JRT ēkas būvdarbi notiks bez tehnoloģiskā pārtraukuma ziemā

Viņš stāstīja, ka pāļu iestrāde notiks aptuveni divus mēnešus, bet pēc tam bez tehnoloģiskā pārtraukuma ziemā piecus mēnešus notiks nulles cikla darbi – jaunās teātra ēkas pagrabstāva būvdarbi. Pēc septiņiem mēnešiem nākamā gada pavasarī plānots sākt jaunās ēkas virszemes stāvu būvniecību.

Paralēli šiem darbiem pavasarī tiks sākti esošās Jaunā Rīgas teātra ēkas atsevišķu konstrukciju demontāžas darbi. Kreicburgs sacīja, ka vecās ēkas fasādes un daļa no iekšējām konstrukcijām tiks saglabātas, bet daļa ir jādemontē un jābūvē no jauna, lai tās atbilstu paredzētajai nestspējai.

"Patlaban tiek veikta grunts stabilizācija, kad ar augsta spiediena strūklu rotējot samaisa esošo grunti ar cementa suspensiju, kurai sacietējot, veidojas pazemes pāļu kolonnas. Šis process praktiski nerada vibrācijas, līdz ar to apkārtējo dzīvojamo ēku stabilitāte gandrīz netiek ietekmēta," sacīja Kreicburgs.

Viņš piebilda, ka nepārtraukti tiek veikts arī vibrāciju monitorings uz apkārtējo ēku sienām.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits sacīja, ka pēc "projektē un būvē" principa noslēgtais līgums ar "SBSC" paredz pilnu būvnieka atbildību gan par izvēlētajiem risinājumiem, gan kvalitātes un drošības prasību ievērošanu.

Ivanovskis-Pigits piebilda, ka Latvijas būvnormatīvos neeksistē vibrāciju standarts, kas nosaka cik lielas vibrācijas būtu pieļaujamas, tādēļ tiek izmantots Vācijas standarts.

Šonedēļ būvlaukumā tika atsākta pāļu iestrāde, tāpat tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai.

Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, iepriekš norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Kompānijā norādīja, ka būvuzņēmējs darbu veikšanai izvēlējies drošākos pieejamos risinājumus, ko īstenos viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller".

"Lai samazinātu tehnoloģisko procesu radītās vibrācijas un radītās neērtības apkārtējo ēku iedzīvotājiem, izvēlētas trīs atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas, kas nodrošinās projektēšanas uzdevumam atbilstošu, bet tajā pašā laikā apkārtējām būvēm maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādes režīmu. Jaunās teātra ēkas izbūve pilnīgi bez vibrācijām apkārtējām ēkām nav iespējama, tomēr izvēloties attiecīgās metodes, diskomforts kaimiņiem būs ievērojami mazāks. Vibrācijas tiks mērītas reālā laikā, lai konstatētu to atbilstību pieļaujamai amplitūdai un nodrošinātu kaimiņu ēku drošību," skaidroja būvuzņēmēja "SBSC" valdes loceklis Juris Pētersons.

Pāļu iestrādei izvēlētas DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un "Jet Grouting" (cementa-ūdens maisījuma injekcijas) tehnoloģijas. Darbu procesā elektroniski tiks uzraudzīti pāļu izbūves darbu specifiskie rādītāji - dziļums, grunts apstākļi, betona padeve un citi parametri. Tehnoloģija, kura tiks pielietota visvairāk - grunts dziļā stabilizācija - būtiski atšķiras no tradicionālām pāļu urbšanas metodēm, jo, pielietojot dziļās stabilizācijas paņēmienu, uz vietas būvlaukumā esošā grunts, izmantojot īpaši konstruētus mehānismus, tiks samaisīta ar cementu un ūdeni. Attiecīgi zemes dziļumā esošā grunts netiks aizvākta un aizstāta ar betonu, bet pēc samaisīšanas ar cementa-ūdens suspensiju, kļūs par betona pildvielu, formējot stabilas pazemes kolonnas jaunās ēkas balstīšanai, klāstīja VNĪ pārstāvji.
Pērn VNĪ veica apkārtesošo ēku tehnisko apsekojumu, secinot, ka nav pazīmju, kas liecinātu par ēkas nesošo konstrukciju nestspējas, mehāniskās stiprības un noturības zudumiem.

Šobrīd VNĪ saskaņā ar vienošanos koordinē atlīdzību izmaksu par iepriekšēja būvnieka drošības pārkāpumu dēļ radīto kaitējumu apkārtējai apbūvei. Ar pieciem no 16 apzinātajiem ēkas Ģertrūdes ielā 30 īpašniekiem ir noslēgtas vienošanās par atlīdzību izmaksu saistībā ar iepriekšējā būvniecības periodā dzīvokļos radītajām plaisām. Savukārt ar pārējiem īpašniekiem Ģertrūdes ielā 30 un kopīpašumu Ģertūdes ielā 32 sarunas vēl turpinās, sacīja Ivanovskis-Pigits.

Sadarbību ar kaimiņu ēku īpašniekiem VNĪ turpina visā projekta gaitā, regulāri monitorējot ēku stāvokli un informējot kaimiņus par plānotajiem darbiem un izvēlētajiem risinājumiem, informēja VNĪ pārstāvji.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka visas kompensācijas sedz iepriekšējais būvnieks, taču kopējo kompensāciju summu neatklāja, norādot, ka to paredz vienošanās ar būvnieku.

Jau ziņots, ka Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbu atsākšanai VNĪ noslēdzis jaunu līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību "SBSC" par līguma summu 29,9 miljoni eiro. Tajā iekļauti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana piecus gadus par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātra tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro. Plānots, ka teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim.

Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot, palielinot no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram. Ēkā paredzētas trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī darbnīcas pagraba stāvā.

VNĪ dibināta 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.