Pandēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, veselības – diemžēl lielāka  (28)

Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. "Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

""Google" mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās. "Swedbank" karšu dati rāda, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019. gada līmeņa. Savukārt norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi aptuveni 70% un 83% zem pagājušā gada līmeņiem," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa secina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties.

"Atkārtota sociālās distancēšanās ierobežojumu stāšanās spēkā atsevišķu nozaru (piemēram, viesmīlības, kultūras, izklaides) uzņēmumiem šobrīd liek būt īpaši radošiem, lai saglabātu darbību, tomēr, pat pieliekot pūles, to izaugsme, visticamāk, pārcelsies tālākā nākotnē, nekā tas bija vērtējams pirms dažiem mēnešiem. Nelabvēlīgā epidemioloģisko datu ikdienas statistika, kā arī piesardzības pasākumi, kas var radīt neērtības, izmaksas vai bailes doties sabiedrībā, var netiešā veidā negatīvi ietekmēt attīstību jomās, kurās tiešie ierobežojumi nav līdzvērtīgi pavasarī noteiktajiem. Uzkrājumu veidošanās neīstenotā patēriņa dēļ varētu daļēji pārtapt piesardzības uzkrājumos un bremzēt patēriņa attīstību tuvākajos ceturkšņos," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas veidotais ESI konfidences indekss Eiropas Savienības valstīm kopumā pēc piecu mēnešu kāpuma oktobrī vairs nav palielinājies, saglabājoties septembra līmenī un joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā rādītāja. Latvijā ESI indekss jau pat ir samazinājies, pasliktinoties gan rūpnieku, gan būvnieku, gan pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojumam. Vēl viens apsteidzošais rādītājs – privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais PMI indekss – eirozonai oktobrī ir samazinājies zem 50 atzīmes, signalizējot ekonomikas lejupslīdi. Ja apstrādes rūpniecībā vēl saglabājies visai straujš pieaugums, pakalpojumu sektorā indekss jau otro mēnesi norāda uz kritumu. Nelabvēlīgā situācijas attīstība pēdējās dienās izraisījusi arī straujas svārstības pasaules izejvielu un fondu tirgos, vēl vairāk palielinot nenoteiktību un nestabilitāti, un skaidrs, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomikas tālākās perspektīvas būs atkarīgas no tā, cik ātri un ar cik iespējami maziem zaudējumiem izdosies ierobežot vīrusa izplatību, vienlaikus maksimāli atbalstot krīzes skartās nozares un iedzīvotājus.

"Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš sagaida, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka.

Jauna pandēmijas saasinājuma fonā labas ziņas var izklausīties kā atskaņas no pagājušiem laikiem vai citas realitātes, un runāt par izaugsmi var šķist gandrīz neiederīgi. Tomēr pēc krituma 2. ceturksnī, sociālajiem ierobežojumiem mazinoties, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās 3. ceturksnī bija gaidāma. To rādīja arī pieejamie mēnešu dati, piemēram, izlaides dinamika apstrādes rūpniecībā, apgrozījuma pārmaiņas tirdzniecības apakšnozarēs, preču eksports, automobiļu pirmreizējā reģistrācija, kā arī noskaņojuma aptauju dati.

Saskaņā ar Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 6,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tomēr saglabājās par 3,1% zemākā līmenī nekā pirms gada (izlīdzināti dati). Piesardzība neļāva atspērienam būt vēl spēcīgākam. Pat būtiski mazinātu sociālo ierobežojumu apstākļos viss atliktais patēriņš vairs nebija īstenojams (piemēram, Dziesmu svētki, mūzikas festivāli). Tāpat saslimšanas risku dēļ starpvalstu ceļošana saglabājās maz iedvesmojoša, ko pastiprināja iespējamība, ka ceļojums varētu beigties ar negaidītu papildu atvaļinājumu pašizolācijā.

