Vissvarīgākās no šīm tendencēm ir digitalizācija un patērētāju vēlmju mainīšana. Šie paātrinātāji rada iespējas ilgtspējīgākai atveseļošanai. Tomēr dažādām lauksaimniecības pārtikas vērtību ķēdes ieinteresētajām pusēm ir jāsagatavojas strukturāli lielākām izmaiņām, kas ietekmēs nozari, tostarp klimata pārmaiņām un stingrākiem vides noteikumiem. Zināmā mērā pandēmija ir šo izmaiņu ievads.
Ietekmes satricinājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā, ir trīspusēji. Vistiešākie ir reāli satricinājumi, kas ietver izmaiņas pieprasījumā un piedāvājuma nobloķēšanos. Otrie satricinājumu veidi ir finanšu satricinājumi. Ar triecieniem finanšu jomā lauksaimniecības pārtikas rūpniecībai būs grūtāk iegūt nepieciešamās investīcijas un kapitālu, vienlaikus tā būs pakļauta ierobežotām starptautiskā kapitāla plūsmām. Trešais satricinājumu veids attiecas uz uzvedības izmaiņām gan no patērētāju puses, kuri var mainīt savus patēriņa modeļus atbilstoši tam, kā viņi izvairās no riskiem, gan no uzņēmumu puses, pieaugot nenoteiktībai attiecībā uz turpmāko ražošanu un iespējamām likumdošanas izmaiņām, skaidrots pētījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
