Latvijas Bankas darbinieku skaits šogad samazināts par 10%, intervijā aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits šogad Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.
"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," sacīja Kazāks.
Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.
Vienlaikus viņš minēja, ka, samazinot Latvijas Bankas vadības komandu no 12 līdz sešiem cilvēkiem, ikviens ir ļoti svarīgs, lai reformas Latvijas Bankā varētu turpināties. Tāpēc, kad Latvijas Bankas ilggadējā padomes locekle Vita Pilsuma nolēma atstāt amatu pirms Saeimas noteiktā pilnvaru termiņa, bija nepieciešams papildināt padomes sastāvu.
"Tas ir stāsts par Latvijas Bankas efektivizāciju. Piesaistot Andri Vilku, tas ļauj mums virzīties uz priekšu ar reformām. Šajā gadījumā tas ir līdzekļu ietaupījums, nevis līdzekļu palielinājums. Šie seši padomes locekļi ir kritiski svarīgi, lai Latvijas Banka varētu īstenot savas iekšējās reformas, kļūt taupīgāka, modernāka un jaudīgāka un nodrošināt pārdomātu un efektīvu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas reformu," sacīja Kazāks.
Vienlaikus viņš norādīja, ka analītikas jomā no Latvijas Bankas šobrīd tiek prasīts krietni vairāk, nekā Latvijas Banka spēj dot.
Jautāts, par kādu sfēru Vilks atbildēs padomē, Kazāks atzīmēja, ka par to vēl tiks lemts, kad Vilks sāks darbu.
"Šajā brīdī man būtu pārsteidzīgi precizēt konkrētas jomas, jo tas ir kopīgs padomes lēmums. 16.novembrī Vilka kungs sāks savu darbu, un tad arī šis jautājums tiks izlemts. Gribētu, lai viņš koncentrējas uz tām jomām, kurās pierādījis sevi jau iepriekš, proti, izcils profesionālis, kurš pārzina makroekonomiku, finanšu jomu, starptautiskās finanšu institūcijas. Viņš ir cilvēks, kuram ir arī vadītāja pieredze, turklāt darbojies gan privātajā, gan publiskajā sektorā," teica Kazāks.
Tāpat Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka izvērtēšanas darbs saistībā ar paredzēto atteikšanos no valdes ir noslēdzies. "Mēs esam izdiskutējuši lēmumu pieņemšanas procesu, ir virkne lietu, kas ir vienkāršotas. Valdes pašreizējā atbildība tiks sadalīta starp padomi un pārvalžu līmeņiem. Ja agrāk padomei bija vairāk pārraudzības funkcija ar nelielu iesaisti ikdienas darbībā, tad līdz ar Saeimas lēmumu par valdes likvidāciju no nākamā gada padome ar pilnu jaudu iesaistīsies bankas ikdienas darbībā. Mūsu galvenā prioritāte ir būt taupīgiem, bet jaudīgiem," sacīja Kazāks.