Lielo izmēru un iegrimes dēļ "Capesize" kuģus var pieņemt tikai lielākās dziļūdens ostas un īpaši aprīkoti termināļi. Rīgas ostā šobrīd ir pieejama sauszemes infrastruktūra lielo beramkravu kuģu uzņemšanai, savukārt, lai droši uzņemtu "Capesize" kuģus, nepieciešama galvenā kuģošanas kanāla tīrīšana pie ostas ieejas vārtiem un kuģošanas kanālā iepretim Krievu salai.
"Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos "Capesize" klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šā brīža iespējām, izmantojot "Panamax" izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu," teic Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rīgas brīvostas pārvaldes un ostas komersantu apkopotā informācija rāda, ka 2019. gadā vairāk nekā 30 miljoni tonnu ogļu no Baltijas jūras austrumu krasta ostām ar "Panamax" kuģiem tika nosūtīts uz tirgiem ārpus Eiropas – Āziju, Dienvidameriku un Tuvajiem Austrumiem, kas jau šobrīd apkalpo "Capesize" tipa kuģus. Radot iespēju šāda izmēra kuģus uzņemt Rīgā, osta varētu pretendēt uz daļu no šī kravu apjoma.
"Capesize" ir kuģi ar kravnesību virs 150 000 tonnu. Ar šāda izmēra kuģiem tiek transportētas pārsvarā ogles un dažādu metālu rūdas. Kuģu nosaukums radies no vārda "cape" – "zemesrags". Par "Capesize" kuģiem sāka dēvēt lielos kuģus, kas savu izmēru dēļ nevarēja izkļūt cauri Suecas vai Panamas kanālam. Lai kuģotu starp okeāniem, tiem bija jākuģo apkārt Labās cerības ragam (Cape of Good Hope) vai Horna ragam (Cape Horn).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
