Asociācijas vadītāja skaidroja, ka Latvijā ir 105 524 uzņēmumi, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. Tikai 6398 Latvijas uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro gadā.
"Lielākā daļa ir mazi uzņēmumi un 38% uzņēmumu pašu kapitāls ir negatīvs. Statistika liecina, ka 80% uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. Tas ļoti ierobežo uzņēmumu spēju kreditēties," sacīja Bajāre.
Viņa uzsvēra, ka uzņēmumam jāatbilst vairākiem nosacījumiem, lai spētu bankā saņemt kredītu. Tostarp pašu kapitālam jābūt ap 25%, saistībām pret EBITDA jābūt mazākām par 4-5 reizēm, jābūt vismaz 10-20% rezervei naudas plūsmā, jāspēj atmaksāt aizdevuma pamatsummu.
Finanšu nozares asociācijas vadītāja pavēstīja, ka 59% gadījumu maksātnespējas procesi beidzas ar izziņu par mantas neesamību. Nodrošinātie kreditori maksātnespējas procesos vidēji atgūst 38 centus no katra eiro, taču maksātnespējas izmaksas vidēji ir 43 centi no katra eiro. 44% gadījumu divus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās uzņēmumiem ir bijis negatīvs pašu kapitāls.
"Uzņēmumu finanšu stāvoklis ir diezgan slikts, lai spētu kreditēties bankās," secināja Bajāre.
Viņa piebilda, ka banku kreditēšanu būtiski ierobežo arī ievērojamais ēnu ekonomikas apjoms valstī. Bajāre informēja, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas apmērs ir aptuveni 500 miljoni eiro gadā, arī korupcijas apjoms ir ap 500 miljoniem eiro gadā.
Bajāre norādīja, ka kreditēšanas pieejamību veicinātu tiesu sistēmas neatkarības stiprināšana un strīdu izšķiršanas regulējuma uzlabošana, kas patlaban investoru vērtējumā ir sliktākais Baltijā.
"Jāuzlabo tiesisko risku mazināšana kreditoriem, jāveicina kapitāla tirgus attīstība, jāierobežo ēnu ekonomika, jāveicina finanšu pratība - tie ir priekšnoteikumi, kas veicinās kreditēšanas attīstību," sacīja Bajāre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
