Purgaile: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā gaidāmi precizējumi  (2)

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Vienlaikus FKTK vadītāja atzīmēja, ka šobrīd ir secināts, ka ar rokasgrāmatu vien nepietiks un ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai pārietu no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju. "Tādēļ tagad procesā ir nākamais solis, kad ir jāpilnveido arī virkne likumu un normatīvu. Viena daļa ir mūsu pārziņā esošie noteikumi, bet otra daļa ir normatīvi, par kuriem ir atbildīga Finanšu ministrija. Tādēļ tagad ciešā sadarbībā esam sākuši pie tā darbu. Mērķis ir pāriet no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju, sakot, ka bankām pašām ir jānovērtē risks. Šo darbu mēs noteikti plānojam pabeigt līdz gada beigām," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī uzsvēra, ka plānotās izmaiņas regulējumā nenozīmē, ka būs atkāpes no lēmumiem, kuri tika pieņemti, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". "Noteikti nē. Ir jābeidz domāt, ka tas bija kaut kāds starpposms un tagad mēs varam atgriezties pie kādreizējām praksēm," sacīja Purgaile.

Viņa piebilda, ka regulējumā nav plānots mainīt lietas pēc būtības, taču ir nepieciešami precizējumi, piemēram, attiecībā uz politiski ietekmīgām personām, kā arī, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums šobrīd liedz kredītiestādei informēt klientu, ko banka dara attiecībā uz viņa izpēti.

"Manā skatījumā mēs šo regulējumu [attiecībā uz politiski ietekmīgām personām] ieviesām ļoti strikti, vērtējot gandrīz līdz mazbērnu līmenim. To ir vērts pārskatīt. Tāpat ir vērts padomāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, kurš pašlaik pasaka, ka kredītiestādei faktiski nav nekādu tiesību stāstīt savam klientam, ko tā dara attiecībā uz viņa izpēti. Tas tomēr nevar būt tik strikti. Šī norma ir jāmīkstina, pasakot, ka nedrīkst neko atklāt, ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, taču, ja ir redzams, ka labi zināms zema riska klients kaut vai nejaušības dēļ ir izdarījis kādu kustību, kas aktivizē, piemēram, transakciju monitoringa sistēmu vai sankciju monitoringa sistēmu, tad bankai tomēr ir jābūt tiesībām pateikt, lai uzņēmums izvērtē, ar kādiem partneriem ir sākta sadarbība, kādā veidā ir noformēti dokumenti, vai ir iegūts pietiekami daudz informācijas. Klientam ir jāsaprot, kādēļ konkrētajā situācijā banka citādi reaģē. Pašlaik lielākā daļa no sūdzībām, kuras mēs saņemam no banku klientiem, ir tieši par to, ka banka ir rīkojusies no viņu viedokļa nesaprotami un neizskaidrojot iemeslus. Klientiem tas rada milzīgu stresu, jo viņi redz, ka kaut kas notiek, bet nesaprot kas un kādēļ. Ir tomēr jābūt komunikācijai," skaidroja Purgaile.

Jautāta, cik ilgs vēl varētu būt periods, kurā izskanēs sūdzības, ka bankas neizskaidrotu iemeslu dēļ neatver kontus, FKTK vadītāja atbildēja, ka visi vēlas, lai procesi notiek ātri, bet šajā gadījumā būs piesardzīga savos komentāros. "Ja mums gada laikā pēc tam, kad tika pieņemts lēmums Latviju neiekļaut "pelēkajā sarakstā", izdosies šo situāciju izbalansēt, es teikšu, ka ir paveikts labs darbs," sacīja Purgaile.

Runājot par pirmo darbības gadu FKTK vadītājas amatā, Purgaile arī norādīja, ka ir ļoti interesanti pāriet strādāt no privātā sektora uz publisko.

"Tas būtu pat valstiski svarīgi stimulēt šāda veida rotāciju, jo atšķirības ir. Mans uzdevums, atnākot no privātā sektora, bija atnest tā izpratni par efektivitāti, attieksmi pret klientiem. Mēs gribam parādīt, ka arī mēs maināmies un uz tirgus dalībniekiem varam skatīties ne tikai kā uz uzraugāmajiem, bet arī kā uz mūsu klientiem. Tik, cik mēs esam vajadzīgi tirgum, tikpat tirgus ir vajadzīgs mums. Tādēļ lietas var risināt un virzīt uz priekšu, tikai sadarbojoties. Manuprāt, būtiskākais sasniegums tiešām ir tas, ka tagad visi sarunājas un notiek dialogs. Katrs nāk ar saviem ierosinājumiem, kuri tiek pragmatiski izvērtēti," sacīja Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka, stājoties amatā, trešais svarīgākais uzdevums bija atbilstošas komandas izveide, lai FKTK spētu atjaunot cieņpilnu reputāciju.

"Domāju, ka mums tas ir izdevies. Es nevaru teikt, ka FKTK komanda ir nokomplektēta pilnībā, bet process ir fināla stadijā. Mēs tiešām maināmies - pieejā, procesu vadībā, struktūrā. Mainās arī cilvēki, kas ir tikai loģiski, jo daļa, iespējams, nevēlas pieņemt jaunos spēles noteikumus. Tas ir jāpaveic, jo nopietnas pārmaiņas FKTK nebija notikušas kopš tās dibināšanas. Mainījušies bija tikai vadītāji, bet nebija nopietni vērtēts, vai tas, kā ir organizēta FKTK, ļauj mums atbildēt jaunajiem finanšu pasaules izaicinājumiem, kur ir gan digitalizācija, gan strauja mainība. Mēs secinājām, ka nē. FKTK bija pārāk vertikāli organizēta, pārāk birokrātiska savos lēmumos, ar pārāk ilgām procedūrām," pauda Purgaile.

Saeima Purgaili FKTK priekšsēdētājas amatā apstiprināja 2019. gada 24. oktobrī.