Apstrādes rūpniecība pamazām atguvās no Covid-19 šoka, jūlijā-augustā vairākām apakšnozarēm sasniedzot pirmskrīzes ražošanas apjomu. Būtisks pozitīvs pienesums veidojās kokapstrādes ietekmē, kurai vairāki faktori šogad ir labvēlīgāki nekā pērn, kad kā Helovīna mošķi darbojās mizgrauži, pieprasījuma un cenu kritums.

Lai gan robežu atvēršana un sociālo ierobežojumu mazināšana 3. ceturksnī ļāva kaut daļēji atjaunot pasažieru plūsmas un labās graudaugu ražas eksports varētu nedaudz balstīt atsevišķu transporta veidu darbību 4. ceturksnī, transporta nozares problēmas kopumā sniedzas dziļāk nekā Covid-19 "iekostais robs", un transporta nozare tuvākajos gados visticamāk turpinās zaudēt savu lomu tautsaimniecībā.

Mazumtirdzniecība strauji atdzīvojās pēc ierobežojumu atcelšanas un 3. ceturksnī pat pārsniedza pirmskrīzes apgrozījuma apmēru, tostarp septembrī saskaņā ar CSP datiem mazumtirgotāju apgrozījums salīdzināmās cenās bija par 5,9% lielāks nekā pirms gada. Nozari 4. ceturksnī palīdzēs uzturēt arī jaunu tirdzniecības vietu atvēršana, kas vismaz īslaicīgi veicinās patērētāju interesi un, iespējams, palīdzēs nedrūzmēties jau ierastajās iepirkšanās vietās. Turklāt atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa arī tiešsaistes tirdzniecības iespējas uzņēmumiem, kas šajā jomā agrāk vēl nebija startējuši, ir uzlabojušās.

IKP nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā būs iespējams vērtēt pēc mēneša. Tomēr no īstermiņa datiem lēšams, ka, ekonomiskajai aktivitātei kopumā augot un uzlabojoties gan patērētāju noskaņojumam, gan iespējām īstenot atlikto patēriņu, privātais patēriņš 3. ceturksnī būs atdzīvojies, gan, visticamāk, nesasniedzot pirmskrīzes līmeni. Arī ārējā tirdzniecība kļuvusi intensīvāka. Tikmēr sekmīgāku investīciju attīstību arvien kavē neskaidrība par gaidāmo pieprasījumu pandēmijas globālās attīstības dēļ, kā arī saglabājas konkrētības trūkums par atbalsta, piemēram, Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonda finansējuma, izmantošanas iespējām.

Atkārtota sociālās distancēšanās ierobežojumu stāšanās spēkā atsevišķu nozaru (piemēram, viesmīlības, kultūras, izklaides) uzņēmumiem šobrīd liek būt īpaši radošiem, lai saglabātu darbību, tomēr, pat pieliekot pūles, to izaugsme, visticamāk, pārcelsies tālākā nākotnē, nekā tas bija vērtējams pirms dažiem mēnešiem. Nelabvēlīgā epidemioloģisko datu ikdienas statistika, kā arī piesardzības pasākumi, kas var radīt neērtības, izmaksas vai bailes doties sabiedrībā, var netiešā veidā negatīvi ietekmēt attīstību jomās, kurās tiešie ierobežojumi nav līdzvērtīgi pavasarī noteiktajiem. Uzkrājumu veidošanās neīstenotā patēriņa dēļ varētu daļēji pārtapt piesardzības uzkrājumos un bremzēt patēriņa attīstību tuvākajos ceturkšņos.

Īsās vasaras izaugsmes pāreja rudens depresijā un ziemas apātijā* patlaban diemžēl neizskatās tikai pēc dzejas rindām: ir redzams, ka t.s. sudraba lodes meklējumi mākoņu klīdināšanai (jeb iedarbīgākā mehānisma meklējumi epidēmijas ierobežošanai) turpinās, lai Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana nepaietu garām tikpat nepieredzēti kā daļa no 2020. gadā plānotā.

* No Jura Kronberga dzejoļa "Pēc rudens depresijas"

Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājums saglabājās pakalpojumos par 4,8 %, bet pārliecinošākā atgūšanās ritēja mazumtirdzniecībā (+4,3%).

Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus.

Turpmākais scenārijs? Lai arī daudzas valstis īsteno ierobežojumu pastiprināšanu, tie salīdzinājumā ar pavasarī ieviestajiem kļuvuši elastīgāki. Tomēr otrais epidēmijas uzliesmojums, visdrīzāk, būs ilgāks nekā pirmais. Rezultātā tas eirozonas ekonomikas atlabšanu iesaldēs uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Daudzas valstis piedzīvos atkārtotu lejupslīdi. Jau oktobrī Eirozonas PMI ekonomiskās aktivitātes rādītājs nokritās līdz 49,4 – četru mēnešu zemākajam līmenim, kas norāda uz apstākļu pasliktināšanos. Noturīgākai izaugsmei vajadzētu atsākties nākamā gada otrajā ceturksnī, ar nosacījumu, ka vīrusa izplatība tiek kontrolēta.

No tā arī izriet Latvijas ekonomikas perspektīvas. Primāri – cik organizēti un prasmīgi tiks vadīts Covid-19 otrais vilnis. Tas atkarīgs ne tikai no proaktīvas valdības rīcības un komunikācijas, bet arī sabiedrības spējā ievērot nosacījumus. Otrs – cik efektīvi būs atbalstošie stimuli. Tuvākajā pusgadā patēriņš paliks vājš, jo ierobežojumi un piesardzības palielināšanās bremzēs atgūšanos. Lai gan mazumtirdzniecība strauji pieaug, kopējie patēriņa izdevumi atjaunosies pakāpeniski un pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt tikai uz nākamā gada beigām vai tikai 2022. gadā.

Nākamā gada sākums ekonomikā izskatās vājš, kā dēļ izšķiroša nozīme būs publiskajiem stimuliem. Novērojumi rāda, ka uzņēmumu investīciju plāni būtiskas korekcijas vēl neuzrāda, lai gan ir skaidrs, ka nenoteiktība atstās ietekmi uz uzņēmēju kapitāla izdevumiem. Turpmākajos gados investīcijas un būvniecību atbalstīs ES Atgūšanās fonds un "Rail Baltica" projekts. Tomēr tuvākā pusgada laikā ES atveseļošanās fonda līdzekļi pieejami, visdrīzāk, nebūs. Tādēļ investīciju izdevumi ir jāpārskata, lai izvairītos no jaunas lejupslīdes riskiem, pat, ja tas nozīmē budžeta deficīta palielināšanu.

Cerības, ka visu atrisinās vakcīnas parādīšanās, šķiet, pārlieku sakāpinātas. Arī šādā gadījumā vīruss būs klātesošs risks, kas nozīmē, ka pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, tai skaitā digitalizācijas projektu īstenošana, atmaksāsies. Iespējams, ka jārēķinās ar lielāku ekonomiskās aktivitātes sezonalitāti, tāpat kā to, ka daudzi piesardzības pasākumi ir uz palikšanu. Straujais un masīvais vīrusa uzplaiksnījums norāda, ka pēc ierobežojumu cēliena sekos arī prognožu pārskatīšanas vilnis. Pašreizējā IKP prognoze šim gadam ir -4,6%, bet 2021. gadā ekonomika atgūsies par 4,3%.

Trešais ceturksnis priecējis ar straujāko ekonomikas izaugsmi pret iepriekšējo ceturksni, kāda vēsturiski redzēta. Protams, nebija grūti izcelties uz ļoti bēdīgā otrā ceturkšņa fona. Ja pēc otrā ceturkšņa datu paziņošanas varējām mierināt sevi ar domu, ka nākotne zīmējas daudz gaišākos toņos, tad prieku par trešā ceturkšņa veiksmīgo attīstību mazina tas, ka pamalē diemžēl atkal savelkas tumši mākoņi. Jaunie dati liek domāt, ka IKP kritums šogad būs mazāks nekā prognozētie 5%, taču vīrusa uzliesmojuma dēļ atkopšanās kavēsies, un nākamā gada izaugsmes prognozes, visdrīzāk, tiks mazinātas.

