Vissvarīgākās no šīm tendencēm ir digitalizācija un patērētāju vēlmju mainīšana. Šie paātrinātāji rada iespējas ilgtspējīgākai atveseļošanai. Tomēr dažādām lauksaimniecības pārtikas vērtību ķēdes ieinteresētajām pusēm ir jāsagatavojas strukturāli lielākām izmaiņām, kas ietekmēs nozari, tostarp klimata pārmaiņām un stingrākiem vides noteikumiem. Zināmā mērā pandēmija ir šo izmaiņu ievads.
Ietekmes satricinājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju lauksaimniecības pārtikas rūpniecībā, ir trīspusēji. Vistiešākie ir reāli satricinājumi, kas ietver izmaiņas pieprasījumā un piedāvājuma nobloķēšanos. Otrie satricinājumu veidi ir finanšu satricinājumi. Ar triecieniem finanšu jomā lauksaimniecības pārtikas rūpniecībai būs grūtāk iegūt nepieciešamās investīcijas un kapitālu, vienlaikus tā būs pakļauta ierobežotām starptautiskā kapitāla plūsmām. Trešais satricinājumu veids attiecas uz uzvedības izmaiņām gan no patērētāju puses, kuri var mainīt savus patēriņa modeļus atbilstoši tam, kā viņi izvairās no riskiem, gan no uzņēmumu puses, pieaugot nenoteiktībai attiecībā uz turpmāko ražošanu un iespējamām likumdošanas izmaiņām, skaidrots pētījumā.
Spēcīgs iekšējais tirgus
Galvenais lauksaimniecības nozares segments Latvijā ir labība un piena lopkopība. Pēdējo gadu laikā mazāku lauksaimnieku saimniecību slēgšana ir izraisījusi saimniecību vidējā lieluma pieaugumu. Šobrīd lauksaimniecība nav nozīmīga valsts IKP daļa.
Latvijas pārtikas nozare pēdējās desmitgades laikā ir nepārtraukti augusi. Konkrēts ievērības cienīgs brīdis bija ES 2015. gada Krievijas embargo. Šajā laikā Latvijas ražotājiem bija jāizplešas jaunos tirgos. Mūsdienās galvenie pārtikas eksporta partneri ir Lietuva un Igaunija. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, pārtikas rūpniecība ir turpinājusi augt, jo patērētājiem pastāvīgi ir vajadzīgas šādas preces. Galvenais pārtikas produktu eksports Latvijā ir sieri, sviests, piens, zivju konservi, augļu un ogu izstrādājumi, graudi, gaļas produkti, konditorejas izstrādājumi, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.
Pārtikas pārstrāde ir viena no vissvarīgākajām nozarēm Latvijā. Lielākie pārtikas pārstrādes segmenti ietver gaļu, piena produktus, zivis, graudus un maizes izstrādājumus, pārstrādātus augļus un dārzeņus, konditorejas izstrādājumus, alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus. Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) datiem pārtikas un dzērienu rūpniecība 2015. gadā bija aptuveni 23,5% no kopējās rūpniecības produkcijas daļas. Pārtikas pārstrādē viens no galvenajiem segmentiem ir zivju pārstrāde. Šī segmenta uzņēmumi aktīvi darbojas gan vietējā, gan eksporta tirgū, koncentrējoties uz tādiem produktiem kā saldētas zivis, sālītas un kūpinātas zivis, nesterilizēti konservi, pasniegšanai gatavi produkti un sterilizēti zivju konservi.
Makro līmenī klimatiskie apstākļi ir vislielākā Latvijas lauksaimniecības pārtikas rūpniecības problēma, jo valstī ir salīdzinoši īss veģetācijas periods. Tomēr valstij ir izdevīga piekļuve ūdens resursiem un laba augsnes kvalitāte. Kaut arī iestāšanās ES ir paātrinājusi lauksaimniecības attīstību Latvijā, nozarei joprojām ir iespējas pielāgot jaunās tehnoloģijas un palielināt savas produkcijas izlaides iespējas.
Apmēram 65% no Latvijā saražotās pārtikas tiek patērēti valstī. Tas apstiprina, ka Latvijas pārtikas patēriņa modeļu pamatā galvenokārt ir vietējie produkti, kas ir labs rādītājs spēcīgam iekšējam tirgum. Mūsdienās vidējais lietuvietis joprojām tērē 26% no rīcībā esošajiem ienākumiem pārtikas izdevumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā vidēji ES.
Atgriezās mobilitāte
Nepieciešamo preču un atpūtas pakalpojumu mobilitāti mazumtirdzniecības nozarē vissmagāk ietekmēja sākotnējie absolūtas izolācijas (lockdown) ierobežojumi. Maija sākumā, kad ierobežošanas pasākumi tika mazināti, mobilitāte pamazām sāka pieaugt līdz ierastajam, pirms pandēmijas līmenim. Latvijas patērētāji visu pandēmijas laiku palika aktīvāki, ļoti ātri atgriežoties ierastajā līmenī. Mobilitātes vidējo līmeni Latvijā daudz mazāk ietekmē faktiskais Covid-19 gadījumu pieaugums, kas nozīmē, ka lielākā daļa patērētāju visspēcīgāk reaģēja uz pašiem veiktajiem preventīvajiem pasākumiem. Saslimstības gadījumu un nāves gadījumu skaits vairs nepieauga, kas, iespējams, ļāva brīvāk ierobežot pārvietošanos.
Apstrādājošā rūpniecībā Latvija spēja labāk vai līdzīgi kā citas CAE valstis izturēt pandēmijas sākotnējo triecienu. Aplūkojot aprīli, Latvija kopumā sasniedza augstākus rādītājus nekā vidēji. Arī ilgstoša patēriņa preces un ražošanas līdzekļi neatpalika pārāk tālu no pārtikas un īslaicīga patēriņa precēm. Visas kategorijas varēja arī ātri atjaunoties aptuveni pirms pandēmijas līmenī.
Pēc ļoti pozitīvajiem apstrādājošā rūpniecības rezultātiem Latvija varēja arī mazināt ietekmi uz savu mazumtirdzniecības nozari. Katras kategorijas mēnesī tā uzrādīja vienādus vai augstākus CAE vidējos rādītājus. Pārtikas pārdošana, nepārsteidzot, netika nopietni ietekmēta, un pieprasījums bija aptuveni ierastais. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, kaut arī sākotnēji atpalika dažu ierobežojumu dēļ, spēja ātri panākt un pārspēt pārtikas pārdošanu.
Prognozes nenoteiktas
Covid-19 izraisītie traucējumi ir unikāli, un tos nevar salīdzināt ar citām pēdējo gadu krīzēm, tai skaitā 2009. gada lielo ekonomikas recesiju. Liela nenoteiktība attiecībā uz tā ilgumu, dziļumu un gatavu risinājumu trūkumu "no ekonomikas mācību grāmatām" nosaka rūpīgu attīstības modeļu analīzi. Tomēr pastāv vienprātība, ka Covid-19 ietekmē gan ekonomikas pieprasījumu, gan piedāvājumu, teikts pētījumā.
Ir pāragri prognozēt, vai nākamā gada IKP pieaugums ļaus Latvijai atgūties no vairuma pandēmijas seku, vai arī tās izrādīsies tik krasas, ka joprojām kavēs ekonomiku 2021. gadā. Ir vērts atcerēties arī par īpaši augsto prognožu nenoteiktību pastāvīgi mainīgās pandēmijas situācijas dēļ.