Infografika: pandēmijas laiks Latvijas biznesā  (6)

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamikā gada pirmie divi mēneši nav būtiski atšķīrušies no 2019. gada attiecīgā laika perioda, taču jau martā novērots jaunu uzņēmumu kritums teju par 20%, tam vēl būtiskāk sarūkot aprīlī. Šī gada aprīlī reģistrēti vien 436 jauni uzņēmumi, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušā gada aprīlī. Arī turpmākajos mēnešos jauno uzņēmumu skaits bijis mazāks nekā 2019. gadā, taču tas piesardzīgi palielinājies. Jūlijā jau reģistrēts par 47 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, arī septembrī šis gads pārsniedzis iepriekšējā gada rezultātu.

Kopumā šī gada pirmo deviņu mēnešu laikā reģistrēti 6765 jauni uzņēmumi, kas ir par 14% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls ir 57,65 miljoni eiro, par 35,96% mazāks nekā 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

Likvidēto mazāk

Šogad reģistrēts ievērojami mazāks skaits likvidēto uzņēmumu. 2019.gadā laika posmā no janvāra līdz septembra beigām likvidēti 20 605 uzņēmumi, bet šogad attiecīgajā periodā – 8707. Tas ir par 57,74% mazāk. Likvidēto skaits šogad lielāks nekā pērn bijis vien maijā, jūlijā un augustā. Jānorāda gan, ka aizvadītajā gadā tika likvidēts līdz šim lielākais uzņēmumu skaits, kas lielākoties saistīts ar Uzņēmumu reģistra veikto vienkāršoto likvidācijas procesu augsta riska uzņēmumiem, izslēdzot no reģistra uzņēmumus, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, tāpat arī uzņēmumus, kuri ilgstoši pastāv bez vadības vai neveic saimniecisko darbību.

Jānorāda, ka šogad sarucis ne tikai likvidēto uzņēmumu skaits, bet arī to uzņēmumu, kuriem apturēta saimnieciskā darbība. 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos saimnieciskā darbība apturēta 3964 uzņēmumiem, bet šogad attiecīgajā periodā – 3167 uzņēmumiem. Tas pats attiecināms arī uz reģistrētajiem nodrošinājumiem, kuru šogad bijis par teju trešdaļu mazāk.

Situācija ar maksātnespējām jāvērtē ilgākā laika posmā

Jau šī gada janvārī, februārī un martā reģistrēts mazāks skaits maksātnespēju nekā pērn, taču aprīlī un maijā to skaits sarucis vēl ievērojamāk. Reģistrēto maksātnespēju skaitu ietekmējis šā gada 21. martā izsludinātais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas cita starpā nosaka, ka līdz šā gada 1. septembrim kreditoriem bija liegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm.

Lai gan kopš septembra atkal ir atkal ļauts kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, un pagājušajā mēnesī arī pieaudzis reģistrēto maksātnespēju skaits, taču tas nav pārsniedzis 2019. gada skaitli. Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina plašsaziņas līdzekļiem gan paudusi viedokli, ka pēc pašreizējās statistikas nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo nākamajos mēnešos var būt būtiskas izmaiņas. "Secinājumus par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām varēsim paust, novērojot datu dinamiku atlikušā gada griezumā," norāda Šteina.

"Lursoft" aprēķinājis, ka no visām šī gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrētajām maksātnespējām 27,49% ir juridisko personu maksātnespējas, savukārt pērn to īpatsvars veidojis 32,52% no kopējā maksātnespēju skaita.

Komercķīlas reģistrētas retāk

Lai arī šogad reģistrēts par 407 komercķīlām mazāk nekā pērn pirmajos deviņos mēnešos, "Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka to kopējā summa palielinājusies par 3,25%, sasniedzot 10,78 miljardus eiro.

Taisnības labad gan jānorāda, ka laika periodā no aprīļa līdz pat augustam ķīlu vērtība bijusi par 53,97% zemāka nekā 2019.gadā, lai gan reģistrēto ķīlu kritums bijis mazāks – par 19,20%. Pieaugums atkal reģistrēts septembrī, kad reģistrētas 286 komercķīlas, par 29,41% vairāk nekā 2019. gada septembrī, savukārt to kopējā summa pagājušā gada septembra kopsummu pārsniegusi pat par 112,00%. Tas skaidrojams ar septembrī reģistrēto trīs miljardus eiro vērto komercķīlu Amsterdamā esošajam uzņēmumam "ED&F Man FeedImpex B.V.", kas būtiski ietekmējis kopējo dinamiku. Komercķīlas aktā reģistrēti 48 parādnieki.

Mazāk jauno ieguldītāju

"Lursoft" apkopotā informācija par ārvalstu ieguldītājiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos liecina, ka šogad samazinājies to ieguldītāju skaits, kuri Latvijas uzņēmumos ieguldījumus veikuši pirmo reizi. 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 1866 jauni ārvalstu ieguldītāji, bet šogad attiecīgajā periodā – 1154.

Pagājušā gada septembra beigās ārvalstu ieguldītāji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos bija ieguldījuši 7,07 miljardus eiro, bet šī gada septembrī uzkrājums palielinājies līdz 7,17 miljardiem eiro.

Lielāko ieguldītāju saraksta priekšgalā atrodas "C E – Beteiligungs-GmbH", kas savu ieguldījumu SIA "Lidl Latvija" pamatkapitālā šogad palielinājis no 106,50 miljoniem eiro līdz 151,50 miljoniem eiro. Tāpat jāmin arī šā gada maijā reģistrētā SIA "Orkla Biscuit Production", kuras pamatkapitālā igauņu "Orkla Eesti AS" ieguldījis 10 miljonus eiro, un holdingkompānija SIA "Emteko Holding", kuras pamatkapitālā Kiprā reģistrētā "Emteko Limited" palielinājusi ieguldījumu no 34,09 miljoniem eiro līdz 121,12 miljoniem eiro.