CSP ziņo, ka IKP šā gada 3. ceturksnī kāpis par 6,6% pret iepriekšējo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), tādējādi atgūstot lielu daļu no gada pirmajā pusē vīrusa uzliesmojuma dēļ zaudētā. IKP gan joprojām ir 3,1% zem iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Otrajā ceturksnī aktivitātes palēnināšanās vai daudzos gadījumos – kritums bija vērojams visās nozarēs. Savukārt trešais ceturksnis tieši pretēji – visticamāk, nesis uzlabojumu teju visos sektoros.

Pozitīvo attīstību veicinājis pieaugums ražojošajās nozarēs, kur apjomi kāpuši par 0,4% pret pagājušo gadu. Visticamāk, labi veicies lauksaimniecībai, jo ražas šogad priecē. Apstrādes rūpniecībā uzlabojums pēc krituma arī bijis straujš, taču, visdrīzāk, līdz pagājušā gada līmenim vēl neaizsniedzāmies. Arī būvniecībā pēc visa spriežot trešais ceturksnis aizvadīts samērā veiksmīgi.

Pakalpojumu sektorā, kā bija gaidāms, joprojām reģistrēts pievienotās vērtības kritums: -4,8% apmērā pret 2019. gada 3. ceturksni. Tomēr uzlabojums pret otro ceturksni ir vērā ņemams. Pozitīva ietekme bija mazumtirdzniecībai, kas apjomus spējusi kāpināt pat par 4,3%. Savukārt joprojām lielākais negatīvais devums gada izteiksmē visdrīzāk reģistrēts transportā un ar tūrismu saistītajās nozarēs, kur līdz pirms krīzes līmeņiem diemžēl vēl tālu.

Ātrāk pieejamie dati par gada pēdējo ceturksni jau norāda uz aktivitātes sarukumu. Šodien iznākušie oktobra noskaņojuma rādītāji liecina par rūkošu konfidenci ekonomikā. Kamēr mazumtirdzniecības noskaņojums vēl saglabājies iepriekšējā līmenī, pesimisma palielināšanās vērojama gan pakalpojumu, gan rūpniecības, gan būvniecības sektoros.

"Google" mobilitātes dati liecina par cilvēku plūsmas mazināšanos sabiedriskās vietās. "Swedbank" karšu dati rāda, ka norēķini restorānos, kas vasarā bija atguvušies, jau atkal noslīdējuši zem 2019. gada līmeņa. Savukārt norēķini par viesnīcām un lidojumiem ir attiecīgi aptuveni 70% un 83% zem pagājušā gada līmeņiem. Jāsecina, ka vīrusa otro vilni gan patērētāju piesardzības, gan ierobežojumu dēļ uzreiz jūt tie sektori, kas jau pirmajā vilnī smagāk cieta, un vasaras laikā nav spējuši pilnībā atgūties.

Eiro zonā Iepirkumu vadītāju aptaujas liecina, ka rūpnieku vērtējumā aktivitāte oktobrī turpināja augt, taču pakalpojumus sniedzošo uzņēmumu indekss jau nokritis zem 50 punktu atzīmes, kas nozīmē aktivitātes kritumu. Mūsu svarīgajam tirdzniecības partnerim – Vācijai – līdz šim veicies salīdzinoši labi, un tā bijusi eiro zonas vilcējspēks. Tomēr nākotne nerādās gaiša – visā Eiropā aktivitāte tiek atkal ierobežota. Piemēram, Francijā izziņots daļējs karantīnas režīms, un arī Vācijā ir būtiski kāpināti ierobežojumi ("lockdown light"). Šie mēri gan joprojām ir vieglāki nekā pavasarī, jo ražošanas uzņēmumi pārsvarā gadījumu turpina strādāt un publiskie pakalpojumi ir pieejami.

