Alus ražotāji neizpratnē par atkritumu apsaimniekotāju interesi veidot iepakojuma depozīta operatoru  (13)

Lai īstenotu Iepakojuma likumā minētos un ar ES direktīvām saskaņotos uzdevumus līdz 2029. gadam savākt atpakaļ 90% no PET, stikla un skārda iepakojuma, aptuveni 80% no Latvijā patērēto dzērienu ražotājiem ir izveidojuši likumam atbilstošu iepakojuma depozīta operatoru SIA "Depozīta iepakojuma operators".

Pagājušajā nedēļā sevi, kā depozīta operatora kandidātu, prezentēja arī SIA "Nulles depozīts", ko dibinājusi SIA "Zaļā josta". LDS uzskata, ka minētais varētu būt pretrunā Iepakojuma likumā noteiktajam, ka operatoru veido depozīta iepakotāji.

"Iepakojuma ražotāji veido bezpeļņas sistēmu, kas strādā sabiedrības un ražotāju labā kā visiem noderīga ekosistēma, turpretim atkritumu apsaimniekotāji no šīs sistēmas vēlas pelnīt, jo kāpēc gan viņi to veido? Mums nav nepieciešami mākslīgi starpnieki, lai efektīvi izpildītu savus pienākumus pret vidi," uzskata Latvijas Alus darītāju savienības vadītājs Pēteris Liniņš. "Iespējams, "Zaļās jostas" starts iepakojuma depozīta jomā varētu būt saistīts ar faktu, ka, depozīta sistēmai, sākot darbu, tā var pazaudēt vērtīgu materiālu, ko līdz šim saņēma bez maksas."

Alus ražotāju ieskatā "Zaļās jostas" piedāvājums nav atbalstāms arī citu apsvērumu dēļ. Pienākumam savākt atpakaļ iepakojumu ir jābūt tiem, kurus nākotnē varētu sodīt, ja augstie savākšanas rādītāji netiks sasniegti. ES sodīs Latvijas valsti un Latvijas valsts regresa kārtā sodīs dzērienu ražotājus. "Kāpēc mums jābūt atkarīgiem no trešajām personām, kurām likums neparedz pat solidāru atbildību," neizpratnē ir Liniņš.

LADS ar lielu piesardzību raugās uz "Zaļās jostas" izvēlēto tehnoloģisko risinājumu – vienā eksemplārā esošu iepakojuma savākšanas risinājumu. Iepakojuma depozīta sistēmai ir jāsāk darboties 2022. gada 1. februārī, un pastāv bažas, vai minētā iekārta tiks sertificēta un rūpnieciski saražota nepieciešamajā apjomā un laikā par saprātīgām izmaksām. Viens no būtiskākajiem depozīta sistēmas ilgtspējas noteikumiem ir caurspīdīgas, prognozējamas un "neuzskrūvētas" izmaksas," uzsver Liniņš.