Ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 saslimušo un no tās mirušo skaits pavasarī, kad Latvijā pirmo reizi šogad tika izsludināta ārkārtējā situācija pandēmijas ierobežošanai, Baltijā bija apmēram līdzīgs, taču Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) aprīlī, maijā un jūnijā nokrita par 4,6% pret tiem pašiem mēnešiem pērn, Igaunijā – saruka par 6,2%, bet Latvijā par 8,6%, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Kā vēsta "de facto", lai arī politiķi uzskata, ka ļoti veiksmīgi tikuši galā jau pirmajā piegājienā pavasarī, skaitļi rāda, ka grieziens Latvijas ekonomikai tad bija stipri dziļāks nekā kaimiņiem.
Šajos mēnešos Latvijai unikāls bija privātā patēriņa kritums. Cilvēki mazāk tērēja naudu – nepirka drēbes, kurpes, pulksteņus, grāmatas un citas mantas, bez kurām, sēžot mājās, varēja iztikt. Negāja uz teātriem un koncertiem, jo tie bija atcelti. Tik liels patēriņa kritums nebija ne Lietuvai, ne Igaunijai.
Latvijas Bankā pieļauj, ka vismaz daļēji pie tā var vainot salīdzinoši zemāku valdības atbalstu mājsaimniecībām. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, Latvija pavasarī, salīdzinot ar kaimiņiem, tērēja mazāk naudas atbalsta pasākumiem kopumā un stipri mazāk, lai saglabātu iedzīvotāju ienākumus.
Septembra sākumā Latvija bija izmaksājusi naudu mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai 0,3% apmērā no IKP, Igaunijā – 0,8%, Lietuvā – 0,9%, ziņo raidījums.
Tā vietā lielāku daļu palīdzības valdība novirzīja finanšu instrumentiem uzņēmumiem.
"Tas, kas varbūt to īstermiņa šoku ekonomikai vairāk mīkstina, ir atbalsts mājsaimniecībām. Un te mēs, salīdzinoties ar Baltijas valstīm, redzam, ka mums gan dīkstāves pabalstu izmaksātais apjoms, gan arī citu pabalstu mājsaimniecībām apjoms bija mazāks nekā kaimiņvalstīs. Un ņemot vērā to, ka mājsaimniecības lielu daļu no saviem ienākumiem tiešā veidā patērē, tam, protams, ir momentāna ietekme uz ekonomiku," raidījumam paudis Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Fiskālās disciplīnas padome, kas šogad mudinājusi valdību pārlieku neaudzēt valsts parādu, vienā no rudens ziņojumiem pauda pārsteigumu, cik maz tomēr izmaksāts sociālajos pabalstos saistībā ar Covid-19. Dīkstāves pabalstos no plānotajiem 134,6 miljoniem eiro izmaksāja 58,4 miljonus.
LTV norāda, ka vasaras mēnešos situācija kļuva labāka. IKP kritums 3. ceturksnī pret to pašu periodu pērn Latvijā vairs nebija tik straujš: -3,1%. Tiesa, Lietuvā kritums bija vēl zemāks: -1,7%.
Bezdarbs, kas jūnijā pieauga līdz 2016. gada līmenim, gada otrajā pusē pakāpeniski samazinājās. 13,7 tūkstoši cilvēku, kuri reģistrējās bezdarbniekos pavasarī, rudenī ir iekārtojušies darbā, apliecināts Nodarbinātības valsts aģentūrā.
LTV citē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) oktobra vidū intervijā Latvijas Radio sacīto: "Es skatos uz kaimiņvalstīm, kur it kā ir izdota diezgan liela nauda, bet mūsu bezdarba līmenis, kas sen tā nav bijis, ir zemāks nekā Igaunijā. Lietuvā ir krietni, krietni augstāks". Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V) izcēlis, ka "mēs laikam pirmo reizi desmitgades laikā bezdarba rādītājos esam zemāk nekā Igaunija."
Raidījums akcentē, ka ekonomisti piekrīt – bezdarbs ir labs rādītājs, taču tas nav vienīgais. Krīzes visvairāk skartajās nozarēs – aviācijā, ēdināšanā, izmitināšanā – bijis straujš algu kritums, turklāt daudzi no darba atbrīvotie atpakaļ nav pieņemti.
"Šobrīd mēs redzam, ka ir skartas tieši pakalpojuma nozares - sporta norises, kultūras pasākumi, privātie pasākumi. Ir vesels uzņēmumu un mājsaimniecību klāsts, kurus ierobežojumi skar tiešā mērā. Tas, ko mēs varam mācīties no pavasara, šajā situācijā kādam labāk iedot par daudz, neieviešot pārāk stingrus nosacījumus, nekā kādu aizmirst," raidījumam paudis Latvijas Bankas ekonomists Vilerts.
Šonedēļ pēc ilga pārtraukuma kopā sanāca finanšu ministra Reira vadītā darba grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam. Tā izlēmusi tuvākajās nedēļās atjaunot dīkstāves pabalstus skartajām nozarēm. Šoreiz paredzēti arī daļējas dīkstāves pabalsti, ko neieviesa pavasarī, jo nezināja kā izkontrolēt krāpniekus. Reirs pēc ceturtdienas valdības sēdes apliecināja, ka uzņēmumi varēs pabalstus kombinēt – gan noteikt pilnīgu dīkstāvi, gan samazināt darba apjomu, rezumē raidījums.
Jau vēstīts, ka piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, izskatot virkni ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītos jautājumus, Ministru kabinetspieņēma rīkojumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju no pirmdienas, 9. novembra.
Valdība lēmusi izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim. Ministru kabineta rīkojuma teksts pieejams šeit.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
