Nozaru ministrijām līdz 11. septembrim bija Finanšu ministrijā (FM) jāiesniedz reformu priekšlikumi un investīciju projekti iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā. Kopumā ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā. Bez ministrijām savus priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) iesniegušas arī vairākas citas iestādes un organizācijas, tostarp viens privātuzņēmums – SIA "Stiga RM".
1994. gadā dibinātais mežsaimniecības uzņēmums "Stiga RM" vērsies pie vairākām ministrijām, tostarp pie FM, kā arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā vēstule. "Stiga RM" plāno 2021. gada beigās vai 2022. gada sākumā uzsākt jaunas koksnes paneļu rūpnīcas būvniecību Engures novadā. Jau ir saņemta būvatļauja un izstrādāts projekts. Plānots, ka jaunajā rūpnīcā uzņēmums ražos koksnes paneļus, kas būs pilnībā izgatavoti no dabīgiem materiāliem. Kā skaidro uzņēmumā, šādu koksnes paneļu pieprasījums Eiropā pārsniedz piedāvājumu.
Uzņēmuma īpašnieks un patiesā labuma guvējs Andris Ramoliņš sarunā ar portālu "Delfi" apstiprina – "uzņēmums ir gatavs piedalīties tautsaimniecības atveseļošanā". Vērsties pie ministrijām bijusi uzņēmuma paša iniciatīva – proaktīva rīcība, jo nekādu aicinājumu "Stiga RM" nav saņēmusi.
Investīciju projekts – koksnes paneļu rūpnīca – ir augstā gatavības stadijā. Ja šajos apstākļos uzņēmumam izdotos piesaistīt jebkādus papildu finanšu resursus, tas pasteidzinātu projekta ieviešanu dzīvē, saka Ramoliņš.
Viņš atzīmē – pieredze rāda, ka ne vienmēr Eiropas fondu līdzekļi tiek realizēti "īstos projektos". "Tās idejas ne vienmēr pārtop reālos projektos un reālās darbavietās. Tāpēc mēs gribējām informēt atbildīgās ministrijas par to, ka šis projekts ir īsts," norāda uzņēmuma vadītājs.
Jaunā koksnes paneļu rūpnīcā varētu izmaksāt 37,3 miljonus eiro, liecina sākotnējā aplēses. No tiem aptuveni 19 miljonus eiro plānots ieguldīt infrastruktūras, komunikāciju un ražošanas ēkas izveidē un 18,3 miljonus eiro – ražošanas aprīkojumā. Uzņēmuma vadītājs vēlētos piesaistīt fondu līdzekļus tādā apmērā, lai segtu 40% no ražošanas ēkas vai ražošanas aprīkojuma izmaksām. Tas segtu apmēram 20% no kopējām izmaksām.
Ministrijas uz uzņēmuma vēstuli nav atbildējušas. Skaidrības par ES Atveseļošanas fonda līdzekļu sadalījumu nav, saka Ramoliņš un piebilst, ka "tas ir tik izplūdis – kā no jūras līdz purvam un atpakaļ."
"Nav saprotams, kur mēs to naudu liksim, kādā veidā atveseļosim tautsaimniecību. Man šausmīgi negribētos redzēt, ka tā nauda tiek izmaksāta pabalstos vai kaut kādās tādās lietās," pauž "Stiga RM" vadītājs.
Arī farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" valdes locekle Zane Kotāne portālam "Delfi" norāda, ka "šobrīd Latvijā ir ļoti neliels formālais regulējums, kas nosaka šī finansējuma kopējās prioritātes, bet netiek atklāti nākamie soļi finansējuma sadalē, kā arī nav definēti kopējie mērķi, ko valsts ar šo finansējumu vēlas sasniegt".
"Olainfarm" savus priekšlikumus projektiem ar augstu gatavības pakāpi iesniedza Ekonomikas ministrijai tālākai iekļaušanai izskatāmo projektu sarakstā. Kopējā augstas gatavības iesniegto projektu summa ir 56 miljoni eiro. Par šo naudu plānots moderinizēt ražotni, atjaunot infrastruktūru, kā arī izstrādāt un ieviest jaunus produktus, informēja uzņēmuma.
Arī "Olainfarm" priekšlikumus iesniedzis pats, nevis kādas ministrijas iedrošināts.
Uzņēmumā arī vēlas saprast, vai attiecībā uz šī finansējuma sadali ir paredzēta sabiedriskā apspriešana, un kādas prioritātes tiks izmantotas, lai izvēlētos tos projektus, kas būtu jāatbalsta.
SIA "Stiga RM" gan 2017., gan 2018. gadā iekļauta lielāko uzņēmumu Latvijā pēc neto apgrozījuma TOP 500. Pērn uzņēmums apgrozīja 20,55 miljonus eiro, tā peļņa bija 1,2 miljoni eiro. "Stiga RM" nodarbināja 200 darbinieku, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.
"Olainfarm" koncerna auditētais apgrozījums 2019. gadā bija 137,22 miljoni eiro, bet koncerna peļņa – 23,63 miljoni eiro. Vienlaikus paša "Olainfarm" apgrozījums pērn bija 104,36 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa – 22,24 miljoni eiro.
Vēstīts, ka saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum un pēc FM aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