Tas viss liek domāt, ka ekonomikas atgūšanās gada nogalē apstāsies, un, visticamāk, aktivitāte pat saruks. Šoreiz gan Eiropā, gan Latvijā gaidām mazāku kritumu nekā pavasarī, jo, pateicoties tam, ka esam vīrusu labāk iepazinuši, zinām, kā veiksmīgāk pasargāt iedzīvotājus un ārstēt saslimušos, ir cerība, ka, sabiedrībai ievērojot visus noteikumus, nebūs pilnībā jāslēdz ekonomikas. Turklāt, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, arī valdības ir mācījušās, kā efektīvāk balstīt ekonomiku, kas arī mazinātu skādes apjomu. Ziemas laiks būs izaicinājumu pilns.

Salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni IKP samazinājās par 3,1%, bet salīdzinājumā ar 2.ceturksni pieauga par 6,6%. 3. ceturksnis bija ar straujāko pieaugumu ceturkšņa griezumā Latvijas vēsturē, kas "uz karstām pēdām" sekoja piedzīvotajam visstraujākajam kritumam. Tas, protams, nenozīmē, ka tie bija visādā ziņā labākie laiki ekonomikai. Vienkārši notika cikliska atgūšanās no Covid-19 krīzes pirmā viļņa, tātad šis ceturksnis bija kā bumbas atlēciens pēc atsišanās pret pandēmijas krīzes zemāko punktu, kas sākās jau maijā. Pieaugumu arī gada griezumā (+0,4%) panāca ražojošās nozares, bet pakalpojumu pievienotā vērtība saruka par 4,8%.

Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara. Sagaidāms, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka.

Pēc prognožu uzlabošanās kopš aprīļa tās šobrīd atkal pasliktinās. Taču pandēmijas otrā viļņa radītās ekonomiskās grūtības visdrīzāk nebūs tik lielas kā pavasarī. Daudz mazāks ir pārsteiguma efekts, kas traucēja piegādes ķēdes, nav un netiek plānota robežu slēgšana attiecībā pret citām Šengenas zonas valstīm. Nozares, kuras ir visjūtīgākās pret vīrusa ietekmi, jau šobrīd darbojas ar ļoti samazinātu jaudu, tāda lejupslīde kā martā un aprīlī vairs nav iespējama pat teorētiski. Ārvalstu tūristu Latvijā jau šobrīd gandrīz vairs nav.

Nav gaidāmas lielas grūtības rūpniecībā, kurai arī pirmais vilnis traucēja tikai nedaudz. Pasaulē sāk iedarboties būvniecības stimulēšanai domātie pasākumi – gan valsts pasūtījumi, gan zemās procentu likmes. Par to liecina industriālo metālu cenu kāpums, kas ir augstākais kopš 2018. gada jūlija, arī augstās koksnes cenas.

Pandēmijas ietekme uz ekonomiku var mazināties, atkāpjoties pašai pandēmijai – tas būtu vēlamais scenārijs. Cits scenārijs – cilvēki samierināsies ar augstāku riska līmeni, apradīs ar domu, ka dzīvot ir kļuvis bīstamāk. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka. Cilvēkiem ir svarīgi mazināt riskus, bet tas nav vienīgais viņu dzīves mērķis. Dienišķā saslimšanas gadījumu statistika notrulina. Cilvēki pierod pie tā, ka dzīvot kļuvis bīstamāk. Pacietība pamazām izsīkst, var zust atbalsts stingriem brīvības ierobežojumiem gan politiskā, gan individuālā līmenī.

