Ekonomisti: Latvijas eksporta apjomi atguvušies apbrīnojami ātri  (35)

"Eksporta apjomi ir apbrīnojami ātri atguvušies un praktiski sasnieguši pērnā gada līmeni. Ir pieauguši eksporta apjomi uz ES un eirozonu attiecīgi par 1,7% un 2,8%. Savukārt kritums bija eksportā uz NVS (-5,3%) un pārējām valstīm (-3,8%). Lai arī eksporta apjoms ir turpat pērnā gada līmenī, daudzās preču grupās saglabājas visai nozīmīgs apjomu kritums. Labo rezultātu lielā mērā izvelk pieaugums trijās lielākajās preču grupās. Tā ir kokapstrādes produkcija, kas aizņem 18% eksporta (+4,4%), elektroierīces un elektroiekārtas ar īpatsvaru 14% (+23%) un mehānismi un mehāniskās ierīces ar 6,8% eksporta un, lai arī nelielu, bet kāpumu 0,2% apmērā," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija piekrīt, ka rezultāts ir labs, ja ņem vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī ja salīdzina ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros. Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana.

Šī gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 15,31 miljardu eiro – par 1,21 miljardu eiro jeb 7,3% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,1 miljardu eiro (samazinājums par 233,9 milj. eiro jeb 3,2%), bet importa – 8,21 miljardu eiro (samazinājums par 979,9 milj. eiro jeb 10,7%).

Jūlijā Latvijas eksports samazinājās par 0,3%, bet imports par 5,9%. Eksporta apjomi ir apbrīnojami ātri atguvušies un praktiski sasnieguši pērnā gada līmeni. Ir pieauguši eksporta apjomi uz ES un eirozonu attiecīgi par 1,7% un 2,8%. Savukārt kritums bija eksportā uz NVS (-5,3%) un pārējām valstīm (-3,8%). Lai arī eksporta apjoms ir turpat pērnā gada līmenī, daudzās preču grupās saglabājas visai nozīmīgs apjomu kritums. Labo rezultātu lielā mērā izvelk pieaugums trijās lielākajās preču grupās. Tā ir kokapstrādes produkcija, kas aizņem 18% eksporta (+4,4%), elektroierīces un elektroiekārtas ar īpatsvaru 14% (+23%) un mehānismi un mehāniskās ierīces ar 6,8% eksporta un, lai arī nelielu, bet kāpumu 0,2% apmērā.

Šķiet, ka tuvākajos mēnešos eksportā varētu parādīties gada izteiksmē jau neliels kāpums. Šāds optimisms balstās vērtējumā, ka Latvijas nozīmīgos eksporta tirgos atgūšanās rit visai veiksmīgi. Taču pieaugums, visticamāk, nebūs straujš, par ko liecina iespējamie sarežģījumu Austrumu tirgos un joprojām ne visai vienmērīgā situācija Latvijas eksporta struktūrā, kā arī pasaulē kopumā.

Saskaņā ar CPB Nīderlandes biroja publiskotajiem datiem, pasaules tirdzniecība jūnijā pieauga par 7,6%. Tomēr tirdzniecības apjomi joprojām bija aptuveni par 11% zemāki par pirmsvīrusa līmeni. Pasaules tirdzniecības apjomu kāpums jūnijā iezīmē atveseļošanās sākumu, kas rit straujāk, nekā globālās finanšu krīzes laikā. Turpmākā atgūšanās starptautiskajā tirdzniecībā gan tiek prognozēta kā lēna un sarežģīta.

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu. Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros. Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana.

Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu, kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%. Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu.

Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019. gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu. Presē pieejamā informācija liecina, ka ražas arī šogad bijušas teicamas, un graudu kvalitāte – augsta. Līdz ar to varam cerēt, ka no augusta, kad parasti sākas ražas eksports lielos apmēros, graudaugi un rapsis kopējo eksporta rezultātu būtiski nebojās.

Kāpums jūlijā pret pagājušo gadu vērojams elektroiekārtu grupā, kur eksports audzis par 23%. Pie pozitīvajām ziņām īpaši jāuzsver fakts, ka koksnes eksportam izdevies atgriezties pie izaugsmes. Pēc 14 mēnešu krituma koksnes produktu eksports jūlijā kāpis par 4,4% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To lielā mērā noteica eksportētās produkcijas kāpums uz Lielbritāniju un uz Igauniju. Eksporta pasūtījumu vērtējums kokapstrādē jau pārsniedzis gan pirmskrīzes, gan pagājušā gada (kas gan nebija labākais gads kokapstrādei) līmeņus. Nākotnē gan "Brexit" dēļ nevaram izslēgt nevēlamus pagriezienus. Progresa trūkums, vai šobrīd pat – regress – tirdzniecības sarunās palielina iespēju, ka vienošanos var neizdoties noslēgt. Lai gan britiem koksnes produktus noteikti vajadzēs arī turpmāk, sarunu izjukšanas gadījumā no nākamā gada tirgosimies ar Lielbritāniju uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas nozīmēs muitas nodevas un birokrātiskus šķēršļus.