Ekonomisti: Rūpniecība ir stipra  (10)

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada septembrī apstrādes rūpniecības izlaide turpināja augt un ražošanas apjomi palielinājās par 0,8% salīdzinājumā ar augustu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaide ir sarukusi vien par 0,6%.

"Covid-19 izraisītā lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā ir bijusi negaidīti īsa, un ražošanas apjomi jau šā gada trešajā ceturksnī ir sasnieguši pirmskrīzes līmeni. Situācija rūpniecībā ir ievērojami labāka nekā ekonomikā kopumā, un apstrādes rūpniecības veiksmīgais sniegums ir būtisks faktors, kādēļ trešajā ceturksnī ievērojami uzlabojās Latvijas IKP un darba tirgus rādītāji. Turklāt Latvijas rūpniecības sniegums šogad, visticamāk, būs arī viens no labākajiem Eiropā, jo eirozonā ražošanas apjomi augustā joprojām bija vidēji par 6% zemāki nekā janvārī," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomists norāda, ka ražotāju noskaņojums uzlabojas visur pasaulē, un jauno pasūtījumu pieaugums liecina par pasaules tirdzniecības atgriešanos iepriekšējā līmenī. "Arī Latvijā, atšķirībā no pakalpojumu nozarēm, pagaidām nav pazīmju par ekonomiskās aktivitātes kritumu rūpniecībā pēdējo divu mēnešu laikā. Tieši pretēji, jauno pasūtījumu apjoms ir atgriezies pirmskrīzes līmenī un atsevišķās nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā, tas ir augstākais pēdējo gadu laikā," teic Āboliņš.

Viens no faktoriem, kādēļ rūpniecībai šobrīd klājas labāk nekā citām nozarēm, ir patēriņa struktūras maiņa. Covid-19 dēļ daudzu pakalpojumu nozaru funkcionēšana joprojām ir apgrūtināta vai apturēta, un daļa no naudas, ko cilvēki iepriekš iztērēja pakalpojumos, šobrīd tiek tērēta dažādu preču iegādei. "Tādēļ domāju, ka arī ārkārtas situācijas izsludināšana rūpniecības izlaidi ļoti būtiski neietekmētu un daudz lielāks izaicinājums rūpniecībai varētu būt Covid-19 izplatīšanās atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā tie var būt spiesti uz laiku apturēt vai ierobežot savu darbību. Ražošanas ķēžu pārrāvumi pavasarī ir samazinājuši dažādu preču krājumus, kurus tagad ir jāatjauno," pauž bankas "Citadele" pārstāvis.

"Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti, nevis ar noieta tirgiem, bet ar ražošanas procesu, ko var ietekmēt darbinieku veselība," norāda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Arī viņš uzskata, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka rūpniecībai arī tuvākajā nākotnē klāsies labāk nekā ekonomikai kopumā.

"Pirmkārt, noskaņojuma dati rāda, ka pasaulē kopumā rūpniecība ir samērā stipra nozare. Ja pakalpojumu nozares jau slīd atpakaļ recesijā, tad eirozonas rūpniecības PMI oktobrī sasniedza 54,8 punktus, kas ir ļoti "pieklājīgs" optimisma līmenis. Jauno pasūtījumu indekss ir pat ļoti augsts (58,7). ASV indikatori ir kontrastaini, bet kopumā pozitīvi. Citu valstu rūpniecība ir svarīgs Latvijas rūpniecības tirgus," viņš akcentē.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka "Latvijas ražotāju noskaņojums oktobrī nedaudz sašļuka, bet vēl saglabājās virs tā, ko redzējām vasarā". "Atkārtoti vīrusa uzliesmojumi Eiropā, tai skaitā Latvijā, var nozīmēt ievērojamu pieprasījuma mazināšanos, būtiski augot nenoteiktībai. Apstrādes rūpnieki jau oktobrī ziņo par nelielu sarukumu eksporta pasūtījumos. Turklāt bieži vien šie pasūtījumi ir tikai pāris nedēļas uz priekšu, kas apgrūtina darbības plānošanu. No otras puses varam izmantot savu priekšrocību – Latvijas uzņēmumi ir pārsvarā mazi uz Eiropas konkurentu fona, kas mums ļauj būt elastīgākiem un ātrāk pielāgoties nepieciešamības gadījumā," pauž Buceniece.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri kopējos ražošanas apjomus visnelabvēlīgāk ietekmēja krituma padziļināšanās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur izlaide saruka par trešo daļu. Tas skaidrojams gan ar augsto pagājušā gada bāzi – pērn septembrī apakšnozare uzrādīja ļoti labu sniegumu, gan arī ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem. Kritums septembrī svārstījās 10-22% robežās metālu, dzērienu, ādas un tekstilizstrādājumu, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Arī farmācijas produktu ražošanā bija vērojams būtisks kritums. Savukārt pozitīvas tendences bija vērojamas apstrādes rūpniecības lielākajos dūžos – koksnes produktu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kokapstrādē izlaides apjomi pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošo periodu jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet pārējām divām nozarēm izdevās iesoļot plusos," skaidro Buceniece.

