Latviju veido seši statistiskie reģioni, un katrā no tiem ir nelielas atšķirības iedzīvotāju skaitā, vecuma struktūrā, tautību sadalījumā un citos iedzīvotāju raksturojošajos rādītājos. Lai iepazīstinātu ar būtiskākajām atšķirībām starp reģioniem Latvijā, Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi datu vizualizācijas katram Latvijas reģionam par tādām tēmām kā iedzīvotāju un mājokļu raksturojums, nabadzība, ekonomiskā aktivitāte, atpūta un labsajūta, kā arī veselības pašvērtējums.
Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinās, bet Pierīgā nemainīgs
Lai arī Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr pēdējo 30 gadu laikā vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties tāpat kā citos reģionos. Izņēmums ir Pierīga, kas ir vienīgais reģions, kur iedzīvotāju skaits saglabājies stabils. Pierīgā ir viszemākais vidējais iedzīvotāju vecums, bet augstākais vidējais vecums ir Latgalē, kur bijis straujākais iedzīvotāju skaita kritums.
Vidzemē un Kurzemē visvairāk latviešu
Tautību griezumā īpaši izceļas Vidzeme ar visaugstāko latviešu īpatsvaru – 88% iedzīvotāju ir latvieši. Vidzemei seko Kurzeme ar 77% latviešu kopējā iedzīvotāju skaitā. Vismazāk latviešu ir Rīgā un Latgalē, attiecīgi 47% un 46%.
Visaugstākie nodarbinātības rādītāji – Rīgā un Pierīgā, zemākie – Latgalē
Rīga un Pierīga ir reģioni, kas izceļas arī ar augstākajiem nodarbinātības rādītājiem – attiecīgi 70% un 69 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā ir nodarbināti. Savukārt zemākais rādītājs ir Latgalē, kur vien 56 % iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir nodarbināti. Lai arī Latgalē ir augstākais bezdarba līmenis, tomēr te ir viens no zemākajiem ilgstošā bezdarba rādītājiem. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku ir Vidzemē. Kurzemnieki izceļas ar ārvalstīs nodarbināto skaitu – 5% iedzīvotāju darbavieta nebija Latvijā, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.
Latgalē nabadzības rādītāji visaugstākie
Veselības pašvērtējuma rādītāji liecina, ka veselīgāki paradumi ir tieši Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotājiem – šajos reģionos biežāk uzturā lieto augļus un dārzeņus, apmeklē ārstus, kā arī ir zemāks iedzīvotāju ar lieko svaru vai aptaukošanos īpatsvars. Šajos reģionos ir arī zemākie nabadzības rādītāji, savukārt augstākie nabadzības rādītāji ir Latgalē, ļaujot novērot kopsakarību starp ienākumiem un paradumiem.
Zemgalieši – aktīvākie ceļotāji
Atšķirīga aina paveras, salīdzinot reģionus pēc atpūtas un labsajūtas rādītājiem, kur izceļas Zemgales iedzīvotāji – Zemgalē ir augstākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri jutušies laimīgi vai mierīgi pēdējo četru nedēļu laikā. Zemgalieši 2019. gadā bijuši līderi pēc vidējā atpūtas braucienu skaita gadā – uz vienu iedzīvotāju vidēji bija 10 braucieni gadā. Šī reģiona iedzīvotāji arī visvairāk atvēl līdzekļus ceļojumiem pa Latviju. Visvairāk uz ārvalstīm ceļojumos bija devušies Rīgas un Pierīgas reģionu iedzīvotāji, bet Pierīgas iedzīvotāji bija līderi izmaksām, kuras 2019. gadā atvēlēja ceļojumiem, – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu ceļojumiem un 244 eiro ceļojumiem pa Latviju.
Vizualizācijas pieejamas CSP tīmekļa vietnē sadaļā "Infografikas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
