Latvijā atkal atgriezusies deflācija apkures tarifu un pārtikas cenu ietekmē  (21)

Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. "Lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos augustā bija pārtikai. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,2% un noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un gaļai," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere, atzīmējot, ka pasaules pārtikas cenām jau trešo mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš papildina, ka deflācijas atgriešanās Latvijā, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām.

"Kopējā inflācijā atspoguļojās no 1. augusta ieviestais AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs. Tas nodrošināja cenu samazinājumu par 4,5% mēneša laikā, bet, salīdzinot ar pērnā gada augustu, siltumenerģijas cenas bija pat par 11% zemākas. Kaut gan apkures sezona nav sākusies un iedzīvotāji vēl nav saņēmuši savus pirmos rēķinus, tarifa izmaiņas jau ietekmē kopējo cenu līmeni. Zemāki komunālie maksājumi priecē jau visu 2020. gadu, un oktobrī mēs redzēsim tālāku cenu samazinājumu," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Gada inflācija daudz nemainīsies līdz brīdim, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas sākuma jeb beigsies šī notikuma bāzes efekts. Lai tā būtu, ir jāpiepildās nākotnes darījumos ietvertajām prognozēm par izejvielu cenu stabilitāti. Pēc tam pakāpeniski sāksim izjust ekonomikas sildīšanas pasākumu ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to arī uz cenu līmeni. Taču liela inflācijas drāma nav gaidāma, jo cenu kāpums eirozonā kopumā būs ļoti lēns," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Spiediens no algu puses ir nedaudz norimis, bet nav izzudis. Līdz ar nākamo gadu tas līdz ar darba tirgus uzsilšanu atkal sāks pastiprināties, ko pamanīsim arī cenu izmaiņās," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vasaras izskaņā inflācija atkal atkāpās – Latvijā atgriezās deflācija. Vidēji cenas gada laikā samazinājās par 0,2%. Kamēr pakalpojumu cenu izaugsme notur savas pozīcijas, preču cenu pārmaiņas atgriezās negatīvā teritorijā, kam pie vainas vēl joprojām lētāka degviela nekā pērn.

Samazinājumu augustā, salīdzinot ar jūliju, galvenokārt veicināja sezonāls dārzeņu cenu kritums un zemākas ar mājokli saistītās izmaksas. Kopējā inflācijā atspoguļojās no 1. augusta ieviestais AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs. Tas nodrošināja cenu samazinājumu par 4,5% mēneša laikā, bet, salīdzinot ar pērnā gada augustu, siltumenerģijas cenas bija pat par 11% zemākas. Kaut gan apkures sezona nav sākusies un iedzīvotāji vēl nav saņēmuši savus pirmos rēķinus, tarifa izmaiņas jau ietekmē kopējo cenu līmeni. Zemāki komunālie maksājumi priecē jau visu 2020. gadu, un oktobrī mēs redzēsim tālāku cenu samazinājumu. AS "Rīgas siltums" un citi par siltumapgādi atbildīgie uzņēmumi, piemēram, AS "Daugavpils siltums" un SIA "Salaspils siltums" paziņoja par tarifu samazināšanu no 1. oktobra, kā rezultātā ziemas mēnešos iedzīvotāju maciņi varētu "notievēt" mazāk nekā pērn.

Neskatoties uz administratīvo tarifu nemitīgu mazināšanu, pārējie pakalpojumi turpina noturēt cenu kāpumu. 2020. gada astoņos mēnešos lielākais pozitīvais devums kopējā inflācijā ir ar veselību saistītiem pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu piedāvātajiem pakalpojumiem, un atpūtai un kultūrai. Neskatoties uz to, ka koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojumi ir atcelti un, tā teikt, "durvis vaļā", kultūras pakalpojumu cenas augustā auga lēnāk nekā 2019. gadā. Ja pērn kultūras pakalpojumu cenas kāpa vidēji par 4,6%, tad augustā šo pakalpojumu cenu kāpums sasniedza vien 1,7% (gada laikā). Atgriežoties pieprasījumam un saglabājoties jaunām epidemioloģiskās drošības normām, izklaides industrijā nākotnē varētu tikt novērots straujāks cenu kāpums. Restorānu un viesnīcu kategorijā cenu izaugsmi notur ēdināšanas pakalpojumi, kas augustā bija par 3% dārgāki nekā pirms gada. Savukārt viesnīcām augustā cenas bija par 15% zemākas nekā pērn. Visdrīzāk izmitināšanā cenu kāpums vēl kādu laiku nav gaidāms, jo lielākai daļai ieceļotāju nāksies ievērot 2 nedēļas ilgu pašizolāciju, kas nepārprotami ierobežo tūrismu.

Pēc "Swedbank" augusta prognozēm cenu kāpums 2020. gadā būs ļoti neliels un nepārsniegs 0,7%.

Augustā patēriņa cenu līmenis saruka par 0,2%. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Patēriņa cenu līmeņa izmaiņas visvairāk ietekmēja cenu kritums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportu, kā arī cenu pieaugumam pārtikai, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem. Deflācijas atgriešanos galvenokārt noteica energoresursu cenu krituma ietekme, kas vēl turpmākajos mēnešos saglabāsies. Tādēļ tuvākajos mēnešos vēl iespējama deflācija. Zūdot bāzes ietekmei, inflācija sāks nostiprināties. Pārtika, visticamāk, turpinās pakāpenisku sadārdzināšanos. Šobrīd nav saredzami kādi nopietni riski krasākam cenu kāpumam. Ārējie faktori caur preču cenām pieturēs inflāciju, jo pakalpojumu sadārdzināšanās turpināsies raitāk. Spiediens no algu puses ir nedaudz norimis, bet nav izzudis. Līdz ar nākamo gadu tas līdz ar darba tirgus uzsilšanu atkal sāks pastiprināties, ko pamanīsim arī cenu izmaiņās. Tādēļ šogad inflācija būs tikai nedaudz virs 0, bet nākamgad tā var jau pārsniegt 2%. Tomēr, ņemot vērā visai augsto nenoteiktību par ekonomikas perspektīvām, pastiprinātas inflācijas riski ir tāla perspektīva. Kaut arī inflācijas gaidas pasaulē ir atguvušās, tās ir zemā līmenī. To nosaka nodarbinātības un jaudu kritums pasaulē. Atgūšanās ir bijusi pietiekami strauja, bet paies vēl laiks, līdz tiks sasniegts pirmskrīzes līmenis, kas atjaunotu cerības uz inflācijas paātrināšanos.

Augusts šogad ir nesis gan bagātu ražu, gan šajā laikā ierasto deflāciju. Cenu līmenis salīdzinājumā ar jūliju šogad samazinājās par 0,5%. Parasti cenu kritums augustā ir saistīts ar pārtiku, arī šoreiz tā mēneša laikā kļuva par 1,2% lētāka. Taču uz citu gadu fona tas ir samērā neliels samazinājums, kas varētu būt saistīts ar cenu kāpumu daudzviet citur pasaulē.

Kopumā pārtika nodrošināja pusi no cenu krituma mēneša griezumā, tai piepalīdzēja mājokļu un transporta izmaksu kāpums, kas ir saistīts ar globālajiem procesiem – enerģijas cenu kritumu, infrastruktūras izmaksu samazinājumu, transporta degvielu gadījumā arī ar eiro kursa kāpumu. Pēc pieauguma jūlijā un jūnijā degvielas cenas atkal samazinājās. Atšķirībā no pērnā augusta šogad turpināja kristies apģērbu cenas, kas "normālos" gados šajā laikā jau aug, beidzoties atlaižu sezonai. Acīmredzot īpaši straujais pārdošanas kritums tieši šajā mazumtirdzniecības segmentā pavasarī ir radījis lielus pārpalikumus. Atgūšanās no milzīgā pandēmijas šoka strauji cēla cenas restorānu un viesnīcu, kā arī atpūtas un kultūras nozarēs, tās bija galvenās inflācijas veicinātājas, kas ir neparasti, jo to daļa kopējā patēriņa grozā nav liela.

Gada griezumā jeb salīdzinājumā ar pērno augustu cenas samazinājās par 0,2%, galvenokārt pateicoties mājokļu un transporta izmaksu samazinājumam par attiecīgi 4,2% un 4,3%.

Pārtikas cenas augustā, nereti arī jūlijā samazinās tāpēc, ka šajā laikā ienākas jaunā raža. Cāļus skaita rudenī, bet augļus un dārzeņus jau vasarā. Taču kopumā pārtikas cenu dinamika Latvijā arī šogad bija labvēlīga, salīdzinot ar pārējo pasauli. Dramatiska situācija ir Ķīnā, kur jūlijā pārtikas cenas gada griezumā auga par 13%, Latvijā pārtikas gada inflācija augustā bija 2%. Līdzās pandēmijai Ķīnas tirgu šūpo arī tirdzniecības kari un cūku mēra ietekme. Ja šajā jau samērā turīgajā valstī tas lielākajai daļai iedzīvotāju ir tikai apgrūtinājums, tad daudzviet pasaulē var runāt par īstu pārtikas pieejamības krīzi. Tā arī humanitāra krīze – ANO prognozē, ka izteikta pārtikas trūkuma skarto skaits šogad varētu divkāršoties, Āfrikā sasniedzot ap 20% no iedzīvotāju kopskaita. Tas ir arī drauds cenu stabilitātei kopumā. Dažas eksportētājvalstis, kā Taizeme un Krievija ir ierobežojušas eksportu, ja citas valstis sekos šim piemēram, krīze var saasināties.

Tāpat kā pārējās Baltijas valstis, Latvija ar uzviju sevi nodrošina ar galvenajiem pārtikas produktiem, kas nodrošina ar kalorijām – graudiem, pienu, daļēji arī ar gaļu, atkarībā no veida, bet ar imports mūs nodrošinām galvenokārt ar "našķiem" – eksotiskiem augļiem, dārzeņiem, uzkodām, luksusa produktiem. To uzzināt ir ļoti patīkami un iedrošinoši brīdī, kad pamatproduktus importējošās valstis ir norūpējušās par to stabilu apgādi, bet našķu pārpilnību nodrošina restorānu apgrozījuma krasais samazinājums pasaulē, kā arī krasā pirktspējas samazināšanās pandēmijas visvairāk skartajās vietās.

Tas nenozīmē, ka ar pārtikas cenām no pircēju viedokļa Latvijā viss ir labākajā kārtībā. Latvijā tās ir ievērojami augstākas nekā Lietuvā, starpību starp abām valstīm neizskaidro nodokļi, kas ir pārtikas ražotāju un tirgotāju iemīļotākais sarunu temats.

Latvijā 2019. gadā pārtikas cenas caurmērā bija 91,8% no ES vidējā, bet Lietuvā 80,1%. Igaunijā šis rādītājs ir 94,9%, bet tur ir ievērojami augstākas algas. Ir produkti, kuru cenas Latvijā ir patīkami zemas, piemēram, gaļai (76,7% no ES vidējā), bet Lietuvā tās tāpat ir zemākas (71,1%). Pienam, sieram un olām cenas Latvijā ir 4,5% virs ES vidējā, kamēr Igaunijā ir ES līmenī, bet Lietuvā 11% zem tā. Vēl lielāka starpība ir produktiem, kas ir galvenokārt importēti – eļļas un tauki (124,9% no ES vidējā cenu līmeņa), to tātad nevar izskaidrot ar patērētāju lojalitāti pret vietējiem ražotājiem, kā piena gadījumā. Augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem Latvijā cenu līmenis attiecībā pret ES vidējo (90,0%) atšķiras nedaudz vairāk nekā pārtikai kopumā, taču Lietuvā šie produkti maksā vēl ievērojami lētāk (75,2% no ES vidējā cenu līmeņa). Tā nav oriģināla doma, taču brīdī, kad Latvijas tirgū darbu sāks "Lidl", pārtikas tirgus var mainīties.

Gada inflācija daudz nemainīsies līdz brīdim, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas sākuma jeb beigsies šī notikuma bāzes efekts. Lai tā būtu, ir jāpiepildās nākotnes darījumos ietvertajām prognozēm par izejvielu cenu stabilitāti. Pēc tam pakāpeniski sāksim izjust ekonomikas sildīšanas pasākumu ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to arī uz cenu līmeni. Taču liela inflācijas drāma nav gaidāma, jo cenu kāpums eirozonā kopumā būs ļoti lēns. Eirozonas pamatinflācija augustā nokritās līdz visu laiku zemākajam līmenim jeb 0,4%. Daļēji to izskaidro pārejoši faktori. Taču pamazām gaist ne tikai finanšu tirgu dalībnieku, bet arī citu lēmumu pieņēmēju ticība ECB spējai paātrināt cenu kāpumu, un tam ir liela nozīme. Piemēram, ja arodbiedrības un darba devēji sarunās par algām pieņem, ka inflācija būs zemāka par ECB mērķi, tā visdrīzāk arī būs.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Precēm tas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem – pieauga par 0,4%.

Augustam ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šī gada augustā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu samazināšos augustā bija pārtikai. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 1,2% un noteica kopējā cenu līmeņa samazināšanos par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, kartupeļiem un gaļai. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau trešo mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās pieauga par 2%. Cenas augustā pieauga cukuram, augu eļļām un graudaugiem, savukārt piena produktiem un gaļai praktiski saglabājās nemainīgas. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko ietekmēja ražošanas palēnināšanās nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ un spēcīgais pasaules importa pieprasījums, īpaši no Ķīnas, kā arī pieprasījuma pieaugums no biodegvielas ražošanas nozares.

Liela pazeminošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa samazināšanu Rīgā no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai samazinājās par 4,5%, kopējo patēriņa cenu līmeni samazinot par 0,2 procentpunktiem. Turpinoties izpārdošanām un akcijām, cenas augustā samazinājās arī apģērbam un apaviem par 1% un personīgās higiēnas precēm par 2,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni kopā samazināja par 0,1 procentpunktu.

Pēc cenu kāpuma iepriekšējos divos mēnešos un stabilizējoties pasaules naftas cenām, augustā bija vērojams neliels cenu kritums degvielai. Latvijā degvielas cenas mēneša laikā samazinājās par 0,5% un kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pasaules naftas cenas augustā, salīdzinot ar jūliju, vidēji mēneša laikā pieauga par 4%. Mēneša laikā tās svārstījās 44–46 ASV dolāriem par barelu robežās. To veicināja gan cenu pazeminoši, gan palielinoši faktori, kā Starptautiskās enerģētikas aģentūras naftas pieprasījuma prognozes pazemināšana, daudzu ASV naftas atradņu slēgšana Meksikas līcī viesuļvētru dēļ, kā arī pakāpeniska pasaules valstu ekonomiku atkopšanās no Covid-19 pandēmijas sekām.

Lielākā palielinoša ietekme augustā bija cenu pieaugumam pakalpojumiem par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī zobārstniecības pakalpojumiem.

2020. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas samazinājās par 0,2%. Gada vidējā inflācija bija 1,2%.

Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm, patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī, naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos. Augustā siltumenerģijas tarifs Rīgā tika samazināts par vairāk nekā 11%, un tas bija galvenais iemesls, kādēļ Latvijā atkal ir atgriezusies deflācija. Bez naftas cenām ārējie faktori ietekmē arī pārtikas cenas Latvijā, kuras augustā augušas vien par 2,2%. Tomēr turpmākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu atkal nedaudz pieaugt, jo saskaņā ar Apvienoto Nāciju datiem, pēc 11% kritiena gada pirmajos mēnešos, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē vasaras laikā ir augušas par 5,6%.

Papildus ārējiem faktoriem inflāciju Latvijā ietekmē arī iekšējie faktori it īpaši situācija darba tirgū. Covid-19 ekonomiskā šoka ietekmē bezdarbs Latvijā ir pieaudzis no 6% pērnā gada nogalē līdz 8,6% šī gada otrajā ceturksnī. Tas ir ievērojami mazinājis spiedienu uz darba algām. Salīdzinājumā ar iekšējo gadu vidējā alga Latvijā otrajā ceturksnī pieauga par 3,4%, kas ir viens no lēnākajiem algu kāpumiem Latvijā kopš 2010. gada. Norises darba tirgū vistiešāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras augustā augušas vien par 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lai arī bezdarba līmenis pēdējās nedēļā Latvijā ir sācis samazināties un reģistrēto bezdarbnieku skaits kopš jūlija vidus sarucis par vairāk nekā 5000 cilvēku, tomēr situācija darba tirgū vēl laiku neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Tādēļ sagaidāms, ka arī nākamgad pakalpojumu cenu kāpums nepārsniegs 2%.

Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā ir vērojama deflācija, tomēr lielie budžeta deficīti un monetārie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir radījuši jautājumu, vai tuvākajos gados nav gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. Iespējams, tomēr līdzīgas bažas bija arī pēc 2009. gada finanšu krīzes, un līdz šim tās ir bijušas nepamatotas. Īstermiņā bezdarba pieaugums pasaulē bremzēs algu kāpumu, Covid-19 vīruss joprojām ir būtisks risks ekonomikas attīstībai, privātais sektors ir piesardzīgs attiecībā pret jaunām investīcijām, un arī patērētāju inflācijas gaidas nav būtiski mainījušās. Tas viss ierobežo iespējamo patēriņa cenu kāpumu, un īstermiņā deflācija joprojām ir lielāks risks nekā inflācija.