Trīs soļi līdz lēmumam pirkt vai īrēt mājokli

"Katrai monētai ir divas puses. Tāpat arī īrētam mājoklim un pašam piederošam īpašumam ir savi plusi un mīnusi. No vienas puses, savs īpašums dod drošības sajūtu un ir vērtīgs ieguldījums nākotnē, bet, no otras puses, tas prasa vairāk ieguldījumu gan iegādes brīdī, gan pēc tam īpašuma uzturēšanai. Tikmēr dzīve īrētā dzīvoklī dod brīvības sajūtu, nepiesaistot sevi konkrētai vietai, bet neļauj izpausties nozīmīgā iekārtojumā, lai varētu tur justies kā mājās," saka "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Viņš uzsver, ka finansiālais stāvoklis nav vienīgais faktors, kas nosaka, vai cilvēks ir gatavs iegādāties savu mājokli. Kādus jautājumus sev uzdot, lai nonāktu pie īstās atbildes?

1. solis: kur es vēlos dzīvot?

Tiem, kas vēl nav izlēmuši, kur un kādā mājoklī vēlas apmesties, ieteicams īrēt mājokli – tas dod iespēju brīvi mainīt dzīves vietu, lai atrastu sev piemērotāko. Savukārt tie, kas jau zina, ar kādu pilsētu vai apkaimi vēlas saistīt savu tuvāko nākotni un cik liels īpašums būs nepieciešams, var apsvērt mājokļa iegādi.

Domājot par to, kur dzīvot, jāapsver daudz aspektu, kas konkrētajā gadījumā ir būtiski: apkārtne un infrastruktūra (transporta iespējas, ceļi, parki, bērnu laukumiņi), attālums līdz svarīgākajiem ikdienas galapunktiem (darbavietai, skolai vai bērnudārzam), tāpat arī mājas vai dzīvokļa tehniskais stāvoklis un īpašuma nākotnes potenciāls – vai pēc gadiem to varēs pārdot par tādu pašu vai augstāku cenu un vai pēc šādiem īpašumiem nākotnē būs pieprasījums.

Lai gan mājokļa iegāde ir nopietns ilgtermiņa lēmums, kas prasa gan finansiālu, gan emocionālu gatavību uzņemties saistības, tas nenozīmē, ka nākamie 10, 20 vai 30 gadi noteikti būs jāpavada šajā dzīvesvietā. Arī tad, ja mājoklis iegādāts kredītā, nepieciešamības gadījumā īpašumu var izīrēt vai pārdot.

2. solis: kādas būs ikmēneša izmaksas?

Lielākajai daļai cilvēku svarīgākais ir finansiālais izdevīgums un iespējas. Arī īrējot īpašumu, ir vērts pasekot līdzi līdzvērtīgu īpašumu pārdošanas cenām. Var gadīties, ka, īres cenām augot, ikmēneša īres maksājums kļūst lielāks par potenciālo kredītmaksājumu, ko varētu maksāt par līdzīga mājokļa iegādi, dzīvojot iegādatā īpašumā. Piemēram, vidējā īres cena par divistabu dzīvokli Rīgā šī gada augustā bija 520 eiro jaunajā projektā un 300 eiro sērijveida dzīvokļu ēkā. Šī brīža situācijā tāda veida dzīvokļiem ikmēneša kredīta maksājuma apjoms uz 20 gadu periodu, iespējams, veidotu pat mazāku summu. Savukārt precīzus kredīta ikmēneša maksājumus var noskaidrot bankas mājaslapā ar kredītu kalkulatoru palīdzību.

3. solis: vai varēšu saņemt kredītu?

Bieži vien izšķirošais jautājums, lemjot par mājokļa iegādi, ir – vai banka man piešķirs kredītu mājoklim un vai man pietiks līdzekļu pirmajai iemaksai? Lai gūtu pārliecību, ka klients spēs aizdevumu atmaksāt, banka izskata ne tikai klienta ienākumus, bet arī nodrošinājumu jeb noskatīto īpašumu, apgādājamo skaitu, kredītsaistības, kā arī citus faktorus, kas visi kopā ietekmē aizdevuma summu, pirmās iemaksas apmēru un procentu likmi. Katra situācija ir individuāla, tāpēc ieteicams vērsties bankā, lai saprastu reālās kredīta saņemšanas iespējas. Tāpat var izmantot "Altum" atbalstu jaunajiem speciālistiem un ģimenēm – tas ļauj iegādāties mājokli ar minimālu pirmo iemaksu. Kā liecina "Luminor" dati, pašlaik katram otrajam kredītam tiek izmantots "Altum" atbalsts mājokļa iegādei.