Lidostas vadītāja atzina, ka vēl pavasarī bijušas cerības, ka pasažieru plūsma pakāpeniski varētu atjaunoties no nākamā gada, taču patlaban prognozes vairs nav spīdošas.
Odiņa norādīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta ir sākusi investēt vairāk kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un kāpināt apgrozījumu.
Vienlaikus viņa atzina, ka kravu apgrozījuma daļa lidostas kopējā apgrozījumā ir visai maza - aptuveni 8%, līdz ar to nevar teikt, ka kravu pārvadājumi līdzsvaro iztrūkumu, ko radījusi pasažieru pārvadājumu krasā samazināšanās Covid-19 dēļ.
Savukārt jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai šis brīdis nav labvēlīgs, sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja.
Patlaban lidosta izdzīvojot, pateicoties tam, kas nopelnīts pērn. Odiņa atgādināja, ka lidosta patlaban vēl nav saņēmusi valsts pavasarī piešķirto finansējumu. Tam vajadzīgs Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums, kam nepieciešams parādīt, kā piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Līdz šim mēģināts saskaņot vairākus scenārijus. Patlaban panākta vienošanās par vienu, ko plānots iesniegt šajā nedēļā. Pēc Odiņas teiktā, EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, līdz ar to esot cerības panākt pozitīvu risinājumu.
Viņa arī norādīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā termināli, bet pārējie ārpus termināļa. Vairāk cietuši esot terminālī strādājošie, no tiem trīs uzņēmumi jau ir aizgājuši no lidostas, bet vēl pieci par to domājot. Odiņa arī informēja, ka tiem nomniekiem, kuriem apgrozījums krities par 30%, lidosta sniedz atbalstu, samazinot nomas maksu.
Kā ziņots, valdība 23.aprīlī nolēma lidostas pamatkapitālu palielināt par 49,91 miljonu eiro, lai nodrošinātu lidostas spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizētu Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību. EK kopš tā laika turpina vērtēt Ministru kabineta pieņemto lēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
