Trīs ministrijas virs miljarda: cik daudz iestādes vēlas no dāsnā ANM fonda  (40)

Jau ziņots, ka ministrijas un neatkarīgās iestādes ANM pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā. Apkopojot visu Latvijas ministriju iesniegtos priekšlikumus, var secināt, ka virs viena miljarda eiro cer apgūt EM, SM un VARAM. Portāls "Delfi" apkopojis ministriju sākotnējo piedāvājumu, kas iesniegts Finanšu ministrijā līdz 11. septembrim.

Ministrijās norāda, ka šobrīd priekšlikumi aizvien tiek precizēti.

Kā informēja EM, ministrija ir pieteikusi finansējumu ekonomikas transformācijas un produktivitātes celšanai kopumā par 500 miljoniem eiro. Par šo pusmiljardu eiro iecerēts attīstīt nacionālās nozīmes industriālās teritorijas un parkus, izveidot jaunus tūrisma objektus reģionos, paaugstināt komersantu konkurētspēju, īstenojot projektus, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī nodrošināt apgrozāmo līdzekļu un kapitāla pietiekamību uzņēmumos.

Tāpat EM plāno veicināt mājokļu pieejamību par 230 miljoniem eiro. Ministrija plāno veicināt mājokļu pieejamību personām, kuras nevar atļauties kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu, būvējot īres mājas, īstenot jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību un veicināt sociālo māju pieejamību.

Savukārt par 656 miljoniem eiro daudzdzīvokļu mājās, privātmājās un uzņēmumos plānots paaugstināt energoefektivitāti. Tāpat par šiem līdzekļiem plānots samazināt emisijas enerģētikas un transporta sektoros, veicināt saules enerģijas ražošanu, renovēt vēsturiskās ēkas un īstenot citas lietas.

Vairāk nekā pusotru miljardu eiro lielais Latvijai pieejamais finansējums ANM fondā ir mudinājis arī uzņēmējus vērsties pie ministrijām, par to jau iepriekš vēstīja portāls "Delfi". Kā klāstīja EM, ministrija nav īpaši aicinājusi uzņēmumus iesniegt priekšlikumus, taču ir saņēmusi priekšlikumus gan no vairākiem uzņēmumiem, gan asociācijām.

EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena uzsvēra, ka ministrijas priekšlikumi plānam nav konkrēti projekti, bet atbalsta programmas, instrumenti, kur atbalstāmie projekti tiks atsijāti noteiktas atlases veidā, kāda attiecīgi tiks iekļauta programmas nosacījumos.

"EM augstu novērtē šos uzņēmēju un asociāciju iesniegtos projektus, jo tie mums palīdz strādāt pie jauno programmu plānošanas, tie ļauj saprast, kas ir svarīgi uzņēmējiem, kāds atbalsts tiem ir nepieciešams, kas nepieciešams Latvijas ekonomikai," norādīja Urpena.

Kā portālam "Delfi" atgādināja SM pārstāve Ilze Greiškalna, Eiropas Komisija savās rekomendācijās Latvijai norādījusi uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kā arī samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Līdz ar to SM sākotnējais priekšlikums Atveseļošanas fondam paredz īstenot Rīgas metropoles areālā paradumu maiņu, veicot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju. Kā skaidroja ministrijā, šādi samazināsies transporta negatīvā ietekme uz vidi.

SM Finanšu ministrijai nav pieteikusi konkrētus projektus, līdz ar to arī nav pieteikts konkrēts finansējums. Taču SM ir iesniegusi reformu plāna piedāvājumu CO2 izmešu samazinājumam Rīgā un tās apkārtnē. Šis plāns ietver virkni sākotnēji identificēto vajadzību un projektu, kopumā pārsniedzot 1,2 miljardus eiro. Konkrētu projektu saraksts, kā arī aptuvenās summas provizoriski varētu būt zināmas nākamā gada sākumā.

VARAM iesniegusi priekšlikumus, kuru kopējā vērtība ir 1,171 miljards eiro. Šīs ministrijas priekšlikumi iesniegti trīs jomās: klimata pārmaiņas un ilgtspēja, nevienlīdzības mazināšana un digitālā transformācija.

Piemēram, ministrija rosina par 300 miljoniem eiro pārbūvēt un atjaunot valsts reģionālos un vietējos autoceļus. Savukārt 200 miljonus VARAM rosina investēt publiskajā infrastruktūrā, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinātu Rīgas starptautisko konkurētspēju.

Ar 150 miljonus eiro lielu atbalstu varētu veicināt biometāna ražošanu un izmantošanu, plānojusi ministrija. Tādējādi tiktu veicināta pāreja uz resursu racionālāku un efektīvāku izmantošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un samazinātas SEG emisijas transporta, atkritumsaimniecības un ūdenssaimniecības sektoros, kā arī veicināta atjaunojamo energoresursu izmantošana.

VARAM atgādina, ka kopš priekšlikumu iesniegšanas brīža – 11. septembra – turpinās aktīvs darbs ar citām ministrijām, precizējot, kā arī integrējot ministriju piedāvājumus. Vienlaikus arī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar detalizētākiem skaidrojumiem un jaunām nostādnēm attiecībā uz Atveseļošanas fonda finansējuma izmantošanu.

Jāatgādina, ka informācija par projektiem ir iesniegtais pieprasījums, nevis apstiprināti projekti un apstiprinātas izmaksas.

Kā atgādina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, projektu apstiprināšanas procesam jābūt caurskatāmam.

"Piekrītu Eiropas Komisijas nostājai par to, ka sakarā ar Covid-19 krīzi un tās sekām ekonomikas transformācija un strukturālās pārmaiņas ir neizbēgamas. Dažas nozares sašaurināsies, citām, iespējams, parādīsies otrā elpa. Vēlams, lai strukturālo pārmaiņu kustība būtu kontrolējama un pārraugāma, nevis aizietu pašplūsmā pēc idejas – kā sanāks, tā sanāks," sacīja Šteinbuka.

"Ar šiem finanšu līdzekļiem, kas mums negaidīti ir kļuvuši pieejami gluži kā debesmannna no gaisa, mums ir jāveicina tādas strukturālas reformas un pārmaiņas, kas sekmēs valsts attīstību," vērtēja profesore.

Iepriekš portālam "Delfi" viņa sacīja, ka, vērtējot iestāžu iesniegtos priekšlikumus, būtiski naudu vienkārši "neierakt zemē", īstenojot tikai infrastruktūras projektus, bet plānot tā, lai vēlāk ir jūtama ietekme uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.