Latvijas reālais IKP šogad saruks par 4,7%, liecina Latvijas Bankas septembra prognoze. Salīdzinājumā ar šā gada jūniju, kad Latvijas Banka prognozēja, ka valsts IKP saruks par 7,5%, uzlabojums lēšams par 2,8 procentpunktiem.
Vienlaikus Latvijas Banka ir samazinājusi nākamā gada IKP izaugsmes prognozi – no 6,7% līdz 5,1%. Tāpat redzams, ka banka uzlabojusi arī bezdarba un nodarbinātības prognozes šim un tuvākajiem gadiem. Arī inflācijas rādītāju (saskaņotais patēriņa cenu indekss – SPCI) prognozes ir palielinātas. Tomēr iespējama Covid-19 ierobežojumu pastiprināšana 4. ceturksnī rada nozīmīgus lejupvērstus riskus.
Pakāpeniska ierobežojumu atcelšana vienlaikus ar veiksmīgu Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā un optimistiskāks patērētāju un uzņēmēju skatījums uz nākotni jau vasaras mēnešos ļāva vairākām nozarēm atkal sasniegt agrākajam darbības apjomam tuvu līmeni, un ekonomiskā lejupslīde 2. ceturksnī bija mērenāka, nekā gaidīts. Vienlaikus ekonomisko noskaņojumu gan Latvijā, gan nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs stabilizējuši to valdību atbalsta pasākumi, kā arī gaidāmais Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas instrumenta "Nākamās paaudzes ES" finansējums. Tas ļauj gan nedaudz paaugstināt ārējā pieprasījuma vērtējumu, gan lēst noturīgāku ienākumu un patēriņa līmeni iekšzemē. Pandēmijas attīstība globālā un reģionālā mērogā pēdējā laikā gan liek piesardzīgāk raudzīties uz 4. ceturkšņa attīstību, un tas jau sāk izpausties jaunāko noskaņojuma aptauju rezultātos.