"Mācību iestāžu ēdinātāji piemērojas darba režīmam, kad mācības notiek pilnībā vai daļēji attālināti, bet bērnu skaits, kas apmeklē skolas un bērnudārzus, ir bijis svārstīgs un pakāpeniski samazinās. Savukārt birojos arvien lielāka daļa darbinieku strādā attālināti, līdz ar to pamatīgs ieņēmumu kritums ir arī ēdinātājiem biroju ēkās. Restorānos un kafejnīcās tirdzniecības centros un citviet oktobrī ieņēmumi ir samazinājušies, un kritums turpinās. Vienlaicīgi, krītoties ieņēmumiem, izdevumi lielākoties paliek tādā pašā līmenī – komunālie maksājumi, noma, darbinieku algas," norāda viens no Latvijas ēdinātāju apvienības dibinātājiem Valters Bruss.
"Gadījumā, ja tiks ieviests ārkārtas stāvoklis un jauni ierobežojumi, ieņēmumi ēdināšanas nozarē varētu apsīkt pavisam un šādā situācijā bez valsts atbalsta lielai daļai ēdinātāju pārdzīvot šo krīzi būs neiespējami," pārliecināta Gleizde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
