Nākotnē darba devēji raugās piesardzīgi un prognozē, ka gada kopējā alga 2021. gadā varētu pieaugt par 2,8%. Iepriekšējos gados šīs prognozes bija par vismaz 2% augstākas.
Kopējais algas pieaugums ir noticis gan uz pamatalgas, gan mainīgās daļas rēķina, visu līmeņu speciālistiem tas ir bijis lielāks nekā vadītājiem. Skatoties vidējās atalgojuma izmaiņas, redzams, ka 90,2% organizāciju atalgojumu paaugstināja (vidēji par 4,9%), 4,1% – nemainīja, 5,7% – samazināja (vidēji par 3,8%). Gadījumu, kad algas visiem darbiniekiem būtu mainītas par vienādu procentu, ir ļoti maz. Algas visvairāk pieaugušas sabiedrisko pakalpojumu un tirdzniecības, bet samazinājušās – mazumtirdzniecības un infrastruktūras jomā.
"Mēs redzam, ka neskaidrības pilnajos Covid-19 pandēmijas apstākļos darbinieku atalgojuma samazināšana nav primārais risinājums. Darba devēji drīzāk izvēlas optimizēt darbinieku skaitu un atvadīties no darbiniekiem ar sliktiem rezultātiem. Virkne organizāciju samazina darbinieku slodzes, vienlaikus saglabājot savas komandas un atvieglojot finanšu slogu. Šī ir cilvēciskāka ekonomiskās krīzes pieredze, kad vairāk tiek domāts par taisnīgumu un atbalstu, jo virknē nozaru vēl ilgi būs izaicinoši gan piesaistīt, gan noturēt atbilstošus darbiniekus," piebilst "Fontes" valdes locekle un vecākā konsultante Inese Kamarūte.
Visbiežāk jeb 39% organizāciju atlaišana skāra konkrētas darbinieku, ceturtdaļā organizāciju – speciālistus. Visas darbinieku grupas atlaišana skāra 21% organizāciju. 18% organizāciju samazināja fiziska darba veicēju vai kvalificētu strādnieku skaitu, bet 11% pārdošanas speciālistu skaitu. Tikai 4% organizāciju tika samazināts pirmā un vidējā līmeņa vadītāju skaits.
Visiem darbiniekiem darba slodzes tika samazinātas 38% organizāciju, kamēr 25% – tām darbinieku grupām, kurām bija samazinājies darba apjoms. 13% uzņēmumu darba slodzes tika samazinātas speciālistiem, tikpat pirmā un vidējā līmeņa vadītajiem, pārdošanas speciālistiem un fiziska darba veicējiem/kvalificētiem darbiniekiem. Tikai 6% organizāciju darba slodze tika samazināta augstākā līmeņa vadītājiem.
Pēdējos gados skaidri redzams, ka galvenais faktors atalgojuma pieaugumam ir bijis darbinieku trūkums tirgū. Kaut arī 2020. gadā bezdarba līmenis ir augstāks nekā pērn, tas ir apmēram 2016. gada līmenī, kad sāka just darba tirgus uzkaršanu. Darbiniekus joprojām ir sarežģīti piesaistīt tādās nozarēs kā IT un telekomunikācijas, pārdošana, mārketings un produktu vadība, inženierzinātnes un zinātne, kā arī ražošana un amatniecība.
"Fontes" Vispārējā atalgojuma pētījumā par 2020. gadu apkopoti no 373 organizācijām Latvijā. Tie iegūti 2020. gada maijā un jūnijā un salīdzināti ar rādītājiem šajā periodā pērn.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