Pandēmijas ekonomisko ietekmi jau pirms tās beigām var mazināt, specializējoties nozarēs, kuras ir mazāk skartas. Ilgākā laikā ekonomikas pielāgošanās spējas ir gandrīz bezgalīgas. Šajā ziņā Latvijai ir labas starta pozīcijas, daudz eksportējam gan pārtiku, gan celtniecībā izmantojamās preces un citus šobrīd pieprasītus produktus.

Taču nevajadzētu paļauties tikai uz tirgus ekonomikas "dabisko" elastību. Nākamgad Latvija plāno straujāko strukturālā valsts budžeta deficīta samazināšanu starp ES valstīm. Es noteiktu citas prioritātes. Šobrīd samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku, bet nozares pārstāvji brīdina, ka tas var notikt.

Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%.

Par strauju izaugsmes atjaunošanos jau signalizēja iepriekš pieejamie dati par bezdarba samazināšanos, reģistrēto bezdarbnieku skaitam laikā no jūnija beigām līdz septembra beigām samazinoties par 10% un bezdarba līmenim ceturkšņa laikā krītoties no 8,6% līdz 7,7%. IKP ātrais novērtējums parāda, ka ražošanas nozares salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājušās par 0,4%, bet būtiska loma bijusi arī pakalpojumu nozarēm, kur kritums gada griezumā par 4,8% bijis divreiz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei – kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

No pakalpojumu nozarēm smaga situācija joprojām saglabājas transportā, kur līdzšinējā ap 30% tempā turpina kristies Krievijas kravu tranzīta apjomi, un aviopārvadājumi un starptautiskie pasažieru autopārvadājumi joprojām ir ļoti ierobežoti. Savukārt mazumtirdzniecībā, pircējiem steidzoties atgūt iepriekš nokavēto, pārdošanas apjomi strauji auguši un nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 4,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni.

Lai gan Latvijas ekonomika pirmo Covid-19 krīzes vilni ir pārvarējusi daudz labāk, nekā tika sagaidīts, un ekonomikas kritums arī 2020. gadā kopumā būs mazāks par jūnijā prognozētajiem 7%, tālākās attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas. Pasaulē, tai skaitā Eiropā un arī Latvijā jau no augusta atkal pieaug Covid-19 saslimšanu skaits un pēdējās nedēļās situācija daudzās valstīs jau ir kļuvusi dramatiska. 28. oktobrī par stingriem ierobežojumiem infekcijas samazināšanai paziņoja eirozonas lielākās valstis Vācija un Francija, kas līdz ar saslimstības pieaugumu neizbēgami atstās ietekmi uz ekonomikas attīstību, un ļoti ticama pašlaik jau izskatās jaunas recesijas iespēja Eiropā.

Eiropas Komisijas veidotais ESI konfidences indekss Eiropas Savienības valstīm kopumā pēc piecu mēnešu kāpuma oktobrī vairs nav palielinājies, saglabājoties septembra līmenī un joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā rādītāja. Latvijā ESI indekss jau pat ir samazinājies, pasliktinoties gan rūpnieku, gan būvnieku, gan pakalpojumu sektora uzņēmēju noskaņojumam. Vēl viens apsteidzošais rādītājs – privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais PMI indekss – eirozonai oktobrī ir samazinājies zem 50 atzīmes, signalizējot ekonomikas lejupslīdi. Ja apstrādes rūpniecībā vēl saglabājies visai straujš pieaugums, pakalpojumu sektorā indekss jau otro mēnesi norāda uz kritumu. Nelabvēlīgā situācijas attīstība pēdējās dienās izraisījusi arī straujas svārstības pasaules izejvielu un fondu tirgos, vēl vairāk palielinot nenoteiktību un nestabilitāti, un skaidrs, ka gan Latvijas, gan pasaules ekonomikas tālākās perspektīvas būs atkarīgas no tā, cik ātri un ar cik iespējami maziem zaudējumiem izdosies ierobežot vīrusa izplatību, vienlaikus maksimāli atbalstot krīzes skartās nozares un iedzīvotājus.