Visdrīzāk ekonomikas atgūšanās gada nogalē apstāsies, un, visticamāk, aktivitāte pat saruks. Šoreiz gan Eiropā, gan Latvijā gaida mazāku kritumu nekā pavasarī, jo esam vīrusu labāk iepazinuši. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka, vērtē ekonomisti. Jāatgādina, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. "Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
""Google" mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās. "Swedbank" karšu dati rāda, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019. gada līmeņa. Savukārt norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi aptuveni 70% un 83% zem pagājušā gada līmeņiem," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa secina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
