"Clean R" valdes loceklis Guntars Levics teic, ka būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos.
Memorandā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
Parakstot memorandu, visas puses vienojās par galvenajām prioritātēm šajā jomā: 1. nepieciešama būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošana, tostarp arī komersantu nelegālo darbību aktīvāka kontrole un ierobežošana; 2. nepieciešama precīzāka un apņēmīgāka rīcība pārejai uz aprites ekonomiku; 3. nepieciešams aktīvāks darbs pie inovatīviem risinājumiem būvniecības atkritumu efektīvākai pārstrādei būvniecībā izmantojamos materiālos; 4. nepieciešams aktīvāks izglītojošais darbs, veidojot sabiedrības izpratni par būvniecības atkritumiem un to pareizu un atbilstošu apsaimniekošanu.
Nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības būvniecības atkritumu apsaimniekošanas jomā, parakstot sadarbības memorandu, akcentēja visas iesaistītās puses.
Pūce norāda, ka aprites ekonomikas mērķis ir novērst atkritumu rašanos, nodrošinot to pārstrādi un ilglaicīgu un racionālu izmantošanu. Parakstītais memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un celtniecības atkritumu segmentā ir viens no jau īstenotajiem soļiem jaunās ekonomikas virzienā. Šādu būvniecības materiālu ilgāka atrašanās saimnieciskajā apritē mazinās sektora ietekmi uz vidi un ļaus samazināt emisijas, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.
"Sabiedrība kopumā redz būvniecības skaisto pusi – jaunas, skaistas ēkas, attīstītu infrastruktūru, sakoptu pilsētvidi. Taču neredz šī procesa otru un ne tik skaisto pusi – atkritumus, kas rodas būvniecības procesa rezultātā. Jāatzīst, līdz šim tam netika pievērsta pietiekama uzmanība. Memoranda parakstīšana ir būtisks solis atkritumu apsaimniekošanas procesa pilnveidošanai. Ekonomikas ministrija ir gatava aktīvi iesaistīties būvniecības procesa radīto atkritumu pārstrādes un atkārtotās izmantošanas veicināšanā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Nozares aktīva iesaiste un patiesa interese veicināt jēgpilnas būvniecības atkritumu sistēmas izveidošanu ir veiksmes garants," uzskata Vitenbergs.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības priekšsēdētājs Gints Miķelsons vērtē, ka esam uz Eiropas Savienības noteiktā Zaļā kursa ceļa, kas nozīmē miljardu investīcijas tuvākajos septiņos gados, īpašu atbalstu vēršot zaļajiem risinājumiem. Skatoties nākotnē, jāsaprot, ka zaļā būvniecība ir kas vairāk nekā ēku siltināšana un energoefektivitāte. Līdz ar to jautājums par draudzīgu būvmateriālu izmantošanu, kas ietver pārstrādātos būvmateriālus kā daļu no aprites ekonomikas, ir realitāte, kas jāattīsta un jāatbalsta.
Partnerības ieskatā nozarē nepieciešams izveidot pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmu, kas būtu motivējoša un ietvertu plānošanu, šķirošanu, pārstrādi un atkalizmantošanu. Tāpat jāizveido apjomu monitoringa sistēma, kur varētu izmantot jau izveidotās Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) elektroniskās iespējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
