Noskaņojums atkal pasliktinās: bažas par otrā viļņa ietekmi uz veikalu apgrozījumu  (52)

"Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam". Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4,4%, bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3,9%," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Citadeles" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka mazumtirdzniecība šogad varētu būt viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Tomēr nozares labais sniegums šobrīd pilnībā neraksturo notiekošo ekonomikā, un Covid-19 šoka ietekme uz ekonomiku ir bijusi ļoti nevienmērīga.

"Nauda uz Latviju ir nākusi un nāks, bet patēriņu, tai skaitā tirdzniecību, var ietekmēt cilvēku uzvedības maiņa. Kā liek domāt notikumi valstīs, kur pandēmijas otrais vilnis jau ir aizvēlies krietni tālāk, cilvēki vairs nenobīsies tā, kā pavasarī, bet piesardzīgāki kļūs. Ne par ko nav jābažījas pārtikas tirgotājiem, taču apakšnozares, kas saņēma aukstu dušu pavasarī, piemēram, apģērbu tirgotāji, atkal var piedzīvot grūtākus laikus," prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam". Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4,4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3,9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis.

Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem un stiprināt imunitāti ar vitamīniem. Tā rezultātā farmaceitisko preču kategorija turpinās uzrādīt labus rezultātus. Augustā par 11% pieauga degvielas tirdzniecība, kas varētu būt saistīts ar aktīvāku atpūtu ārpus pilsētām un iedzīvotāju vēlmi apceļot Latviju, jo jau augustā ceļošanas iespējas ārpus Latvijas bija visai ierobežotas.

Vasaras mēnešu laikā novērotā attīstība pozitīvā virzienā raisīja cerības uz gaišāku nākotni. "Swedbank" karšu dati rāda, ka iedzīvotāju tēriņi (dati ietver gan preces, gan pakalpojumus) augusta beigās un septembra pirmajā pusē sabremzējās, bet turpināja pārsniegt iepriekšējā gada līmeni, kamēr bankomātos izņemtās naudas apjoms joprojām bija zem pagājušā gada līmeņiem. Visdrīzāk, arī septembrī mazumtirdzniecība vēl uzrādīs pozitīvu rezultātu gada izteiksmē, kaut gan patērētāju noskaņojums jau septembrī, salīdzinot ar augustu, kļuvis pesimistiskāks. Patērētāju noskaņojums pasliktinājies, jo, redzot, kā attīstās situācija ar koronavīrusa izplatību Eiropā, Baltijā un septembra beigās arī Latvijā, iedzīvotāju gaidas par ekonomiskās situācijas attīstību tuvākā gada laikā kļuvušas pesimistiskākas. Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs atkarīga no patērētāju noskaņojuma un to uzvedības. Kaut gan gadījumu skaits pieaug, iedzīvotāji, tāpat kā valsts un uzņēmumi, ir labāk sagatavoti otrajam vilnim. Visaptveroša ekonomikas slēgšana vairs nebūs pirmais ierocis cīņā ar vīrusu. Tādēļ, lai gan vīrusa ēna nomāks aktivitāti, gan ekonomika kopumā, gan mazumtirdzniecība šoreiz tik krasas svārstības kā pavasarī, visticamāk, nejutīs.

Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pērno augustu pieauga par 4,4%, tas bija jau trešais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu pieaugumu gada griezumā. Šādi mērot, tā ir straujākā izaugsme kopš februāra, lielā mērā pateicoties degvielas mazumtirdzniecības kāpumam par 11,3%. Acīmredzot ierobežotās iespējas doties uz "tālajām" ārzemēm veicināja ceļošanu Latvijā un reģionā. Augustā un vasarā kopumā ļoti labi bija pārtikas tirdzniecības dati, kas liecina, ka Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā šajā laikā parasti.

Taču salīdzinājumā ar jūliju sezonāli izlīdzinātajos datos aktivitāte veikalos kopumā jau kritās par 0,7%. Vasaras pēdējā mēnesī tirdzniecību visdrīzāk vēl neietekmēja bažas par pandēmijas otro vilni, patērētāju noskaņojums šajā mēnesī vēl strauji uzlabojās. Iespējams, mērenos aktivitātes atplūdus izskaidro iepriekš atliktā patēriņa ietekmes mazināšanās. Ierobežotās iespējas iepirkties pavasarī palīdzēja panākt ļoti labus rezultātus jūnijā un jūlijā. Diemžēl septembrī patērētāju noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies. Mazumtirgotāju noskaņojuma indekss nedaudz vēl pieauga, acīmredzot atspoguļojot patīkamo vasaras pieredzi, bet ar tirgotāju ticību gaišajai nākotnei rudenī var nepietikt.

Koronavīrusa izplatības ātrums pasaulē šobrīd ir augstākajā punktā, ja tic datiem par reģistrētajiem gadījumiem, vai vairākkārt atpaliek no aprīļa, ja tic žurnāla "The Economist" vērtējumiem par iespējamo nereģistrēto izplatību. Skaidrs ir tas, ka tieši pandēmijas ritms vēl vairākus ceturkšņus būs izšķirošais ekonomisko procesu virzītājs. Svarīga ir ne tikai realitāte, bet arī tās uztvere, politiķu un patērētāju pieņemtie lēmumi.

