikti orientēti uz eksportu un kuriem klājas salīdzinoši labi. Varētu teikt, asociācijas dati vienkārši ir nepilnīgi, taču te atklājas arī kāda dziļāka patiesība. Uzņēmumus, kurus asociācija nepārstāv un kurus dažkārt var saukt par darbnīcām, var pieskaitīt gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērai. To darbība ir drīzāk orientēta uz atsevišķu nelielu vietējo pakalpojumu izpildi. Pakalpojumu nozarēm pandēmijas laikā ir klājies krietni bēdīgāk nekā ražošanai. Robežas starp nozarēm ir skaidras un nepārprotamas tikai datos, reālajā dzīvē tās ir izplūdušas. Ekonomikā patiesības ir relatīvas, bet to meklēšanas prieks ir absolūts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada jūlijā gan pēc neizlīdzinātajiem datiem, gan kalendāri izlīdzinātiem datiem, bija par 1,8% lielāki nekā pirms gada.

Pēc Covid-19 izraisītās krīzes jūlijā gada griezumā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Būtisks pozitīvs ieguldījums rūpniecības izaugsmē bija kokapstrādei (pieaugums par 12,5%). Joprojām stabili pieaug arī ķīmiskās rūpniecības apjomi (+13,7%), ko ietekmē dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī iekārtu un mehānismu (+11,9%), mēbeļu (+10,5%) un elektrisko iekārtu (+6,6%) apakšnozaru ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūlijā gada griezumā ietekmēja gatavo metālizstrādājumu (-15,5%) un – saistībā ar situāciju Eiropas autobūvē – automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-16,6%). Covid-19 izraisītās krīzes dēļ šajās nozarēs ražošanas apjomi sarūk jau no aprīļa. Nelieli samazinājumi bija arī tekstilizstrādājumu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Kopumā gada septiņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 3,4% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Jūlijā par 5,6% pieauga apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Neliels kritums bija vērojams vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomiem, savukārt straujāk pieauga eksportā realizētās produkcijas apjomi, attiecīgi -1,5% un +9,8%.

Apstrādes rūpniecības attīstībā joprojām ir jūtama koronavīrusa negatīvā ekonomiskā ietekme. Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas ir neskaidras. Epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet tās ietekmes amplitūda joprojām ir grūti nosakāma. Lai arī turpmākajos mēnešos arvien vairāk nozarēs atgriezīsies izaugsme, tomēr apstrādes rūpniecības izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums.