Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro  (17)

IKT nozarē reģistrēti 7129 uzņēmumi, no tiem lielākā daļa jeb 64,13% saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādā telekomunikācijas sektorā. Vairāk nekā puse, t.i., 64,30% IKT nozarē strādājošo uzņēmumu reģistrēti Rīgā, vēl 18,77% – Pierīgā, savukārt pārējos reģionos sadalījums ir līdzīgs.

Runājot par ārvalstu ieguldījumu piesaisti IKT nozares uzņēmumu pamatkapitālam, "Lursoft" aprēķinājis, ka ieguldījumi reģistrēti 16,86% uzņēmumu pamatkapitālos. Visvairāk uzņēmumu ar ārvalstu ieguldījumiem pamatkapitālā reģistrēts telekomunikācijas apakšnozarē, kur no visiem uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem ir 26,39%. Tikmēr datorprogrammēšanas apakšnozarē tie ir 16,27% uzņēmumu, bet informācijas pakalpojumu – 15,55%.

Visbiežāk ieguldījumus Latvijā reģistrēto IKT uzņēmumu pamatkapitālos veikušas personas no Krievijas, Ukrainas un Lietuvas, taču, rēķinot pēc ieguldīto summu kopējā apmēra, pirmajā vietā ierindojas Dānija, kuras pārstāvji Latvijas IKT uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši 101,94 miljonus eiro. Teju tikpat lielu summu – 100,89 miljonus eiro – Latvijas IKT uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši arī lietuvieši.

Tuvākajā laikā, iespējams, ārvalstu ieguldījumu apmēros IKT uzņēmumos gaidāms kāpums, jo pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pieaugusi baltkrievu uzņēmēju interese par Latviju. Kopš 9. augusta, kad Baltkrievijā notika vēlēšanas, Baltijas valstīs novērota baltkrievu uzņēmēju palielināta interese par biznesa pārcelšanu. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, Baltkrievijā strādā 1700 IT kompānijas. Lietuva jau saņēmusi vairāk nekā 20 baltkrievu IT uzņēmumu pieteikumus, savukārt, lai kompānijas piesaistītu arī Latvijai, LIAA izveidojusi īpašu reaģēšanas vienību. Jānorāda, ka pēdējā mēneša laikā LIAA sniegusi vairāk nekā 100 konsultācijas Baltkrievijas uzņēmumiem, kas rezultējies ar to, ka desmit uzņēmēji jau gatavo dokumentus par daļēju vai pilnīgu sava biznesa pārcelšanu uz Latviju.

Jāpiebilst, ka Latvijas IKT uzņēmumi ne tikai sekmīgi piesaista ārvalstu ieguldījumus, bet arī ir viena no lielākajām eksporta nozarēm valstī. Balstoties uz LIKTA sniegto informāciju, IKT produktu eksports veido 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošina IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm. To apliecina arī konkursa "Eksporta un inovācijas balva" laureāti, kur 2019. gadā par eksporta čempionu atzīta SIA "Tilde", 2018. gadā eksportspējīgākā komersanta balvu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā saņēmusi "Accenture" Latvijas filiāle un arī mazo komercsabiedrību grupā pirmajās vietās ierindojušies IKT nozares uzņēmumi – SIA "Sonorworks" un SIA "eazyBI".

Apgrozījums turpina kāpt

Vērtējot IKT nozares kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzama pozitīva tendence, rādītājam ik gadu palielinoties. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, kopš 2017. gada nozares kopējais apgrozījums palielinājies par 17,59%, tam pērn sasniedzot 2,02 miljardus eiro.

Ar līdzīgu apgrozījumu 2019. gadā strādājuši telekomunikācijas un datorprogrammēšanas uzņēmumi, kas pērn apgrozījuši attiecīgi 875,2 miljonus eiro un 842,94 miljonus eiro, savukārt informācijas pakalpojumu apakšnozarē strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn bijis 296,88 miljoni eiro.

Raugoties, kā pēdējo trīs gadu laikā audzis IKT dažādās apakšnozarēs strādājošo uzņēmumu apgrozījums, "Lursoft" secinājis, ka visstraujākais kāpums bijis uzņēmumiem, kas nodarbojas ar datorprogrammēšanu. Kopš 2017. gada šīs apakšnozares kopējais apgrozījums palielinājies par 27,86%. Informācijas pakalpojumu apakšsektorā apgrozījuma kāpums kopš 2017. gada bijis 14,33%, bet telekomunikācijas – 10,13%.

Tieši telekomunikācijas nozares uzņēmumi ieņem pirmās vieta starp IKT nozares kompānijām ar lielāko apgrozījumu. Līderis 2019. gadā – SIA "Latvijas Mobilais telefons". Pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 186,10 miljonus eiro, kas ir par 6,39% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr otrajā vietā esošā SIA "Tet" apgrozījums palielinājis par 3,17%, sasniedzot 184,20 miljonus eiro. Līdzvērtīgs apgrozījuma palielinājums bijis arī SIA "Tele2", kam gada laikā izdevies apgrozījumu kāpināt par 3,98%.

Ceturtajā vietā starp IKT nozares uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2019. gadā ierindojusies arī mobilo sakaru kompānija SIA "Bite Latvija". "Lursoft" pieejamie gada pārskata dati rāda, ka no top 5 lielākajiem IKT uzņēmumiem tieši "Bite Latvija" pērn izdevies visstraujāk palielināt apgrozījumu – par 15,40%, rādītājam pagājušajā gadā sasniedzot 115,38 miljonus eiro. Top 5 lielāko uzņēmumu sarakstu noslēdz SIA "Evolution Latvia" ar pagājušajā gadā apgrozītiem 89,94 miljoniem eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2018. gadā.

Jānorāda, ka pērn IKT nozarē reģistrēti 220 uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz vienu miljonu eiro. 59,55% no šiem uzņēmumiem kā savu pamatdarbību norādījuši datorprogrammēšanu.

Lielākie IKT nozares uzņēmumi pēc apgrozījuma 2019. gadā:

Kopējā peļņa sasniegusi 271,81 miljonu eiro

Apgrozījuma kāpumam sekojis arī peļņas palielinājums. "Lursoft" apkopotie dati parāda, ka laika periodā kopš 2017. gada IKT uzņēmumu kopējā peļņa pēc nodokļu nomaksas augusi par 55,03%, pērn tai sasniedzot 271,81 miljonu eiro. No tās 131,92 miljoni eiro veido telekomunikāciju apakšnozarē strādājošo uzņēmumu peļņa, savukārt mazākā daļa – 30,21 miljons eiro – ir uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar informācijas pakalpojumiem.

Straujākais peļņas kāpums pēdējo trīs gadu laikā fiksēts datorprogrammēšanas uzņēmumu vidū, kur peļņa pieaugusi pat par 142,05%, savukārt vislēzenākais kāpums raksturīgs telekomunikāciju apakšsektorā, kur strādā mazākais uzņēmumu skaits, taču ar lielāko peļņu un apgrozījumu, līdz ar to uzņēmumiem, kuriem ir liela peļņa, panākt straujāku pieaugumu ir grūtāk nekā mazajiem uzņēmumiem, kuri vairāk pārstāvēti datorprogrammēšanas sektorā.

Gada pārskatu dati rāda, ka 2019. gadā IKT nozarē reģistrēti 33 uzņēmumi ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas pārsniedz vienu miljonu eiro. Gadu iepriekš tādi bijuši 34 uzņēmumi, taču jāņem vērā, ka pārskatus par pagājušo gadu atsevišķi uzņēmumi vēl nav iesnieguši, tostarp arī nozares lielie spēlētāji, piemēram, SIA "Euro Live Technologies", kas 2018. gadā apgrozīja 25,27 miljonsu eiro un nopelnīja 1,28 miljonus eiro, tāpat arī SIA "4finance IT" un SIA "Zabbix", līdz ar to kopējos rezultātos par 2019. gadu vēl gaidāmas korekcijas.

Lielāko pelnītāju galvgalī ierindojas lielie telekomunikāciju uzņēmumi – "Tet", "Tele2", "Latvijas Mobilais telefons" un "Bite Latvija", kuru kopējā peļņa veido 122,32 miljonus eiro jeb 45% no IKT sektora kopējās peļņas 2019. gadā.

Top 5 sarakstu noslēdz AS "Printful Latvia" ar nopelnītiem 8,06 miljoniem eiro. Gada laikā uzņēmumam izdevies peļņu kāpināt par 3,07%. Pagājušajā gadā "Printful Latvia" turpināja attīstīt programmatūras risinājumu, ieviešot vairākas norēķinu valūtas, jaunas integrācijas ar e-komercijas platformām "Wix", "PrestaShop", "Bonanza" u.c., kā arī padarot "Printful" pieejamu spāņu un japāņu valodās runājošiem tirgiem.

Lielākie IKT nozares uzņēmumi pēc peļņas 2019. gadā:

Ar katru gadu IKT nozarē nodarbināto skaits palielinās

IKT nozares uzņēmumi nodarbina 4% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem, liecina Lursoft dati. Aizvadītajā gadā nozare ar darba vietām nodrošinājusi nepilnu 31 tūkstoti cilvēku, gada laikā kopējo darbinieku skaitu palielinot par 5,29%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, vairāk nekā puse, t.i., 54,63% darbinieku nodarbināta datorprogrammēšanas uzņēmumos, bet vēl 29,63% – kompānijās, kuru pamatdarbība ir informācijas pakalpojumi. Raugoties uz darbinieku skaita pieaugumu IKT jomas apakšnozarēs, tieši šie divi sektori arī izceļas ar straujāko darbinieku skaita kāpumu pēdējo trīs gadu laikā. Proti, datorprogrammēšanas uzņēmumos darbināto skaits kopš 2017. gada palielinājies par 18,56%, bet informācijas pakalpojumu apakšnozarē – par 16,97%. Tikmēr telekomunikāciju nozarē, kurā pērn strādājuši 4856 darbinieki, nodarbināto skaits pēdējos gados bijis praktiski nemainīgs.

IKT nozarē pērn reģistrēti 30 uzņēmumi ar darbinieku skaitu, kas pārsniedz 100 strādājošos, savukārt kopskaitā 297 uzņēmumos aizvadītajā gadā bija nodarbināti vismaz 10 darbinieki. Jāiebilst, ka gadu iepriekš, 2018. gadā, IKT nozarē bija 28 uzņēmumi ar vairāk nekā 100 darbiniekiem, savukārt vismaz 10 strādājošie bija reģistrēti 284 uzņēmumos.

Balstoties uz VID sniegto informāciju par darbinieku skaitu uzņēmumos, redzams, ka līderos ar pērn nodarbinātiem 3454 darbiniekiem, neskatoties uz to, ka strādājošo skaits samazinājies par 2,07%, ierindojies "Evolution Latvia".

Vairāk nekā 1000 darbinieki 2019. gadā bijuši arī tādās IKT nozares kompānijās kā "Accenture" Latvijas filiāle (+7,89%), "Tet" (-2,17%) un "Euro Live Technologies" (+15,08%), savukārt piektais lielākais darba devējs nozarē pērn bijis "Tieto Latvia", kas gada laikā strādājošo skaitu uzņēmumā palielinājis par 6,76%. Kā "Tieto Latvia" norādījis savā iesniegtajā vadības ziņojumā, no visiem uzņēmumā strādājošajiem darbiniekiem, vairāk nekā 580 ir speciālisti projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomās.

Lielākie darba devēji IKT nozarē 2019. gadā:

IKT nozares nodokļu maksājumi ik gadu palielinās

VID publiskotā informācija par uzņēmumu veiktajām nodokļu iemaksām valsts kopbudžetā 2019. gadā rāda, ka aizvadītajā gadā IKT nozares uzņēmumi valsts kasē nodokļos samaksājuši 437,6 miljonus eiro. Tas ir par 11,79% vairāk nekā gadu iepriekš un veido nepilnus 6% no visu Latvijas uzņēmumu kopējiem nodokļu maksājumiem valsts kopbudžetā 2019. gadā. Salīdzinot, kā pēdējo gadu laikā mainījies nozares uzņēmumu kopējais nodokļu maksājumu apjoms, redzams, ka laika periodā kopš 2017. gada reģistrēts 28,72% pieaugums.

Pusi no IKT nozares samaksātā nodokļu apjoma valsts kopbudžetā 2019. gadā devuši datorprogrammēšanas uzņēmumi, kas valsts kasi nodokļu maksājumos pērn papildinājuši par 222,44 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada šī IKT nozares apakšsektora veikto nodokļu maksājumu apjoms audzis par 42,25%. Otrs straujākais pieaugums šajā periodā bijis uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar informācijas pakalpojumiem, – par 37,67%. Jānorāda, ka telekomunikācijas uzņēmumi nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā 2019. gadā samaksājuši 130,41 miljonu eiro (+6,86%, salīdzinot ar 2017.gadu), bet informācijas pakalpojumu uzņēmumi – 84,76 miljonus eiro.

Nozares lielākais nodokļu maksātājs aizvadītajā gadā bijis "Tet", kas nodokļos valsts budžetā samaksājis 39,70 miljonus eiro, kas ir par 1,55% vairāk nekā gadu iepriekš. Teju tikpat liels samaksāto nodokļu apjoma pieaugums bijis arī "Latvijas Mobilais telefonam", kas pērn valsts kopbudžetā nodokļu maksājumos samaksājis par 1,01% vairāk nekā 2018. gadā, kā arī "Evolution Latvia", kura nodokļu maksājumi gada laikā auguši par 1,75%.

Lielāko nodokļu maksātāju sarakstā atrodama arī "Accenture" Latvijas filiāle un "Tele2", savukārt trešais mobilo sakaru operators – "Bite Latvija" – ierindojies tūlīt aiz top 5, t.i., 6. vietā ar nodokļos pērn samaksātiem 15,24 miljoniem eiro.

IKT nozares lielākie nodokļu maksātāji 2019. gadā:

* Dati par 2019. gadu apkopoti uz 31.08.2020. Pētījumā apkopoti dati par uzņēmumiem, kuru pamatdarbības nozares ir NACE 61, NACE 62 un NACE 63. Dati par IKT nozares eksportu https://likta.lv/nozare-skaitlos/