Otrā viļņa ietekme uz veikalu apgrozījumu būs mērenāka, bet tā būs. Nav sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā varētu krasi pasliktināties nodarbinātības un ienākumu rādītāji. Šķetinot cēloņsakarību ķēdi, kas Latvijas ekonomikā sākas ārējā sektorā, lielām bažām it kā nav pamata. Latvijas eksportu veido nozares, kuru dzīvi vīruss nespēja sabojāt un nespēs (lielākā daļa preču eksporta, "balto apkaklīšu" pakalpojumi); nozares, kuras ir gandrīz apstājušās un otrreiz apstāties nevar (tūrisms); kā arī jomas, kas ir krīzē citu iemeslu dēļ (tranzīts). Nauda uz Latviju ir nākusi un nāks, bet patēriņu, tai skaitā tirdzniecību, var ietekmēt cilvēku uzvedības maiņa. Kā liek domāt notikumi valstīs, kur pandēmijas otrais vilnis jau ir aizvēlies krietni tālāk, cilvēki vairs nenobīsies tā, kā pavasarī, bet piesardzīgāki kļūs.

Ne par ko nav jābažījas pārtikas tirgotājiem, taču apakšnozares, kas saņēma aukstu dušu pavasarī, piemēram, apģērbu tirgotāji, atkal var piedzīvot grūtākus laikus. Šajā jomā izpaužas gan inficēšanās baiļu efekts, gan tas, ka cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, mazāk rūp tas, ko viņi velk mugurā. Nemainīgi izcili klājas elektropreču tirdzniecībai, tā kopš aprīļa ik mēnesi gada griezumā ir augusi vismaz par ceturto daļu. Dažās nozarēs dziļam kritumam sekoja vētraina atgūšanās. Pulksteņu un dārglietu tirdzniecība no 43,6% krituma aprīlī nonāca līdz 22,7% kāpumam jūlijā, augustā pieaugot par 11,3%. Pretēja bija pasta un interneta tirdzniecības dinamika, no +25,3% aprīlī nonākot līdz -31,3% augustā, kad līdzās patērētāju uzvedības maiņai nozari ietekmēja viena uzņēmuma pārreģistrācija uz ārzemēm. Cilvēki ir rūpīgi sargājušies no vietām, kur risks "noķert" vīrusu varētu būt īpaši liels, lietoto preču tirdzniecība aprīlī kritās pat par 68,9%.

Tuvākajā nākotnē būs daudz smalku dilemmu par to, kā savienot ekonomiskās aktivitātes saglabāšanu ar cilvēku drošību. Latvijā līdz šim ir panākts visveiksmīgākais kompromiss Eiropā, un veiksmīgā stratēģija netiek mainīta.

Lai gan pēdējās nedēļas laikā arī Latvijā atkal ir sākusi pieaugt Covid-19 saslimstība, un šobrīd visā Eiropā ir lielas bažas par pandēmijas otro vilni, ekonomikā vismaz pagaidām turpinās labo ziņu plūsma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, mazumtirdzniecībā vasara ir bijusi ļoti veiksmīga, nozare lielā mērā ir atkopusies no Covid-19 šoka, un šī gada augustā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 4,4% salīdzinājumā ar 2019. gada augustu. Tā ir iepriecinoša ziņa, un mazumtirdzniecība šogad varētu būt viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Tomēr nozares labais sniegums šobrīd pilnībā neraksturo notiekošo ekonomikā, un Covid-19 šoka ietekme uz ekonomiku ir bijusi ļoti nevienmērīga.

Domājams, ka labais mazumtirdzniecības sniegums pēdējos mēnešos vismaz daļēji ir saistīts ar pieprasījuma aizvietošana. Atšķirībā no tirdzniecības, daļa pakalpojumu nozaru joprojām saskaras ar dažādiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un izjūt pieprasījuma kritumu. Tāpat iedzīvotāji ir piesardzīgi pret ceļošanu uz ārvalstīm un, kā liecina "Citadeles" klientu maksājumu karšu apgrozījuma dati, tēriņi uz izklaides, aviācijas, kā arī viesnīcu pakalpojumiem joprojām būtiski atpaliek no pirms Covid-19 līmeņa. Tā vietā cilvēki ir izvēlējušies iegādāties dažādas atpūtas un elektropreces, ceļot pa Latviju, kā arī veikt mājokļa uzlabojumus. Tā rezultātā mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība augustā ir augusi par 26% salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, sporta preču un spēļu tirdzniecība par 20,9%, savukārt degvielas tirdzniecība par 11,3%.

Līdzīgas patēriņa tendences vērojamas arī citur pasaulē, un īstermiņā tas palielina pieprasījumu pēc rūpniecības precēm. Tomēr, manuprāt, ir ļoti liels jautājums, cik šis pieprasījums būs noturīgs. No mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka pēdējos divos mēnešos patēriņš Latvijā nav būtiski kāpis. Arī ienākumu pieaugums ir ievērojami noplacis, un, kā liecina Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji, patērētāju noskaņojums Latvijā septembrī vairs būtiski neuzlabojas. Papildus tam šobrīd ir vērojama uzņēmēju piesardzību pirms ziemas, ko rada bažas par iespējamu otro Covid-19 izplatības vilni. Tas var nozīmēt mazāk iepriecinošu ekonomikas ziņu plūsmu gada atlikušajos mēnešos, un lēnāku nekā gaidīts ekonomikas atkopšanos 2021. gadā.