Ekonomisti: šoreiz valdībai īpaši jādomā par plašāku atbalstu iedzīvotāju ienākumu noturēšanai  (72)

Prognozējams, ka bezdarbs vīrusa uzliesmojuma un sezonalitātes ietekmē ziemas mēnešos augs. Tādēļ 2021. gadā kopumā bezdarbs vēl spītīgi turēsies samērā augsts, un straujāka atkopšanās gaidāma tikai 2022. gadā. Vidējās algas par pilnas slodzes darbu 2. ceturksnī turpināja augt par 3,9%, un prognozes saglabājas arī par turpmāku kāpumu.

"Taču velns ir detaļās. Redzam, ka krīze vairāk skārusi mazāk turīgo sabiedrības daļu gan attiecībā uz nodarbinātību, gan algām. Privātais patēriņš pieredzēja ļoti strauju kritumu, īpaši uz pārējās Baltijas fona – kaimiņi saviem iedzīvotājiem palīdzēja vairāk. Tāpēc šoreiz arī mums īpaši ir jādomā par plašāku iedzīvotāju atbalstu, kas pavasarī bija otrajā plānā," uzsver ekonomisti.

"Valdības rīku lādītē ir ne tikai krīzes laika atbalsta instrumenti, bet arī nodokļu politika. Nodokļu izmaiņas, kas palielina nodokļu slogu, nāk pēdējā brīdī, nav izdiskutētas, un izraisa būtisku pretestību lielā daļā sabiedrības, ir papildus trauma ekonomikai grūtā laikā. Nepietiekama sociālā aizsardzība un legālā nodokļu optimizācija, kas ilgus gadus bijusi iespējama, izmantojot alternatīvos nodokļu režīmus, un noteikti ir jārisina – visiem jāpiedalās nodokļu maksāšanā. Taču piedāvātais atsevišķu nodokļu izmaiņu ieviešanas veids un izvēlētais laiks ekonomikai kaitē," uzskata eksperti, piebilstot, ka pastāv risks, ka krīzes ietekmē palielināsies jau tā augstā nevienlīdzība Latvijā. Augoša nevienlīdzība ir auglīga augsne tālākai sabiedrības polarizācijai. Nedrīkstētu pieļaut, ka šī tendence pastiprinās, tādēļ plašāks atbalsts iedzīvotāju ienākumu noturēšanai ir izšķiroši svarīgs.

Uzņēmumu pusē būtu jānošķir atbalsta veidi, atkarībā no nozares, ierobežojumu apjoma, kas attiecas uz konkrēto nozari, un nozaru izredzēm strauji atkopties pēc ierobežojumu atcelšanas.

Darbinieku noturēšana, piemēram, ar tūrismu saistītos pakalpojumu sektora uzņēmumos, kuri diez vai spēs pilnībā atkopties pēc pusgada, vai pat vairākiem gadiem, ir ekonomikas resursu mazproduktīva izlietošana. Šo nozaru darbinieki drīzāk jālaiž vaļā, tiem jānodrošina bezdarbnieka pabalsti, un jādod iespēja pārkvalificēties. Uzņēmumiem pašlaik drīzāk piemērojami atbalsta mehānismi, kas palīdz "iekonservēties" – nodokļu atcelšana uz krīzes laiku, komunālo pakalpojumu segšana un citi, iesaka ekonomisti.

Savukārt, ja nozares atkopšanās ir drīzāk dažu mēnešu jautājums, un/vai uzņēmumam ir skaidrs plāns, kā pārprofilēties krīzes apstākļos – piemērojams arī atbalsts algām un darbinieku noturēšanai. Kopumā pie šīs otrās kategorijas visdrīzāk jāskaita ražojošie un eksportējošie uzņēmumi.

"Preču eksporta pusē mums veicies labāk, nekā daudzām citām valstīm, un vasaras laikā spējām jau teju atgūties. Tas tādēļ, ka mūsu eksporta struktūra ir krīzei salīdzinoši labvēlīga. Piemēram, mūsu eksportam svarīgais būvniecības sektors partnervalstīs cietis salīdzinoši mazāk, vai spējis strauji atgūties, un arī nākotne rādās visai gaiša, pateicoties plānotajām valdību investīcijām. Palīdz arī tas, ka esam mazi un spējam strauji pielāgoties. Arī turpmāk, ja ražotnes varēs turpināt darboties, preču eksports var saglabāties kā tautsaimniecības balsts," teikts apskatā.