"Jau šobrīd var redzēt, ka pārtikas pārstrāde turpinās pildīt ražošanas kopējo apjomu stabilizētāja lomu, līdzīgi kā notika pavasarī. Tā tas ir bijis līdz šim, par to liecina arī ražotāju sniegtā informācija. Galvenais iemesls ir pašsaprotams – arī krīzes laikā cilvēkiem ir jāēd. Labvēlīgu efektu radīja arī centieni uzkrāt pārtiku. Tagad pārtikas krāšana ir atsākusies ar jaunu sparu, turklāt to dara ne tikai mājsaimniecības. Tādi lielie Eiropas tirdzniecības tīkli kā "Lidl" ir palielinājuši zivju konservu iepirkumu apjomu par apmēram piekto daļu, jo gan rēķinās ar iespējamu pārdošanas kāpumu, gan nodrošinās pret iespējamiem transportēšanas apgrūtinājumiem.

Bez zivju pārstrādātājiem nozīmīgi krāšanai piemērotu produktu ražotāji ir arī graudu pārstrādātāji, piemēram, "Dobeles Dzirnavnieks". Arī šis uzņēmums jau sajutis pastiprinātu gatavošanos pandēmijas otrajam vilnim eksporta tirgos. Šā gada izskaņā un nākamgad ražošanas apjomus pārtikas nozarē ietekmēs vadošo uzņēmumu, piemēram, "Dobeles Dzirnavnieka" un "Orkla" lielo investīciju plānu noslēgšana," skaidro Strautiņš.

Viņš arī norāda - piepildās prognozes, ka Eiropas valstīm izdosies stiprināt celtniecību kā ekonomikas stabilizēšanas instrumentu: "Ekonomikas noskaņojuma indeksa (ESI) datos būvniecība ir vienīgā nozare Eiropas Savienībā, kuras noskaņojums ir virs vēsturiski vidējā, oktobrī sasniedzot augstāko punktu kopš marta sākuma. Nozari stiprina arī lielais pieprasījums pēc privātmājām, ko stimulē gan zemās procentu likmes, gan pircēju vēlme baudīt plašāku un zaļāku dzīves telpu Covid ierobežojumu laikā. Tieši "mazā" celtniecība ir lielākais koksnes produktu patērētājs. Celtniecība ir ļoti nozīmīgs Latvijas rūpniecības tirgus, ne tikai būvmateriālu ražotājiem, bet arī kokapstrādei, metālapstrādei, ķīmiskajai rūpniecībai."

"Paredzu, ka tuvākajos mēnešos situācija rūpniecībā būtiski nemainīsies, un līdz gada beigām rūpniecībā iespējams redzēsim pat nelielu pieaugumu. Pasaulē ražotāju noskaņojums uzlabojas, un otrais Covid-19 izplatības vilnis pagaidām nav būtiski ietekmējis rūpniecības funkcionēšanu. Izpratne par vīrusu ir lielāka, un valstis cenšas atrast optimālāku līdzsvaru starp ekonomikas interesēm un epidemioloģisko situāciju. Tāpat, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, pieprasījums pēc precēm būs lielāks nekā pēc pakalpojumiem. Pēc manām prognozēm, šogad apstrādes rūpniecības izlaide varētu sarukt par aptuveni 2%, bet nākamgad gaidāms pieaugums 3 līdz 5 % robežās," lēš bankas "Citadele" ekonomists.

"Raugoties uz nākamajiem mēnešiem ir skaidrs, ka vīrusa atkārtotais vilnis ir spēcīgs un radīs zaudējumus gan ekonomikā kopumā, gan arī apstrādes rūpniecībā. Zaudējumu apmēru noteiks vīrusa izplatība un arī ierobežojumu bardzība. Šobrīd, atšķirībā no pavasara, mūsu tirdzniecības partnervalstis neapstādina rūpnīcu darbu, arī būvdarbi turpinās. Tā ir laba ziņa, un liek domāt, ka mūsu ražošanas nozares tik smagi necietīs kā pavasarī. Tomēr uzņēmumiem, kas to vēl nav izdarījuši, jādomā par izmaiņām darba organizācijā, lai mazinātu epidemioloģiskos riskus un nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Šie mēri bieži vien mazina produktivitāti, tomēr koronavīrusa uzliesmojums uzņēmumā var apstādināt tā darbību un izmaksāt daudz dārgāk," brīdina "Swedbank" vecākā ekonomiste.