Dāsnais Atveseļošanas fonds: Rīgā radīs naudas atmazgāšanas apkarošanas izglītības centru  (73)

Pēdējos divus gadus Latvija strādājusi pie tā, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas tehnisko atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām.

Taču, kā portālam "Delfi" atgādināja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis, lai stiprinātu NILLTPFN jomu kā privātajā, tā publiskajā sektorā, ir izstrādāta virkne priekšlikumu. Viens no tiem paredz reģionālā zinātības un izglītības centra izveidi, "lai nodrošinātu labākās pieredzes piesaisti un izplatīšanu un panāktu strukturālos uzlabojumus tās dalībniekos un uzņēmējdarbības vidē kopumā".

Ar ideju par naudas atmazgāšanas apkarošanas izglītības centru iepriekš tika iepazīstināta arī Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija. Apakškomisijas sēdē FM pārstāve Līga Kļaviņa atgādināja, ka ideja nav unikāla. Arī Lietuvai top savs ekselences centrs, kas tiek veidots, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas kompetences centrs Lietuvā izstrādās pētījumus, novērtējumus un analīzi, sagatavos apkopojumus, vadlīnijas un rekomendācijas, kā arī nodarbosies ar speciālistu apmācību un sertifikāciju.

Kā klāstīja Kļaviņa, sadarbojoties ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), secināts, ka arī Latvijai ir nepieciešams naudas atmazgāšanas novēršanas ("anti-money laundering", AML) centrs. Tam būtu jāpopularizē Latvijas pieredze, pirmajai ieviešot visas FATF rekomendācijas. Tāpat centram būtu jānodrošina digitalizētu un klātienes apmācību platforma – tiesībsargājošo iestāžu blokam, uzraugiem un privātpersonām –, kā arī jāīsteno sertifikācija.

Centra darbību plānots balstīt uz trim virzieniem: zinātību, izglītību un attīstību. Zinātības virziens paredz apkopot pasaules praksi un pielāgot to reģiona vajadzībām, kā arī veikt neatkarīgu finanšu sistēmas darbības analīzi. Izglītības virziens paredz īstenot sertifikācijas apmācības speciālistiem, vadības apmācības vidējiem un augstākajiem vadītājiem, kā arī īstenot akadēmisko izglītību. Savukārt attīstības virziens paredz Latvijas finanšu nozares starptautiskās reputācijas celšanu un starptautiskajā zinātnē balstītu ekosistēmas modeļu ieviešanu.

Kā norādīja Rīgas Biznesa skolas pārstāvis Jānis Grēviņš, plānots, ka apmācība pamatā norisināsies Rīgā, bet tiešsaistē tiks piesaistīti pasaules resursi, tostarp ārvalstu pasniedzēji.

AML centra izveides pirmajam posmam provizoriski nepieciešamais finansējums ir 1 588 500 eiro. Ideju atzinīgi novērtējusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Finanšu nozares asociācija.

Arī Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz celt tiesnešu un prokuroru kvalifikāciju, nodrošinot ilgtermiņa apmācību un izveidojot vienotu tiesnešu un prokuroru mācību centru.

TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža apakškomisijas sēdē norādīja, ka tiesnešu un prokuroru akadēmijas izveide ir tieslietu nozares prioritāte.

Provizoriskais finansējums ir 9,5 miljoni eiro – 4,5 gadu periodam. Arī šo finansējumu plānots piesaistīt no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Finansējumu, kas nepieciešams pašreizējo sistēmu digitalizācijai vai jauno apmācības iniciatīvu izveidei, lūgts piešķirt no tā dēvētā Atveseļošanas fonda, līdz ar to darbs pie šo priekšlikumu apspriešanas vēl turpināsies, portālam "Delfi" norādīja Jarockis.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Latvijas ministrijas un neatkarīgās iestādes Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā. Apkopojot visu Latvijas ministriju iesniegtos priekšlikumus, portāls "Delfi" secināja, ka virs viena miljarda eiro cer apgūt Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vairāk par to var lasīt šeit.

Šobrīd FM vērtē iesniegtos priekšlikumus, kuras tā vēlāk iesniegs Eiropas Komisijā (EK) un ES Padomē. Pirms tam FM nav jāsaskaņo ar minētajām institūcijām Latvijas plāns, bet tai jāņem vērā EK noteiktās rekomendācijas.