Delfi foto misc. - 76628
Foto: Pixabay
Līdz ar koronavīrusa Covid-19 plašo un straujo izplatību, medicīnas nozares finansējums ieguvis jaunu aktualitāti, jo šajā sarežģītajā laikā sarunas par līdzekļu nepietiekamību kļuvušas vēl skaļākas, kārtējo reizi uzliesmojot līdz ar nākamā gada budžeta plānošanu. "Lursoft" izpētījis, ar kādām sekmēm strādā medicīnas nozares uzņēmumi, cik lielas ir to veiktās nodokļu iemaksas par darbiniekiem un kā pēdējo gadu laikā mainījies nozarē strādājošo darbinieku skaits.

Veselības ministrijas budžeta izdevumi medicīnai 2020. gada budžetā tika paredzēti 1,22 miljardu eiro apmērā, no kuriem 1,05 miljardus eiro veidoja veselības aprūpes nodrošināšana. Tiesa, ik gadu medicīnas nozarē strādājošie saņem solījumus palielināt to atalgojumu un nākamajā gadā šim mērķim valdība papildus rezervējusi 183 miljonus eiro, taču ar tiem nav pietiekami, lai solījumus izpildītu pilnā apmērā. Piedevām Veselības ministrija aicina mediķus ar rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu, vēl padalīties ar citiem mērķiem, jo algu palielināšana medicīnas nozarē nebūt nav vienīgais sasāpējušais jautājums.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka šobrīd medicīnas nozarē strādā nepilni divi tūkstoši uzņēmumu, no kuriem 27,80% ir zobārstu prakses, 24,48% – vispārējās ārstu prakses, 19,66% – specializētās ārstu prakses, 24,64% sniedz pārējos ar veselības aizsardzību saistītos pakalpojumus (piemēram, fizioterapija, laboratorijas u.c.), savukārt atlikušie 3,42% ir slimnīcas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!