Pirmo reizi vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums, liecina pētījums  (1)

"Augusta aptauja rāda, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši maksājumus ar bezkontakta karti, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Augustā jau vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (53%) atzina, ka veic norēķinus ar bezkontakta karti. Salīdzinājumā ar februāra aptauju augustā pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri norēķiniem izmanto viedtālruni, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veic zibmaksājumus. Raugoties uz šiem rezultātiem, šķiet, ka tos būtiski veicinājusi Covid-19 pandēmija, tomēr tās ietekmi nedrīkst pārvērtēt. Analizējot vairāku gadu aptauju rezultātus, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa Covid-19 radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr tā lomu nevajadzētu pārspīlēt. Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi ilgtermiņā, vairākums aptaujāto saglabā optimismu un uzskata, ka tās sekas nebūs ilgstošas," teic SIA "Latvijas fakti" direktors Aivars Freimanis.

Aizvadītais pusgads pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā ietekmējusi gandrīz visas mūsu ikdienas norises, un maksājumi nav izņēmums. Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums, kas turpinājās visus pēdējos gadus. Darījumu skaita kritums 2020. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6,1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus ievērojami saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14,8%.

Kritumu nenoliedzami noteikusi ievērojama ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu saistīto pasākumu ietekmē, bet aptaujas un maksājumu datu analīze ļauj spriest par pārmaiņām sabiedrības maksāšanas uzvedībā. Latvijas Bankas nesen veiktajā sociālo mediju lietotāju ekspresaptaujā mazāk nekā puse aptaujāto pārliecinoši norādīja, ka Covid-19 pandēmija kopumā nav ietekmējusi viņu iepirkšanās paradumus. Gandrīz trešdaļa atzīmēja, ka iepērkas retāk, savukārt vēl gandrīz trešdaļa atzīmēja pārmaiņas savos maksāšanas paradumos, norādot uz aktīvāku maksājumu karšu izmantošanu norēķinos un interneta sniegto iespēju izmantošanu attālinātiem pirkumiem. "Covid-19 pandēmijas ietekmei mazinoties un situācijai normalizējoties, gaidāms, ka atjaunosies bezskaidrās naudas maksājumu skaita kāpums. Tomēr pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši sabiedrības iepirkšanās paradumu pārmaiņas, un ar to jārēķinās gan bezskaidrās naudas pakalpojumu sniedzējiem, lai padarītu tos vēl pievilcīgākus, ērtākus un drošākus patērētājiem, gan maksājumu infrastruktūras nodrošinātājam – Latvijas Bankai," norāda Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

"Ir dzirdēts viedoklis, ka skaidrās naudas loma samazinās un tai draud izzušana. Noteikti nevaru tam piekrist. Neraugoties uz bezskaidrās naudas izmantošanas progresu, arī skaidrajai naudai ir nākotne. Pirmkārt, ir liela sabiedrības daļa, kas dažādu iemeslu dēļ priekšroku dod tieši skaidrās naudas norēķiniem un uzkrājumiem. Skaidrās naudas īpatsvars kopējā maksājumu apjomā samazinās, bet tas notiek saistībā ar bezskaidrās naudas norēķinu straujāku kāpumu: vienlaikus palielinās arī skaidrās naudas norēķinu apjoms, tikai lēnāk. Eiropas Centrālās bankas aplēses liecina, ka eiro skaidrā nauda apgrozībā nepārtraukti aug – banknošu vērtība augusi no aptuveni 225 miljardiem eiro 2002. gada janvārī līdz 1,38 triljoniem eiro 2020. gada jūlijā. Pēdējo piecu gadu laikā eiro zonā skaidrā nauda apgrozībā pieauga vidēji par 5% gadā. Turklāt faktiski palielinās visu nominālvērtību naudas zīmju skaits, un tas liecina, ka aug skaidrās naudas izmantošana gan ikdienas norēķinos (naudas zīmes ar mazu nominālvērtību, kuras izmanto ikdienas pirkumiem), gan uzkrāšanai (naudas zīmes ar lielu nominālvērtību). Otrkārt, būtiska ir diversifikācija, nodrošinot, lai skaidrās un bezskaidrās naudas izmantošana būtu līdzsvarota. Tas ir arī drošības jautājums, kā to izjutām, piemēram, 2020. gada 9. jūnijā, kad nozīmīga Rīgas daļa samērā ilgu laiku palika bez elektrības. Šajā laikā bija apgrūtināti bezskaidrās naudas norēķini, cilvēki nevarēja piekļūt internetbankām u.tml. Neaizmirsīsim arī par citiem mūsdienām raksturīgiem riskiem, piemēram, kiberdrošības jautājumiem. Vienlīdz sāpīgi būtu gan palikt bez skaidrās naudas uzkrājumiem, ja mājās uzlauzts seifs, gan bez elektroniskās naudas norēķinu kontā, ja krāpnieks pamanījies to nozagt," teic Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons.