Ir sliktas un ir labas ziņas ekonomikai. Sliktās – vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi. Labās ziņas – pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams, teikts jaunākajā "Swedbank" ekonomikas apskatā.
Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Eksperti paredz, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā varēs redzēt aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021. gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022. gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).
Ziemā ekonomikas kritiens ir neizbēgams, jo vīrusa izplatīšanās vairo iedzīvotāju un uzņēmumu piesardzību, uzņēmumu darbs var tikt pārtraukts saslimušo dēļ, un arī stingrāki ierobežojumi dara savu. Jau šobrīd redzam, ka Latvijas ekonomikas dalībnieku noskaņojums oktobrī ir kļuvis nedaudz pesimistiskāks. Swedbank karšu datos rudenī redzam tēriņu kritumu jau iepriekš vairāk skartajās nozarēs, kā piemēram, lidojumi, viesnīcas, ēdināšana, un pēdējā laikā arī "Google" mobilitātes rādītāji norāda uz zināmu aktivitātes sarukumu.
Pieredze rāda, ka vīrusa iegrožošana ir iespējama; sliktākajā gadījumā – ar vispārējas karantīnas palīdzību. Jāapzinās, ka, kamēr vien pandēmijai nebūs medicīniska risinājuma, nevar izslēgt vīrusa atkārtotus uzliesmojumus.
Nenoteiktība ir augsta, tādēļ var gaidīt, ka privātā sektora investīcijas izpaliks. Svarīgi tukšo vietu šobrīd ieņemt valdībai, veicot gudras un produktīvas investīcijas, kas mūs virza uz zaļāku un viedāku ekonomiku, un atbalsta nepieciešamās strukturālās reformas. Pieņemot, ka valdības investēs, un to atbalsts krīzes seku mazināšanai turpināsies, prognozējam, ka dziļāku kritumu par otrajā ceturksnī redzēto, turpmāk neredzēsim.
Valsts atbalsts ekonomikai visā pasaulē jau līdz šim bijis ļoti iespaidīgs – Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka tas tuvojas 12 triljoniem ASV dolāru. Arī Latvijā valdības atbalsts nenoliedzami ir palīdzējis mazināt bezdarba kāpumu un pārlaist smagos pavasara mēnešus. Taču fiskālais stimuls pie mums bijis mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
"Daļēji tāpēc, ka pirmajā vilnī vīrusa dēļ ekonomika cieta mazāk nekā citur – līdz ar to nepieciešamais atbalsts bija mazāks. Taču esam tērējuši arī būtiski mazāk nekā parējās Baltijas valstis, kur IKP kritums bija mazāks nekā pie mums. Otrajā krīzes vilnī iespējas balstīt ekonomiku mums ir – valsts parāds ir salīdzinoši zems. Atbalsta formai un sadalījumam gan būtu jāmainās. Pieredzes un sistēmu pielāgotības ziņā noteikti esam gatavāki krīzes vadībai, nekā pavasarī, taču joprojām trūkst skaidra plāna, kā balstīt uzņēmumus un iedzīvotājus," saka eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
