Eksportā parādās 'Back to USSR' risks – nauda ir, bet preču nav  (119)

Augustā Latvijā eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,23 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 46,3% līdz 46,6%. "Kopumā gada astoņos mēnešos eksports bija par 3,2% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 9,8%," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Pretestība, kas valda ārējos tirgos, joprojām ir gan spēcīga, lai eksports atsāktu izaugsmi. Salīdzinājumā ar jūliju, aina ir kļuvusi sarkanāka. Kāpums gada laikā saglabājies tādās preču grupās kā elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces un mēbeles. Visbūtiskākais kāpums ir sasniegts dažādu graudaugu eksportā, kas gada laikā pakāpies par 50,9%. Nepatīkami redzēt, ka kritums atgriezies kokrūpniecības eksportā, kuras produkcijas noiets ir samazinājies par 6,9%," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Aizvadītajos trīs mēnešos kopā eksports ir audzis par 167 miljoniem eiro, pretstatā 193 miljonu kritumam aprīlī un maijā. Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka septembrī eksportu vēl varētu palielināt labā graudu raža, bet kopumā atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa Eiropā ir noslēgusies, diemžēl ir sācies otrais. Tāpēc tuvākā nākotnē riski ir vairāk nekā iespējas, taču preču nozaru izredzes uz kopējā fona izskatās labi. Šobrīd var redzēt satraucošu koronavīrusa gadījumu skaita kāpumu arī Latvijā, kas noteikti pasliktinās jau tā diezgan bēdīgo situāciju pakalpojumu nozarēs. Turpretim preču eksporta izredzes arī šī gada ceturtajam ceturksnim ir diezgan labas. Lielākais risks ir uzņēmumu darbības daļēja vai pilnīga apturēšana darbinieku inficēšanās dēļ. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa ir pamatoti stingri socializēšanās ierobežojumi. Potenciālais kaitējums rūpniecībai ražošanas apturēšanas dēļ noteikti ir lielāks nekā pakalpojumu nozaru ierobežojumu ekonomiskā cena.

"Pasaules tirdzniecības organizācija ir uzlabojusi šī gada globālās tirdzniecības prognozi, proti, tiek gaidīts mazāk dramatisks kritums nekā sākotnēji. Lielā mērā tas balstīts uz jau esošo sniegumu, kas ir pozitīvi pārsteidzis. Lai gan eiro zonas, tai skaitā Latvijas, ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, skats uz tālāko eksporta attīstību gan kļūst arvien miglaināks. Augošais koronavīrusa saslimšanu skaits gan pie mums, gan tirdzniecības partnervalstīs un ar to saistītie ierobežojumi ir liels risks preču plūsmas nepārtrauktībai un arī pieprasījumam," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Augustā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 4,3% mazāks nekā pirms gada. Preču eksporta vērtība samazinājās par 3,7%, bet importa par 4,8%. Pretestība, kas valda ārējos tirgos, joprojām ir gan spēcīga, lai eksports atsāktu izaugsmi. Salīdzinājumā ar jūliju, aina ir kļuvusi sarkanāka. Kāpums gada laikā saglabājies tādās preču grupās kā elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismi un mehāniskās ierīces un mēbeles. Visbūtiskākais kāpums ir sasniegts dažādu graudaugu eksportā, kas gada laikā pakāpies par 50,9%. Nepatīkami redzēt, ka kritums atgriezies kokrūpniecības eksportā, kuras produkcijas noiets ir samazinājies par 6,9%.

Ja maijā pasaules tirdzniecība nokrita par 17% zem 2019. gada decembra līmeņa, tad līdz jūlijam tā atguva divas trešdaļas no zaudētā un bija par 6,6% zem decembra maksimuma. Jūlijā apjomi pieauga par 4,8%. Tirdzniecības apjomi trīs mēnešu griezumā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sāka atjaunoties pirmo reizi kopš gada sākuma. Lai gan eksports audzis katrā reģionā, atgūšanās ātrums un stiprums dažādās valstīs atšķiras. Vislielākais eksporta pieaugums ir bijis Ķīnā un ASV, taču Ķīnas eksports jau atgriezies iepriekšējā pirmvīrusa līmenī, kamēr ASV eksports joprojām ir par 13% zemāks. Tikmēr Ķīnas atbalstīts Latīņamerikas eksports ir par 5% pārsniedzis pirmsvīrusa līmeni. Attīstītajās valstīs produktu sadalījums parāda, ka transporta preces veidoja pusi no eksporta vērtības pieauguma uzlabošanās, galvenokārt mehānisko transportlīdzekļu dēļ.

Attīstīto valstu jauno eksporta pasūtījuma dati septembrī signalizē par starptautiskās tirdzniecības atgūšanās turpināšanos, kam būtu jādod pozitīvs impulss arī Latvijas eksportam. Tas ļaus samazināt mīnusus un pietuvoties pērnā gada līmenim. Nevar izslēgt, ka noteiktos mēnešos iespējama arī iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana. Ņemot vērā politiskos notikumus, Covid-19 ietekmi un citus faktorus apjomu kritums varētu saglabāties NVS tirgos. Par laimi, tas veido vien 12,6% no kopējā eksporta. Pozitīvākas tendences gaidāmas ES tirgos, t.sk. eirozonā, kur attiecīgi rod noietu 66,7% un 51,3% preču. Pārējās valstīs, kurām jau tiek pieskaitīta Lielbritānija, tiek pārdotas 20,7% preču. Atkārtotais Covid-19 vilnis un "Brexit" sarunu nenoteiktība nozīmē, ka pie pārliecinošākas izaugsmes takas eksports varētu nostāties nākamgad ap vidu.

Pēc divu mēnešu atkopšanās preču eksporta sniegums vasaras beigās nedaudz pasliktinājās. CSP dati rāda, ka augustā preču eksporta vērtība saruka par 3,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tomēr, ja ņemam vērā, ka šogad augustā bija par vienu darba dienu mazāk, tad paveras nedaudz pozitīvāks skats. Proti, ja raugāmies uz kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem, tad atgūšanās turpinājās un eksporta vērtība par mata tiesu pārsniedza pērnā gada līmeni. Eksporta sniegumu augustā ierobežoja ne tikai darbadienas, bet arī tas, ka šogad ražotnes ilgāk bija atvaļinājumos. Kopumā atkopšanās preču eksportā ir vērtējama kā diezgan veiksmīga. Tai pat laikā pakalpojumu eksportā, kur visvairāk cietis gaisa transports un tūrisms, pagaidām būtisku uzlabojumu neredz (augustā kritums par 29%). Arī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Latvijas preču eksports izskatās pieklājīgi. Igaunijā eksporta sniegums augustā kļuva blāvāks (-6%), savukārt Lietuvā turpinājās pozitīvas tendences, un kritums (-1%) bija mazākais kopš aprīļa.

Analizējot Latvijas preču eksportu pa preču grupām, kopējo sniegumu augustā visnelabvēlīgāk ietekmēja graudaugi (-24%), galvenokārt kvieši. Lai gan šogad tiek prognozētas graudaugu rekordražas un Latvijas dzelzceļš ziņo par pēdējās desmitgades lielākajām pārvadātajām vietējo graudaugu kravām, graudaugu eksporta vērtība šī gada augustā ne tuvu nav bijusi tik iespaidīga kā pērn. Ir zināms, ka liela daļa eksportētāju izvēlas cenas piefiksēt laicīgi. Var būt, ka šī fiksētā cena šajā sezonā ir zemāka nekā pērn. Vēl, iespējams, ka lielāku kravu apjomu eksportā ieraudzīsim septembrī. Lai gan iekšzemē pa dzelzceļu septembrī tika pārvadāts mazāk graudaugu nekā augustā, iespējams, ka šīs kravas vēl nebija paspējušas pamest ostas.

Eksportu zemāk pavilka arī tādas galvenokārt Latvijā ražotas preces kā farmaceitiskie (‑33%) un koksnes produkti (-7%). Kokapstrādes uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem gan pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami uzlabojies, pārsniedzot pērnā gada līmeni. Arī cenas pamazām aug. Tas liek domāt, ka nākamajos mēnešos koksnes produktu eksporta vērtībā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim plusus. Savukārt no ārzemēs ražotajiem, bet caur Latviju reeksportētajiem produktiem kopējo sniegumu visvairāk plicināja naftas produkti un transportlīdzekļi, kur abās grupās kritums bija nedaudz virs 20%, salīdzinot ar pagājušā gada augustu. Tai pat laikā eksporta sniegumu pozitīvi ietekmēja rapša (+51%) un elektroiekārtu (+14%) eksports.

Pasaules tirdzniecības organizācija ir uzlabojusi šī gada globālās tirdzniecības prognozi, proti, tiek gaidīts mazāk dramatisks kritums nekā sākotnēji. Lielā mērā tas balstīts uz jau esošo sniegumu, kas ir pozitīvi pārsteidzis. Lai gan eiro zonas, tai skaitā Latvijas, ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties, skats uz tālāko eksporta attīstību gan kļūst arvien miglaināks. Augošais koronavīrusa saslimšanu skaits gan pie mums, gan tirdzniecības partnervalstīs un ar to saistītie ierobežojumi ir liels risks preču plūsmas nepārtrauktībai un arī pieprasījumam.

Rezumējot augusta ārējās tirdzniecības datos redzamo, tie rāda, ka Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība turpina sparīgi pretoties pandēmijas ietekmei. Salīdzinājumā ar pērno augustu preču eksports samazinājās par 3,7%. Taču, ja tiek koriģēta darba dienu skaita ietekme, eksports gada griezumā pieaudzis par 0,5%. Gada pirmajos astoņos mēnešos eksports samazinājies par 3,2%. Ir vairākas valstis, kuras šogad zaudējušas vairāk nekā piektdaļu ārējo ieņēmumu – tai skaitā Francija, Spānija, Itālija. Situācija Latvijas preču eksporta nozarēs nerada sajūsmu, bet tā ir krietni labāka nekā Eiropā kopumā.

Aizvadītajos trīs mēnešos kopā eksports ir audzis par 167 miljoniem eiro, pretstatā 193 miljonu kritumam aprīlī un maijā. Septembrī eksportu vēl varētu palielināt labā graudu raža, bet kopumā atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa Eiropā ir noslēgusies, diemžēl ir sācies otrais. Tāpēc tuvākā nākotnē riski ir vairāk nekā iespējas, taču preču nozaru izredzes uz kopējā fona izskatās labi. Šobrīd redzam satraucošu koronavīrusa gadījumu skaita kāpumu arī Latvijā, kas noteikti pasliktinās jau tā diezgan bēdīgo situāciju pakalpojumu nozarēs. Turpretim preču eksporta izredzes arī šī gada ceturtajam ceturksnim ir diezgan labas. Lielākais risks ir uzņēmumu darbības daļēja vai pilnīga apturēšana darbinieku inficēšanās dēļ. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa ir pamatoti stingri socializēšanās ierobežojumi. Potenciālais kaitējums rūpniecībai ražošanas apturēšanas dēļ noteikti ir lielāks nekā pakalpojumu nozaru ierobežojumu ekonomiskā cena.

Pieprasījuma pusē situācija ir apmierinoša. Piemēram, Latvijas rūpniecības eksporta pasūtījumu vērtējums septembrī pirmo reizi kopš marta pacēlās virs vēsturiski vidējā. Eiropas Savienībā rūpniecības noskaņojums ir atgriezies marta līmenī. Eirozonas rūpniecības PMI indekss septembrī audzis no 51,7 līdz 53,7 punktiem, sasniegto līmeni varētu raksturot kā "mērenu optimismu". Samazinās ražotāju cenu deflācija eirozonā. Ražotāju cenu indeksa gada izmaiņas augustā -1,8%, maijā bija -3,5%. Norvēģijas bankas "DNB" globālais makro indekss septembrī sasniedza augstāko punktu kopš 2019. gada sākuma.

Viegli apbēdina tas, ka eksporta samazināšanās varētu būt notikusi galvenokārt uz vietējas izcelsmes produktu, mazāk uz re-eksporta rēķina. Augustā par 6,4% samazinājās koksnes eksports, iepriekšējā mēnesī tas auga par 11,3%, to pusnopietni varētu saukt par kuģu kursēšanas grafika ietekmi, kam liela nozīme nav jāpiešķir. Arī tam, ka graudu eksports bija mazāks nekā pērn augustā, visdrīzāk ir šāds iemesls. Pērn augustā pret iepriekšējo mēnesi graudu eksports pieauga no 3,9 līdz 76,4 miljoniem, bet šogad no 2,7 līdz 58,9 miljoniem eiro. Tā kā raža ir ļoti laba, nākamajos mēnešos svārsta kustība drīzāk būs uz pieauguma pusi.

Par pandēmijas prognozēm daudz izsakās cilvēki, kuriem šī joma nav pamatkompetence. Dažkārt tas tomēr ir jādara, lai izklāstītu pieņēmumus, uz kuriem balstīti spriedumi par ekonomikas tuvāko nākotni. Tuvākais pusgads sabiedrības veselības problēmu dēļ būs sarežģīts, ir iespējama atkārtota recesija gan eirozonā kopumā, gan Latvijā. Taču "Luminor" ekonomisti sagaida, ka no nākamā gada 2. ceturkšņa pandēmijas ietekme uz pasaules ekonomiku sāks strauji mazināties. Pandēmija var zaudēt bīstamību vairākos veidos – efektīva vakcīna, jauni ārstēšanas paņēmieni, vīrusa dabiskā evolūcija, pūļa imunitāte. Lielākās cerības tiek pamatoti liktas uz vakcīnu, jo vēsturiski panākumus ir guvuši 85% izstrāžu, kas sasniegušas trešo pētījumu fāzi. Lai vakcīnu saražotu pietiekamā skaitā visiem pasaules iedzīvotājiem, būs vajadzīgi vairāki gadi, taču no ekonomiskā viedokļa svarīgākais ir jautājums – kad imunitāti iegūs pasaules turīgo valstu aktīvākā iedzīvotāju daļa.

Tāpēc Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem ir jāturpina rūpīgi ievērot piesardzības pasākumi, lai varētu izmantot diezgan labvēlīgo pieprasījumu. Kovidmurga beigas nav gaidāmas rīt uz pusdienas laiku, bet svaiga vēja plūsma no tuneļa gala ir jūtama.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, augustā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3,7%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk – par 4,8%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija nedaudz mazāks nekā pirms gada.

Lai arī daļā eksporta preču grupu augustā atjaunojās izaugsme, tā nespēja pilnībā kompensēt eksporta samazinājumu. Gada griezumā būtiski samazinājās graudaugu, farmācijas produktu, koksnes izstrādājumu un sauszemes transportlīdzekļu eksporta vērtība. Savukārt būtiski pieauga elektroierīču un iekārtu un eļļas augu sēklu eksports.

Augustā nedaudz samazinājās preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 1,9%. Eksports samazinājās uz Zviedriju (koksne, jaukti ķīmiskie produkti un dzelzs un tērauds), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (minerālie un farmācijas produkti). Savukārt eksports pieauga uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Nīderlandi (ķīmiskās rūpniecības preces un eļļas augu sēklas) un Poliju (dzelzs un tērauds un elektroierīces un iekārtas).

Straujāk eksports samazinājās uz NVS valstīm – par 12,4%. Samazinājās eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni un farmācijas produkti), bet pieauga uz Ukrainu (dzērieni).

Augustā saruka eksports arī uz pārējām valstīm – par 3,8%. Straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Saūda Arābiju (graudaugi) un Apvienoto Karalisti (eļļas augu sēklas), bet palielinājās uz Izraēlu, Alžīriju un Keniju (visām trim – graudaugi).

Preču importa samazinājumu augustā būtiski ietekmēja minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu importa samazinājums. To daļēji kompensēja elektroierīču un iekārtu importa pieaugums.

Kopumā gada astoņos mēnešos eksports bija par 3,2% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 9,8%.

Augustā eksporta vērtības samazinājums joprojām bija saistīts ar koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem dažādās pasaules valstīs. Turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras Covid-19 pandēmijas dēļ. Arī tuvākajos mēnešos eksportu apjomu ietekmēs vājš ārējais pieprasījums.