Eiropas Komisija (EK) trešdien pieņēmusi 2020. gada enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un tā pavaddokumentus, kuros aplūkoti dažādi ES enerģētikas politikas aspekti. Šā gada apskats ir pirmais apskats, kas pieņemts pēc Eiropas zaļā kursa pieņemšanas, un tajā aplūkots enerģētikas savienības devums Eiropas ilgtermiņa mērķiem klimata jomā, informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
27 nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) individuālajos novērtējumos ir analizēts katras dalībvalsts ceļš un ambīcijas virzībā uz pašreizējiem 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem.
Kopējais novērtējums liecina, ka dalībvalstis ir spējīgas šos mērķrādītājus izpildīt un lielākoties ir guvušas labus panākumus. Šajos ziņojumos ir uzsvērts arī tas, kāds var būt enerģētikas savienības devums, lai palīdzētu ES atgūties no Covid-19 radītās ekonomikas krīzes. Enerģētikas savienība līdz šim, saskaroties ar problēmām, ko mūsu energosistēmām un enerģētikas jomā nodarbinātajiem radījusi pandēmija, ir bijusi stabila, informē EK.
"Enerģētikas nozarei ir svarīga loma emisiju samazināšanā un Eiropas zaļā kursa ieturēšanā. Šodien pieņemtais enerģētikas savienības stāvokļa apskats apliecina progresu, ko esam sasnieguši, kā arī parāda gaidāmos izaicinājumus un iespējas. Investīcijām un reformām, ko mēs izdarām, ir jāveicina zaļa atveseļošana un jāvirza mūs pa īsto ceļu uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam," stāsta EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss.
Enerģētikas komisāre Kadri Simsone savukārt norāda, ka nacionālie enerģētikas un klimata plāni ir būtisks rīks mūsu darbā ar dalībvalstīm, lai plānotu rīcībpolitikas un investīcijas virzībā uz zaļu un taisnīgu pārkārtošanu. "Tagad ir īstais laiks šos plānus ieviest dzīvē un izmantot tos, lai izkļūtu no Covid-19 krīzes ar jaunām darbvietām un konkurētspējīgāku enerģētikas savienību," viņa piebilst.
Apskats pievēršas piecām dažādām enerģētikas savienības dimensijām: dekarbonizācijai, tai skaitā atjaunojamo energoresursu enerģijai, energoefektivitātei, energodrošībai, iekšējam enerģijas tirgum un pētniecībai, inovācijai un konkurētspējai. Tajā sniegti norādījumi par NECP ātru ieviešanu un to, kā ar enerģētiku saistītas investīcijas un reformas var paātrināt ES ekonomikas atveseļošanos. Apskatā izcelts tas, kā atveseļošanas plāns NextGenerationEU var atbalstīt dalībvalstis vairākās finansēšanas pamatprogrammās.
Šā gada enerģētikas savienības stāvokļa apskatam pirmo reizi ir pievienota enerģijas subsīdiju analīze, kurā norādīta nepieciešamība pēc labākiem datiem par enerģijas subsīdijām un lielākiem centieniem samazināt subsīdijas, ar kurām atbalsta fosilā kurināmā ražošanu un patēriņu. Šodien ir publicēts arī ziņojums par tīras enerģijas konkurētspēju, kurš liecina, ka ES rūpniecība ir veiksmīgi izmantojusi iespējas, ko sniedz pārkārtošanās uz tīru enerģiju.
EK norāda, ka nozare ir pārspējusi tradicionālās energotehnoloģijas pievienotās vērtības, darba ražīguma un nodarbinātības izaugsmes ziņā. Komisija ir pieņēmusi arī progresa ziņojumus par iekšējo enerģijas tirgu, enerģijas cenām un izmaksām, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģiju.