Pagājušajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmēja Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars". Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.
"Augusta aptauja rāda, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši maksājumus ar bezkontakta karti, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Augustā jau vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (53%) atzina, ka veic norēķinus ar bezkontakta karti. Salīdzinājumā ar februāra aptauju augustā pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri norēķiniem izmanto viedtālruni, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veic zibmaksājumus. Raugoties uz šiem rezultātiem, šķiet, ka tos būtiski veicinājusi Covid-19 pandēmija, tomēr tās ietekmi nedrīkst pārvērtēt. Analizējot vairāku gadu aptauju rezultātus, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa Covid-19 radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr tā lomu nevajadzētu pārspīlēt. Vērtējot Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzīvi ilgtermiņā, vairākums aptaujāto saglabā optimismu un uzskata, ka tās sekas nebūs ilgstošas," teic SIA "Latvijas fakti" direktors Aivars Freimanis.
Aizvadītais pusgads pagājis Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā ietekmējusi gandrīz visas mūsu ikdienas norises, un maksājumi nav izņēmums. Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums, kas turpinājās visus pēdējos gadus. Darījumu skaita kritums 2020. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6,1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus ievērojami saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14,8%.